otrdiena, augusts 31, 2010

Mežakaķis

Pirms cik gadiem atvērās "Mežakaķa" trase Siguldā? Es vienkārši gribu zināt, cik gadus esmu lolojusi šo sapni un slinkojusi pat pakustināt mazo pirkstiņu, lai to realizētu.
..bet jāsaka, ka par laimi ir tāds brālis, kam ir svētki, un par laimi svētkos ir jādāvina dāvanas, un par laimi man patīk dāvināt tādas neiesaiņojamas, bet izbaudāmas dāvanas.

iedvesmojoties

metot ārā nevajadzīgos žurnālus izplēsu tik ārā tās bildes, kas likās varētu iedvesmot mājas iekārtošanai, kad pie tādas būs jāķerās. 
te bija viens gaiteņa iekārtojums. izplēsu, nometu kaudzītē, bet kad kaudzei piegāju no otras puses - guvu jaunu iedvesmu. 
Man iepatikās tās lampas. īstenībā lampas ir pie sienas augšā, bet ja apgriež bildi, tad tās izskatās, ka atrodas uz zemes kā tādas kastītes.... Un es zinu - ka idejiski tieši tādas lampas vēlēšos savā gaitenī.

redz kā var noķert iedvesmu - nometot lapu uz zemes un paskatoties uz to augšpēdus.

svētdiena, augusts 29, 2010

101 lieta 1001 dienā

Pagājušajā rudenī, kad mēs ar Lauru apņēmāmies sāk šo 101 things to do in 1001 days projektu, Signis bija vienīgais latvietis, kurš jau bija aizsācis šo sarakstu. Ja nemaldos, tad tieši Sigņa blogs bija tas, kur Laura ķēra šo ideju. Iedvesmu varējām smelties vien viņa un pārējās pasaules tīmeklī.

ceturtdiena, augusts 26, 2010

Es, nevis Mēs

Paturpinot neseno tēmu par vietniekvārdu izvēli savā stāstījumā stāstot par sevi, nonācu pie secinājuma, ka man kā jaunajai māmiņai ir vēl viens vietniekvārds ar kuru es aizstāju vārdu ES, un tas ir MĒS. Un pilnīgi droši varu apgalvot, ka ar to saskaras vairums jauno māmiņu.

trešdiena, augusts 25, 2010

traks var palikt

Man kauns, bet es atzīšos ar nosacījumu, ka nesūtīsiet mani uz psiheni.
Nereti mana fantāzija attīsta dažādas šausminošas un traģiskas ainas.

otrdiena, augusts 24, 2010

pareiza rīsu vārīšana

Vakar man Aija pastāstīja Taizemiešu gudrību par to kā pareizi jāvāra rīsi. It kā jau katrs cilvēks māk izvārīt rīsus - kas tad tur - iemet ūdenī, uzliec uz uguns un atstāj, lai izvārās. Tomēr esot kādas gudrības kā izvārīt rīsus, lai tie nebūtu izjukuši un būtu perfekti.

es šo gudrību saukšu "2:1"

svētdiena, augusts 22, 2010

Gran Torino


izlēmām šovakar nomā paņemt kādu filmu. Tā kā netiku uz nomu - pieprasīju Rūdim kādu komēdiju. šis atnāk ar stulbu komēdiju un Īstvuda filmu "Gran Torino". Nācās skatīties to otro, jo uz stulbu komēdiju prāts pavisam nenesās. Taču rezultātā šī Īstvuda fima arī bija šī vakara lieliskā komēdija, kurā brīžiem smējos līdz asarām. Protams, līdz brīdim, kad sākās filmas nopietnā daļa un līdz brīdim, kad bira asaras. 
Sen nebiju redzējusi tik labu filmu. Filmā gan nācās smieties, gan bīties, gan domāt un pārdomāt, gan raudāt. Un viens moments pat bija tāds, ka neskatoties uz to, ka zinu - tā ir tikai filma, man vēderā viss sagriezās otrādāk no pārdzīvojuma vai satraukuma.
Un Klints Īstvuds man patīk kā vīrietis gados, kā aktieris un kā režisors. :)
P.S. un vismaz tagad zinu, ka Gran Torino ir veca Ford automašīnas marka :D

sestdiena, augusts 07, 2010

"Drosmīgie baidās, bet rīkojas"

Agrāk, kad izdzirdēju kādu, kurš ir vīlies kādā no Koelju garadarbiem, es biju pārsteigta, jo šī rakstnieka  darbi, mani vienmēr ir uzrunājuši. Katrā no tiem, es vienmēr esmu atradusi ko ļoti, ļoti īpašu. Taču šoreiz ir citādāk.


99 franki

Viens no Bībeles desmit baušļiem skan: "Netaisi sev tēlus vai dievekļus ... nezemojies to priekšā." Tātad Tevi tāpat kā visus citus, ir pieķēruši nāves grēkā. Un Dieva sods ir visiem zināms: tā ir elle, kurā Tu dzīvo.

manuprāt, šis citāts spilgti atspoguļo to, kas ir mēģināts attēlot šajā grāmatā.

Es, nevis Tu

.kad biju nometnē, viens no pirmajiem noteikumiem skanēja tā: "Kad mēs runājam, tad runājam par sevi, nevis kādu citu."

sākumā nodomāju, ka tas ir domāts, lai mēs analizētu savu rīcību, nevis otra. Tomēr, kad sāka palabot pirmo runātāju - sapratu, kā šis noteikums bija domāts. Un tad arī sapratu, cik ļoti tas attiecas uz mani un vispār uz visiem cilvēkiem.

Bieži, kad mēs runājam jeb kādam stāstam kko par sevi - mēs neizmantojam formu "es", bet gan formu "tu", lai arī runājam par savu dzīvