piektdiena, decembris 24, 2010

gaišus un saldus svētkus

Gada klusākais laiks arī manā virtuālajā dzīvē bija kluss, jo patiesībā dzīve griezās kā vāveres ritenī. un neskatoties uz visu to, es tik vakar sasaiņoju dāvanas un domāju pie sevis - kāpēc es to nevarēju izdarīt agrāk.
..bet vēl godīgāk - klusums ir pateicoties manam mīļajam kompītim, kurš nu jau kādu laiku atrodas kaut kur servisā un gaida, kad tiks atkal mājās pie manis :) es arī gaidu
tā, ka drīz atgriezīsies arī ieraksti.

Ienācu novēlēt visiem skaistus svētkus - Kni atsūtīja skaistu un oriģinālu Ziemassvētku apsveikumu, ka es skatījos un brīnījos - kā man neienāca prātā. un skatoties uz to skaistumu - nolaidās rokas radīt ko pašai. Tāpēc padodu tālāk saviem lasītājiem KNI sveicienu un vēlu sirsnīgus un skaistus svētkus.
p.s. es pat nepaspēju pateikt paldies! ;)

trešdiena, novembris 10, 2010

klusums pirms vētras

starpcitu, te ir tāds klusums, jo tuvojas finiša līnija, lai iesietu sarakstīto vēl vienos cietajos vāciņos (#61) un vēl papildus visam tam, esmu sākusi iet fotokursos (#62)

tā, ka mazlietiņ jāpaciešām ;)

trešdiena, oktobris 27, 2010

es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida

tik cerīgi skan grāmatas nosaukums, tomēr stāsti, kas apkopoti šajā Gavaldas debijas grāmatā ir daudz skarbāki, nekā grāmatas sentimentālais nosaukums.
Iesākumā, kad sāku lasīt grāmatu, man galvā bija tikai viena doma: "Vai visi francūži raksta tādā stilā", jo likās, ka grāmatu neizlasīšu līdz galam dēļ tā stila, kad ir līdzīgs Frederikam Beigbederam, tomēr visai drīz situācija uzlabojās.

piektdiena, oktobris 22, 2010

Neprotot skaitīt kapeikas



Drīkst papukstēšu? Laura gan saka, ka tagad visi tikai pukst un pukst, bet ko darīt. Klusēšana - piekrišana. Tātad pukstu. 
Šodien atkal agri no rīta devos pie zobārsta. Un man atkal ir ko teikt par to, kas notika pa ceļam līdz zobārstam. 

svētdiena, oktobris 17, 2010

Āķis, nē Plastika lūpā

Šodien biju KniVirtuvē uz tēju, ja tā to varētu saukt, jo patiesībā viņa man parādīja savus trikus ar plastiku. Pierunāju viņu kādu laiku atpakaļ man parādīt un ļaut pamēģināt šo joku, jo man nebija ne jausmas patiesībā - kā tas process notiek. 

piektdiena, oktobris 15, 2010

Viņš aizgāja

Diennakts tumšajā laikā viņš parasti devās ārā, lai paelpotu svaigu gaisu, nomedītu kādu putniņu vai pelīti, parunātos vai pakautos ar kādu kaķi, un kas zin, ko vēl viņš mēdza darīt. Naktī ap plkst. 2 vai 3, viņš parasti uzleca uz palodzes un es devos pie loga, lai mūsu kaķīti ielaistu iekšā. Citreiz ap to laiku atmodos un devos pie loga viņu pasaukt, dažu sekunžu laikā viņš bija jau uz palodzes.
Taču šonakt viņš neatnāca. Gāju pie loga divos - saucu, trijos un četros. ap pieciem Rūdis gāja uz kāpņu telpu, skatīties vai Poters negaida tur. No rīta pirms septiņiem Rūdis apstaigāja tumšo apkārtni saukdams Poteru, un pa dienu mēs ar Frederiku arī apstaigājām tuvāku un tālāku apkārtni. Nekā!

katru reizi, kad kāds zariņš vai lapiņa atsitas pret palodzi, es salecos un skrienu skatīties vai tas nav Poteriņš, kas pārradies mājās, bet nav. Līdz iestājoties tumsai atkal dzirdēju nelielu tikšķi uz palodzes, kam sekoja skaļš ņaudiens. Poters sveiks un vesels pārradies mājās :) Bet stāsts un atmiņas vienalga, lai seko.

piektdiena, oktobris 08, 2010

Rutīna

"(..) vispār jau tēma sīka, maziņa"
pulkstens septiņi no rīta, noskan modinātājs, kurš tramīgi, steidzīgi tiek izslēgts. galva atkal atkrīt spilvenā, bet tad atraujas, jo atceros - jāceļas. pieceļos, steidzīgi uzlieku vārīties ūdeni, dodos uz vannasistabu nomazgāt seju, atkal uz istabu, atveru skapi - skatos un domāju, ko var uzvilkt?.

ceturtdiena, oktobris 07, 2010

lai asaras birst

Ja kādu vakaru gribas paraudāt mīlestības dēļ - tad šī ir filma, kura novedīs līdz asarām. Garantēju.
a millionaire's first love

filma gan ir korejiešu, es skatījos ar angļu subtitriem, varbūt var dabūt arī angļu valodā.

otrdiena, oktobris 05, 2010

palīdzi!

izdomāju, ka vēlos savām bildēm stūrītī uzlikt savus iniciāļus - un skatos, bet pati nespēju izvēlēties. Kurš Tev vislabāk patīk?

Pasta svarīgie darījumi

šajās divās dienās pasts mani ir nokaitinājis, ka vēl visu ceļu ejot mājup pie sevis dusmīgi pukstēju. varbūt tie arī ir sīkumi, bet mani nokaitināja.

sestdiena, oktobris 02, 2010

Pārsteiguma moments

..nu tad beidzot ir sagaidīta filma - un nezinu, ko teikt. Gan vilšanās, gan sajūsma vienlaicīgi. Kā jau rakstīju pēc grāmatas izlasīšanas, tad uzskatu, ka filma nebūs laba, jo galvenais, kas ir sniegts grāmatā, nav parādāms, tomēr nedaudz kļūdījos. Filma bija laba. Pēc Aijas ieteikuma pirms iešanas uz filmu salasījos visus sliktos komentārus par to, un rezultātā sapratu, ka neko labu nevaru gaidīt. Un varbūt tieši tāpēc, negaidot neko labu, guvu gandarījumu. :)

piektdiena, oktobris 01, 2010

And the Winner is...

Aaaaa! skatos uz savām bildēm kādā fotokonkursā un priecājos... un kāds pat ir nobalsojis :D

patiesībā - kamēr tā priecājos, sapratu, ka ar šo arī esmu izpildījusi vienu savu 101 lietas saraksta punktu.Piedalīties kāda foto konkursā.

..un patiesībā ir pilnīgi vienalga - uzvarēšu vai nē, kāds novērtēs, vai nē. Un šobrīd vispār nekam vair nav nozīmes - galvenais, ka es beidzot esmu saņēmusies, izvēlējusies bildes un tās nosūtījusi.

nekas sarežģīts jau tas nav, bet tik sen to esmu gribējusi, bet nav sanācis ne reizes. vienmēr nav laika, aizmirstas, utt.

Tā, ka Volāa! :) It's DONE!
ha haa - es pat negribu prasīt "Lūdzu, nobalojiet!", jo prieks par padarīto jau ir mana galvenā balva! ;)

Bom apetite

Brokastīs cepot olas, atkal atcerējos Portugāli. Nu mīļa man tā zeme un viss, kas ar to saistās. Taču kāpēc olas? Vienu nakti mūsu CouchSurfing (CS) hosts bija kāda jauka kundzīte, gandrīz sešdesmit gadus jauna, jo viņa tik tiešām likās jauna. Kliboja, bet nesūdzējās, paspēja visus mājas, lauku darbus un vēl ēst mums pagatavot, papļāpāt utt. :)
..un olas, ko viņa mums pagatavoja brokastīs bija brīnumgardas,

otrdiena, septembris 28, 2010

KOFERu stiepšana

šodien garām pagāja kāds pāris velkot aiz sevis koferus, un es nezinu kāpēc tieši šodien noskatoties uz to, atcerējos savu pirmo pārdzīvojumu ar koferiem jeb pirmo ceļojumu (vienai) pašai. Tas bija tālais 2006. gada janvāris, kad devos ERASMUS braucienā uz Dāniju. Man bija tikai 19 gadi - ak, cik naiva es tolaik biju. :D bet ne par to tas stāsts.

pirmdiena, septembris 27, 2010

Sarunas ar pasaules biznesa līderiem

Biju bibliotēkā un paņēmu uz mājām kaudzi grāmatu, kurās ceru varēšu atrast kaut teikumu noderīgu priekš sava maģistra darba Projekta daļas.
..un biju palaidusi garām jauno grāmatu sēriju SARUNAS AR PASAULES BIZNESA LĪDERIEM. Šo grāmatiņu izlasīju 3 (Frederika) ēdienreižu laikos, jo grāmatai ir teju 100 lapas, neliels formāts, lielas atstarpes utt. Bet galvenais, ko gribēju teikt - tā bija interesanta salīdzinājumā ar citām Biznesa vai stratēģijas grāmatām.

Antimājsaimniece

Kādu laiku atpakaļ gribēju lūgt jūs ieteikt kādu aizraujošu grāmatu, jo pēdējā laikā lasītās nebija sliktas, tomēr nebija arī tādas, ka negribas pārtraukt lasīšanu. Šī bija tāda, kurai beidzoties bija dziļa nožēla, jo gribētos lasīt vēl un vēl. Un sen nebija lasīta grāmata, kuras beigas ir tādas, ka pati varu fantazēt turpinājumu pēc sava ieskata :)

trešdiena, septembris 22, 2010

Spinātu nedienas

Nu kāpēc neviens nebija tik laipns un neapskaidroja mani, kad rakstīju par to, ka saldēti spināti nekam neder?

Es taču spinātus ēdu tikai svaigā veidā salātos, man pat prātā nenāca, ka tās zaļās lapas varētu sautēt, vārīt, cept utt. Man spināti bija gluži kā salātlapas (tās taču neviens negrasās cept) un te vienas nedēļas laikā pie manis nonāk atklāsme daudzos un dažādos veidos (grāmatas, twitter, blogi, Tv un draugi), ka Spinātus var arī cept, šmorēt utt. Nu vienā nedēļā visi kā sazvērējušies runā par spinātu krēmzupām, spinātu biezeņiem utt. Un tieši tad, kad esmu tikusi vaļā no pēdējiem spinātu stādiem siltumnīcā? Nu kur ir uz pasaules taisnība? Šovasar bija tāds kvantums spinātu, būtu varējusi ziemai sasaldēt, bet es jau kā gudra meitene visiem skaļi pateicu, ka saldēti spināti nekam neder. Un ko tagad?
Šoziem pirkšu apsmidzinātus spinātus veikalā un taisīšu tādus ēdienus par kuriem pat prātā nenāca.

foto te

trešdiena, septembris 15, 2010

"Piedzīvojumi - Mans Mūžs"

Jau labu laiku atpakaļ iegādājos šo grāmatu kādas grāmatnīcas veco grāmatu izpārdošanā, jo tā mani ieintriģēja ar vīrieša ceļojumiem Antarktīdā. Grāmata ir biogrāfisks darbs par Normenu D. Vonu, kura dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta.

ceturtdiena, septembris 09, 2010

Julie & Julia

Ha! izlasīju arī es šo grāmatu, jo Laurai likās, ka man tā jāizlasa. Savukārt, lasot grāmatu, gribējās noskatīties arī filmu, lai salīdzinātu savu interpretāciju ar filmu. Un kāreiz, nesen ar Signi runājām par to, ka lielākoties noskatoties filmu par izlasīto grāmatu, nākas vilties. Taču šoreiz, man bija tā reize, kad daļēji par filmu biju sajūsmā.

ceturtdiena, septembris 02, 2010

Cilvēks runā ar cilvēku

revidējot grāmatplauktu jau iepriekšējo reizi sāku lasīt šo grāmatu, šoreiz pakojot visas mantas grāmatu pabeidzu lasīt, lai nav lieks smagums jāņem līdzi.
Sāku šo grāmatu vispār lasīt, jo vienmēr ir interesējis un pēdējā laikā jo īpaši, interesē psiholoģija. Izprast sevi un citus. Taču grāmata ir tikai teoriju apkopojums, bez jebkāda sīkāka paskaidrojuma, piemēra vai tamlīdzīgi. Līdz ar to lasīt šo grāmatu bija kā lasīt mācību literatūras konspektus.
Galvā nekas vairs nav palicis.

Vienīgi grāmatā bija iekļauti šādi tādi testiņi savas personības dažādo šķautņu noteikšanai. Bija interesanti to izpildīt un pārliecināties, ka esmu normāls cilvēks. :D

Bet nu dažas atziņas, lai iet:
*mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam (tādēļ nedzirdam pat 1/4 daļu, kas mums bija jādzird)
*Kads otrs cilvēks ir uzbudināts/satraukts - vislabāk ir ļaut viņam izrunāt savu sāpi un neiejaukties. reaģēt vien neverbāli (ar žestiem un mīmikām)
*neverbālā komunikācija ir patiesāka un atklātāka, jo tā ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim.

P.S. JA TEVI INTERESĒ (VAI VARĒTU NODERĒT) ŠĪ GRĀMATA - VARU ATDOT ;)

Privātā Dzīve

jūtos kā ielīdusi nedaudz privātajā dzīvē, bet ne jau es to publiskoju, tikai netīšām ieklīdu vienā video, kas pavēra uzreiz citus līdzīgus.

pilns Youtube portāls ar video failiņiem, kur džeki savām meitenēm atzīstas mīlestībā, lūdz piedošanu vai citādi izsaka to, ko jūt. Skatoties tos pārņem tik tiešām tādas jocīgas sajūtas. Sveši cilvēki, tomēr liekas, ka skaidri zinu, ko viņi ir piedzīvojuši, izjutuši utt. Liekas, ka pazīstu viņus un zinu, kas ar tiem noticis.
pie dažiem video pat gandrīz asara nobira :)

.un tiešām ir tā kā lasot "Privāto dzīvi", tikai patiesāk, īstāk. īsti cilvēki, viņu privātās bildes, viņu sajūtas un pardzīvojumi...
..un vēl tas viss man atgādina skolas gadus, pirmās mīlestības, sirdsāpes. Nostaļģija pēc tādām sajūtām, un reizē prieks, ka tagad viss ir citādāk. citā līmenī

aizver acis

šonakt piespiedu nomoda stundās noskatījos filmu "Vēstules Džuljetai" (Letters to Juliet). Neatstāstīšu tās saturu, vai to, cik ļoti biju noilgojusies pēc kādas salkani romantiskas filmas (pēdējā laikā skatoties tikai Rūda izvēlētās filmas), bet gan atzīšos, ka pēc filmas noskatīšanās tik daudz ko sakārojās. Tik daudz Baudas.

parāds nav brālis, bet glābējs un draugs

Domas par hipotekāro kredītu, vai kredītu kā tādu - man vienmēr ir uzdzinusi zosādu. Vecmodīga vai konservatīva, bet labāk kādu laiku pakrāju un tad mierīgu sirdi nopērku, ko gribu.

otrdiena, augusts 31, 2010

Mežakaķis

Pirms cik gadiem atvērās "Mežakaķa" trase Siguldā? Es vienkārši gribu zināt, cik gadus esmu lolojusi šo sapni un slinkojusi pat pakustināt mazo pirkstiņu, lai to realizētu.
..bet jāsaka, ka par laimi ir tāds brālis, kam ir svētki, un par laimi svētkos ir jādāvina dāvanas, un par laimi man patīk dāvināt tādas neiesaiņojamas, bet izbaudāmas dāvanas.

iedvesmojoties

metot ārā nevajadzīgos žurnālus izplēsu tik ārā tās bildes, kas likās varētu iedvesmot mājas iekārtošanai, kad pie tādas būs jāķerās. 
te bija viens gaiteņa iekārtojums. izplēsu, nometu kaudzītē, bet kad kaudzei piegāju no otras puses - guvu jaunu iedvesmu. 
Man iepatikās tās lampas. īstenībā lampas ir pie sienas augšā, bet ja apgriež bildi, tad tās izskatās, ka atrodas uz zemes kā tādas kastītes.... Un es zinu - ka idejiski tieši tādas lampas vēlēšos savā gaitenī.

redz kā var noķert iedvesmu - nometot lapu uz zemes un paskatoties uz to augšpēdus.

svētdiena, augusts 29, 2010

101 lieta 1001 dienā

Pagājušajā rudenī, kad mēs ar Lauru apņēmāmies sāk šo 101 things to do in 1001 days projektu, Signis bija vienīgais latvietis, kurš jau bija aizsācis šo sarakstu. Ja nemaldos, tad tieši Sigņa blogs bija tas, kur Laura ķēra šo ideju. Iedvesmu varējām smelties vien viņa un pārējās pasaules tīmeklī.

ceturtdiena, augusts 26, 2010

Es, nevis Mēs

Paturpinot neseno tēmu par vietniekvārdu izvēli savā stāstījumā stāstot par sevi, nonācu pie secinājuma, ka man kā jaunajai māmiņai ir vēl viens vietniekvārds ar kuru es aizstāju vārdu ES, un tas ir MĒS. Un pilnīgi droši varu apgalvot, ka ar to saskaras vairums jauno māmiņu.

trešdiena, augusts 25, 2010

traks var palikt

Man kauns, bet es atzīšos ar nosacījumu, ka nesūtīsiet mani uz psiheni.
Nereti mana fantāzija attīsta dažādas šausminošas un traģiskas ainas.

otrdiena, augusts 24, 2010

pareiza rīsu vārīšana

Vakar man Aija pastāstīja Taizemiešu gudrību par to kā pareizi jāvāra rīsi. It kā jau katrs cilvēks māk izvārīt rīsus - kas tad tur - iemet ūdenī, uzliec uz uguns un atstāj, lai izvārās. Tomēr esot kādas gudrības kā izvārīt rīsus, lai tie nebūtu izjukuši un būtu perfekti.

es šo gudrību saukšu "2:1"

svētdiena, augusts 22, 2010

Gran Torino


izlēmām šovakar nomā paņemt kādu filmu. Tā kā netiku uz nomu - pieprasīju Rūdim kādu komēdiju. šis atnāk ar stulbu komēdiju un Īstvuda filmu "Gran Torino". Nācās skatīties to otro, jo uz stulbu komēdiju prāts pavisam nenesās. Taču rezultātā šī Īstvuda fima arī bija šī vakara lieliskā komēdija, kurā brīžiem smējos līdz asarām. Protams, līdz brīdim, kad sākās filmas nopietnā daļa un līdz brīdim, kad bira asaras. 
Sen nebiju redzējusi tik labu filmu. Filmā gan nācās smieties, gan bīties, gan domāt un pārdomāt, gan raudāt. Un viens moments pat bija tāds, ka neskatoties uz to, ka zinu - tā ir tikai filma, man vēderā viss sagriezās otrādāk no pārdzīvojuma vai satraukuma.
Un Klints Īstvuds man patīk kā vīrietis gados, kā aktieris un kā režisors. :)
P.S. un vismaz tagad zinu, ka Gran Torino ir veca Ford automašīnas marka :D

sestdiena, augusts 07, 2010

"Drosmīgie baidās, bet rīkojas"

Agrāk, kad izdzirdēju kādu, kurš ir vīlies kādā no Koelju garadarbiem, es biju pārsteigta, jo šī rakstnieka  darbi, mani vienmēr ir uzrunājuši. Katrā no tiem, es vienmēr esmu atradusi ko ļoti, ļoti īpašu. Taču šoreiz ir citādāk.


99 franki

Viens no Bībeles desmit baušļiem skan: "Netaisi sev tēlus vai dievekļus ... nezemojies to priekšā." Tātad Tevi tāpat kā visus citus, ir pieķēruši nāves grēkā. Un Dieva sods ir visiem zināms: tā ir elle, kurā Tu dzīvo.

manuprāt, šis citāts spilgti atspoguļo to, kas ir mēģināts attēlot šajā grāmatā.

Es, nevis Tu

.kad biju nometnē, viens no pirmajiem noteikumiem skanēja tā: "Kad mēs runājam, tad runājam par sevi, nevis kādu citu."

sākumā nodomāju, ka tas ir domāts, lai mēs analizētu savu rīcību, nevis otra. Tomēr, kad sāka palabot pirmo runātāju - sapratu, kā šis noteikums bija domāts. Un tad arī sapratu, cik ļoti tas attiecas uz mani un vispār uz visiem cilvēkiem.

Bieži, kad mēs runājam jeb kādam stāstam kko par sevi - mēs neizmantojam formu "es", bet gan formu "tu", lai arī runājam par savu dzīvi.

piem. atbrauca Aija un sāka stāstīt par to, ko viņa mācās Madridē, kādas iespējas viņa sev redz te - Latvijā, un kādas tur - Spānijā. Taču stāstījums skanēja apmēram tā: "Tu te mācies vairākus gadus universitātē un ko Tu iemācies - neko. Tur savukārt, tu vari apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
taču vai tad pareizi nebūtu stāstot par sevi izmantot formu ES?
"Es te mācos vairākus gadus universitātē un ko es iemācos - neko. Tur savukārt, es varu apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
piedod, Aija, ja nepareizi pārfrāzēju, bet te man bija doma par to "TU" vārda izmantošanu.

ikdienā tam nepievēršam uzmanību un pat nepamanam, ka tā notiek, bet ja to sāk piefiksēt, tad tas griežas ausīs

Frederiks

..kad izlēmu veidot šo sarakstu ar lietām, kuras gribētu realizēt tuvāko gandrīz 3 gadu laikā - tad iekļāvu sarakstā arī ģimenes pieaugumu. Vnk negribējās lai attaisnojumi un pārlikšana ievelkas mūžīgi. Jāpabeidz skola, jāpastrādā foršajā darbā, jāpārvācas uz lielāku māju utt. tādēl iekļāvu bērniņu arī sarakstā.

ceturtdiena, jūlijs 22, 2010

atziņas par fotografēšanu

Pagaidām kamēr neapmeklēju nekādus fotokursus, mācos pati. pagaidām no fotobloga fotoskolas lekcijām. un te nu ir dažas atziņas, kuras pašai priekš sevis jāpiefiksē, kaut dažas varbūt ir jau bijušas zināmas.

#96 videokamera

kad skolā bija uzdevums samontēt video filmiņu, sapratu, cik liela vērtība ir video materiālam. tajā ir ne tikai attēls un emocijas, bet arī kustība un skaņa, trūkst tikai smaržas un garšas.

Sapratu, ka gribu iegādāties videokameru. Šī vairāk kā gada laikā vismaz trīs reizes tika uzzināti labākie kameru modeļi, pāris reizes pat ieklīdām interneta veikalos vai parastajos, bet kamera kā netika iegādāta - tā netika.

un Tad vienu dienu iebraucu veikalā un vnk nopirku videokameru :)
tagad tik sāksies filmēšana :D

trešdiena, jūlijs 21, 2010

Kā iegūt melnbaltu bildi fotošopā

Runa nav par fotoaparātu ar melnbalto fotofilmiņu vai fotoattīstīšanu, bet gan to kā no digitāli krāsainas bildes dabūt melnbaltu.

svētdiena, jūlijs 18, 2010

#30 lietus


pirms dažām dienām izkāpjot no mašīnas stiprajā lietū, nepavisam nebija vēlme skriet mājās un slēpties patvērumā, bet gribējās izbaudīt katru lietus lāsi. tik veldzējoša, tik silta, tik skarba, asa un tai pat laikā tik maiga.

piektdiena, jūlijs 16, 2010

Mans Ideālais Lūpu balzāms


Man izrādās ir visideālākais lūpu balzāms uz pasaules - un nevis tāpēc, ka pati to taisīju, bet tāpēc, ka tas lieliski palīdz lūpām.

Jau otro reizi to izmantoju, kad lūpas ir galīgi sasprēgājušas un lūpu kaktiņi pušu. Un nākamajā dienā lūpas ir ideālā stāvoklī.

Ja nu kādam interesē šī lūpu balzāma recepte, tad tā ir pavisam vienkārša:

Divas bildes vienā

beidzot iemācījos, kā fotošopā vienā bildē salikt blakus divas bildes :)

otrdiena, jūlijs 13, 2010

Atskaite

Jocīgi. Vakar secināju, ka atlikuši tieši divi gadi, lai piepildītu savus lielos sapņus un mazās apņemšanās. Izlēmu, ka vajag uztaisīt nelielu atskaiti par paveikto.
šodien veidojot atskaiti - secinu, ka šī ir mana 100. ziņa šajā blogā

pirmdiena, jūlijs 12, 2010

ĢIMENES DZĪVES GUDRĪBA kopā ar mūku, kurš pārdeva savu farrari

Beidzot izlasīju grāmatu, kas ilgu laiku stāvēja manā plauktā un gaidīja, kad es tai saņemšos. un tagad, kad esmu to izlasījusi - gaidu es, kad pienāks tas brīdis, kad grāmatu gribēsies atkal un atkal pārlapot.

Grāmatu ir sarakstījis Robins S. Šarma, kas ir sarakstījis arī slaveno grāmatu "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Patiesībā šī grāmata man paskaidroja kādēļ iepriekšējā grāmatā mūks pārdeva savu ferarri, taču tas nav būtiski.

Mācības, ko šī grāmata sniedz ir ģeniālas, jo tās ir vienkāršas.


svētdiena, jūlijs 11, 2010

# 23 brauciens pa Rīgas kanālu



Tikko parādījās tāda kanāla laiviņa, kas sākumā (man liekas) piederēja Stockmann, tā man bija pilnīgi skaidrs, ka gribu ar to izbraukt. Protams, kā vienmēr dienas iet un skrien un nekas nav izdarīts. Tādēļ šī burvīgā kanāla laiviņa iekļuva manā 101 lietas sarakstā, ar cerību, ka tas būs par motivatoru, to tiešām izbaudīt :)

Tā kā mammai un brālim bija jādomā dzimšanas dienas dāvana un man nepatīk tās lietas un priekšmeti, bet drīzāk sajūtas - tad likās, ka ir īstais brīdis izbaudīt braucienu pa kanālu.

ceturtdiena, jūlijs 08, 2010

Saldēti spināti

Biju te kādu laiku atpakaļ ielikusi spinātus saldētavā, lai uzzinātu vai var ziemai sasaldēt. Nav vērts!

trešdiena, jūlijs 07, 2010

ATDODU

tā, kā turpinu ar racionālu prātu ieviest kārtību manās mājās, tad šodien pieķēros pie kosmētikas plauktiņa sakārtošanas. tik atvieglota tagad jūtos, jo ļoti daudz ko varēju izmest jau ārā. tik daudz vecu un nederīgu lietu.

Taču ir dažas lietas, kuras žēl mest ārā, jo ir vēl lietojamas, bet es saprotu, ka tāpat turpināšu lietot tikai to, ko lietoju. Līdz ar to žēl mest ārā, un iedomājos, ka varbūt kādam citam var noderēt kaut kas no tā.

otrdiena, jūlijs 06, 2010

par gēniem


Nācās dzirdēt tādu informāciju, par kuru joprojām esmu neizpratnē. Nesaprotu - ticēt vai nē? :D

esot ģenētiski pierādīts, ka vīrietis ar kuru sieviete zaudē nevainību ietekmējot viņas gēnus un arī pēcnācējus.

svētdiena, jūnijs 27, 2010

Ēd Lūdzies Mīli


šī grāmata bija kā tāda kardiogrammas līkne, te vienu brīdi augšā, te lejā. Bija nodaļas, kuras lasot, nespēju apstāties. Tās tika burtiski aprītas vienā kumosā, pilnīgi vienalga vai jākāpj ārā no vilciena, vai jāiet uz tualeti, no grāmatas nebija iespējams atrauties. Un bija nodaļas, kuras likās pilnīgi bezjēdzīgas un nevajadzīgas. Nodaļas, kuru dēļ šīs grāmatas lasīšana bija ievilkusies tik ilgi, jo nonākot pie šīm nodaļām lasīšana bija ļoti lēna un reta.

piektdiena, jūnijs 25, 2010

kā iegūt panorāmas attēlu

Kopš apguvu šo burvīgo PHOTOMERGE opciju, pāris reizes esmu mēģinājusi uztaisīt kādu panorāmas bildi, taču vienmēr nākamajā solī pēc File --> Automate --> Photomerge nezinu, ko labāk izvēlēties nākamajā solī.
Fotošops piedāvā izvēlēties starp AUTO, PERSPECTIVE, CYLINDRICAL, REPOSITION ONLY, INTERACTIVE LAYOULT. Parasti esmu izvēlējusies to, kas pagadās pa rokai. Taču šoreiz izlēmu pamēģināt uz vienām un tām pašām bildēm, katru no šiem variantiem.

Tas, kas sanāca no AUTO - kā redzams ir vienkāršs panorāmas attēls.


pirmdiena, jūnijs 21, 2010

#63 broša



Vienu dienu apmeklēju Olga Re: Accessories apmācības brošas izgatavošanā.

piektdiena, jūnijs 18, 2010

#68 Redze


Šodien veltīju laiku acu ārsta apmeklējumam, pat speciāli braucu uz Lielvārdi, jo biju dzirdējusi daudzas un labas atsauksmes par šo ārstu.

Tā nu pirmām kārtām, biju nobijusies, ka mana redze, kopš pēdējā (neatminamā) acu ārsta apmeklējuma būs krietni pasliktinājusies. It kā jau nedaudz ir gan - no 2,5 uz 3, tomēr patiesībā ar savām brillēm -2,5, joprojām redzu ideāli, pat vairāk nekā vajag :)

trešdiena, jūnijs 16, 2010

Ačgārnā pasaule


šī pasaule priekš manis ir ačgārna.

Es nesaprotu - kāpēc bērniem jāiet skolā un jāmācās lietas, kas viņus neinteresē. Un savukārt, esot pieaugušam - jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā, un jāaizmirst par to, ko Tu mācījies.

Es piemēram, tagad labprāt, ietu skolā un mācītos vēsturi. Godīgi sakot, man ir kauns, ka es to nezinu. Skatos kādu filmu balstītu uz vēsturiskiem faktiem un neko nesaprotu, jo nezinu vēsturi. Muļķīgi. Tagad tik tiešām ar lielu interesi to visu uzzinātu.

pirmdiena, jūnijs 14, 2010

Portulaks



Portulaks esot garšaugs. Vismaz manā garšvielu kastītē ir tādas garšvielas - tādēļ arī pavasarī savā garšaugu dobītē izlēmu iesēt portulaku.

rezultātā no visiem garšaugiem, kurus sēju - portulaks bija viens no retajiem, kas izauga - un nu man viņa ir ļoti daudz, jo viņam patīk mani siltumnīcas apstākļi un aug visai brašs :)

fotorāmis no PhotoShop'a

Šito jau es iemācījos kādu laiku atpakaļ, bet tā kā tik reti pielietoju, tad katru reizi man tas ir kā jaunas mācības. tādēļ pierakstīšu, lai vieglāk nākamreiz :D

Image --> Canvas SiZe --> un tad tik izvēlēties krāsu un izmēru :)


zinu, ka vienkārši - bet man jau pats iesākums :D

piektdiena, jūnijs 11, 2010

# 49 vēstule

Starpcitu, aizvakar uzrakstīju vīram vēstuli ar roku... sen nebiju neko tādu rakstījusi :)

# 86, # 63 EKO kosmētika

Pirms nedēļas aiz nepareizi saplānota laika Rīgā, nokļuvu tur, kur jau sen, sen, ļoti sen gribēju nokļūt. Vietā, kur man kaut ko iemācītu uztaisīt pašai :) Apmeklēju nodarbību, kurā man pastāstīja šo to par kosmētiskajiem līdzekļiem un to, kā pašai tādus pagatavot mājas apstākļos.

šajā nodarbībā mēs arī uz vietas pagatavojām Ziepes, lūpu balzāmu un sejas krēmu.
Izrādās viss ir gana vienkārši - nedaudz ķīmijas, karsēšanas, jaukšanas, kulšanas, vārīšanas un pats galvenais - vēlmes un arī zināšanas.

Ir tikai viena problēma - tagad esmu kļuvusi atkarīga... nevaru vairs paskatīties ne uz vienu no pirktajiem krēmiem, kas stāv manā vannasistabā, kā arī stundām varu sēdēt dažādos portālos un lapās meklējot labākās receptes saviem nākamajiem eksperimentiem. Noteikti pagatavošu sev pretodu līdzekli un sejas toniku (tam vēl neesmu atradusi ideālo recepti).

Taču tas, ko uzzināju - mani tiešām šokēja.
1. mēs caur ādu uzņemam sevī pilnīgi visu tātad arī to drausmīgo ķīmiju, kas ir visos kosmētiskajos līdzekļos. Vīrieši uzreiz var nesākt priecāties par to, ka nelieto kosmētiku - jo redz - gan šampūni, gan dušas želejas un viss pārējais tāpat satur daudz slikto un nevajadzīgo vielu :(
2. visvairāk mani šokē tas, ka piem., Jonsons baby eļļina, kas ir paredzēta maziem zīdainīšiem ir izgatavota no sintētiskās eļļas, kas iegūta no naftas produktiem. Bāc... no vienas puses - nekur jau nav stāstīts un reklamēts, ka tā būtu ekoloģiska, tomēr ja tā ir speciāli paredzēta maziem bērniem, tad taču tai būtu jābūt labai. Tagad es pat sev vairs nevaru šo eļļu uzsmērēt.
3. Par šampūniem runājot ir paredzēts, ka cilvēks pēc tam, kad no matiem ir izskalotas putas, matus skalo vēl vismaz 7 minūtes. Kurš tā dara? tā mēs caur matiem uzņemam atkal virkni nevajadzīgās ķīmijas.
4. Kas kopīgs visiem tiem ilgdzīvotājiem simtgadniekiem? tas, ka viņi visi dzīvo reģionos, kur ir ierobežots daudzum ūdens, un attiecīgi viņi retāk mazgājoties arī mazāk uzņem šo ķīmiju.
5. Stendera kosmētika neesot ekoloģiska - Ahaa... arī tas jau nekur nekad neesot reklamēts, bet es Stendera izstrādājumus vienmēr esmu uztvērusi kā labus :D
6. Krāsvielas - gandrīz katrā kosmētiskajā līdzeklī ir krāsvielas. un ja agrāk tika apgalvots, ka tās cilvēkiem lielu postu nenodara, tad tagad pētījumos ir atklājies, ka cilvēka organisms satur jau pārāk daudz visu šo krāsvielu

nu vēl protams, visādi jauni sīkumi, kas mani vismaz uz laiku attur no kosmētikas līdzekļu iegādes un vēlmi pašai gatavot ko ekoloģiskāku.

tā nu - es ar šo nodarbību izpildīju divus savus 101 lietas saraksta punktus - uztaisīju ziepes, kā arī pats par sevi - apmeklēju DIY kursus. :)


P.S. ja kādam ir vēlme uz kādu ekoloģisku kosmētisko produktu, varam sazināties un mēģināt atrast ideālo recepti un pagatavot kaut ko.

ceturtdiena, jūnijs 10, 2010

Kā seriālā jeb veco mīlestību atceroties

Lasu vecās, pavisam vecās mīlestības vēstules un nesaprotu - smieties vai raudāt.

1. kā var būt tik naivi cilvēki kā es?
2. kā var fantazēt un stāstīt visādas pasakas par reālām esam, ja tās tikko ir ienākušas tikai prātā
3. kā var pats turēt sevi Dieva vietā vai vismaz Dieva sūtņa jeb izredzētā.
4. kā es varēju būt tik akla un neredzēt, ka jau sākumā bija spilgtas "babņika" iezīmes
un kaut kas labāks
5. tolaik mācēju smuki un daiļrunīgi rakstīt :)

patiesībā - pārlasot šīs vecās sarakstes, paspēju gandrīz vai noskatīties veselu seriāla sezonu... un sekot līdzi galvenai varonei ar domām "Netici!", "Atver acis!" utt... Interesanti

..no malas viss ir labāk redzams nekā ar aizmiglotām acīm :)

Tāda ir dzīve

trešdiena, jūnijs 09, 2010

"pastāsti, kas ir tavi draugi, un es...." jeb cikls no meditācijas


Tas, ko ejot pa ielu pēkšņi atcerējos no meditācijas kursa bija viens interesants (laikam jau psiholoģisks) uzdevums.

Mums bija jāizvēlas esošajā telpā kāds priekšmets, kas mūs uzrunāja, vai gluži pretēji izraisīja nepatiku. Tur bija daudz un dažādu aksesuāru, priekšmetu, lietu utt. un tad mēs kādu laiku sēdējām, skatījāmies uz šo izvēlēto priekšmetu un sākām to aprakstīt. Kāds tas ir, kā izskatās, funkcijas, vai emocijas vai vienalga kas bija prātā tajā brīdī saistībā ar šo konkrēto priekšmetu. tad vēl bija jāiedomājas, ka šis priekšmets runā un man kko saka. tad attiecīgi - kāds būtu mūsu dialogs.

Un tad sekoja pats interesantākais - mēs šo savu "apcerējumu" nolasījām savam blakussēdētājam (būtiski, lai šis cilvēks būtu svešs, nevis labi pazīstams). un Vēlāk šim blakussēdētājam bija uzdevums: it kā atstāstīt šo Tevis rakstīto stāstu, tomēr stāstot to jau ne gluži kā stāstu par konkrēto priekšmetu, bet kā stāstu par tevi pašu, par Tavu personību.

Un jūs nevarat iedomāties, cik daudz svešs cilvēks var citiem par tevi pastāstīt pēc tā, kā tu esi aprakstījis kādu priekšmetu. un cik daudz tajā visā ir atrodamas patiesības, par kuru pat nekad varbūt neesi aizdomājies.

Piem, es izvēlējos vecu, vecu šujmašīnu un mans stāsts bija šāds:
Šī šujmašīna ir ļoti, ļoti veca, kas jau ir paspējusi aprūsēt pa daudzajiem gadiem, tāda visticamāk nav bijusi nemaz manai vecmammai, bet varētu būt saglabājusies no vecvecmammas laikiem. Es pat iztēlojos Rogovkas mājās sēžam pie šīs šujmašīnas vecu, vecu tantiņu ar garu, sirmu bizi - sēžam un šujam. Iztēlojos, kā viņa ar roku griež to šujmašīnas ratu.
Tas koka rāmis šujmašīnai arī ir ļoti vecs, - tādi senajos laikos bija arī galdi, apaļi piedevām.
Uz galda stāv balta, apaļa tamborēta sedziņa un porcelāna tējas servīzes, pilnas ar siltu, tikko plūktu liepziedu tēju.
Mājas, protams, ir Rogovkas mājas, kurās viss ir gaišs, sakopts un ir dzīvība.
šī šujmašīna, ja runātu, man teiktu, lai sāku šūt. Aicinātu mani to darīt. Kad es atrunātos, ka nemāku - tā teiktu, lai mēģinu. un es mēģinātu - griezt ratu un šūt. uz vienkāršas auduma strēmelītes taisīt diegu iedragātu taku.
es tikai šuju un šuju, un man iepatīkas.. un šujmašīna smaida.


un tas, ko šī svešā meitene par mani pastāstīja pēc šī stāsta bija īsumā tāds kopsavilkums:
"Cilvēks, kuram ļoti svarīga ir ģimene - tā pat ir misija. Gan pagātne nozīmīga, gan nākotne. Viegli ņem visus piedāvājumus, izaicinājumus un problēmas. To uztver kā humoru, taču ne vieglprātīgi."

..un es nevarēju nepiekrist nevienam viņas vārdam. tikai kādu mirkli sēdēt ar muti vaļā un domāt - kā gan viņa to uzzināja?

otrdiena, jūnijs 08, 2010

# 45 muzeji

Tagad, kad gribēju sākt rakstīt par Latvijas Fotogrāfijas muzeja apmeklējumu, atcerējos arī par Muzeju Nakts ietvaros apmeklētajiem muzejiem. Tad nu šis būs tāds muzeju kopfails.


Sāksim ar Rīgas Motormuzeja apmeklējumu. Kopumā daudz laika pavadījām rindā stāvot un pēcāk jau gaidot savu numuriņu uz ieeju visai sliktos laika apstākļos, kad līņāja jau vairākas stundas no vietas. Tomēr pēc ilgās gaidīšanas tikām iekšā un varējām sākt apskatīt dažādus spēkratus. Vislabāk man protams patika viens vecs sporta auto, kurā autovadītājs tiek ieskrūvēts. Tik tiešām, auto nav durvju, tik tāda plāksne, kura tiek skrūvēta ar skrūvēm.
taču šajā muzejā staigājot pārņēma domas par to - kāpēc ir jāgaida kāda īpaša nakts reizi gadā, kad no cilvēku drūzmām nevar ne atkauties, lai apmeklētu muzeju.


tālāk mūsu ceļš veda uz Valts Ugunsdzēsības muzeju. taču atkal lielās ļaužu masas un manāmais nogurums, neļāva pilnībā iedziļināties muzejā atrodamajos eksponātos un aprakstos. interesi piesaistīja vien manāmi interesanti eksponāti, tādi kā vecie uzgunsdzēsēju zirgu rati vai šī gāzmaska, kas man atgādina "Star Wars"

tālāk ceļš veda uz Vecrīgu, kura laikā no Induļa mutes dzirdēju frāzi "labāk iedzēris autovadītājs, nekā nepieredzējis" - tas bija domāts man, jo braucot ar svešu mašīnu negribēju nesties, bez tam vajadzēja atrast vietu, kur noparkoties. Bet nu labi, labi - taisnība iepējams ir, bet kur tad to pieredzi, lai gūst? :D

un tā nu vecrīgā esot daļai kompānijas jau bija jautri un nebija vajadzīgi pat muzeji vairs. šajā vakarā katrs svešinieks sastaptais Vecrīgā kļūst par tavu draugu.
Un tomēr paspējām apskatīt vēl Okupācijas muzeju un arī Pulvertorni.


Taču pavisam citādāks stāsts sākas ar Latvijas fotogrāfijas muzeju, kuru apmeklēju klaiņojot pa vecrīgu un kavējot sev laiku. Tik sen bija kārojies aiziet uz šo muzeju, taču nekad nebija sanācis un nu es tur biju.
sākumā izstaigāju visas telpas pilnīgā klusumā, izlasot teju katru no eksponāta aprakstiem un pakavējoties pie tiem, cik ilgi vien vēlējos. Un tad, kad likās, nu jau iešu prom, jo vēl gribēju apskatīt Ginta Bērziņa izstādi, man klāt pienāca muzeja darbiniece un sāka stāstīt dažādas lietas par muzeja eksponātiem. un viss apmeklējums ieguva pavisam citu vērtību. Katrai bildei taču ir cits stāts, katrai lietas ir sava vēsture.. un to visu uzzināt no stāstnieka r citādāk nekā izlasīt dažus faktus par eksponātu. Visvairāk, man protams, sāp sirds par Minox fotoaparātiņu ražošanas pārtraukšanu. es ļoti labprāt iegūtu savā īpašumā tik miniatūru fotoaparātiņu, kura bilžu kvalitāte ir iespaidīgāka par dažu labu ziepju trauku kvalitāti. Un lepnums par to, ka ražots tika Latvijā.
Tā nu man bija palikušas vairs tikai dažas minūtes, lai uzskrietu stāvu augstāk un apskatītos Ginta Bēziņa izstādi. un dažas no bildēm mani pilnībā pārņēma savā varā un uzrunāja. :) Pirms tam, protams, ir lietderīgi uzzināt visu šo stāstu par to, kāpēc izstādei šāds nosaukums un kāda ir bilžu vēsture. :)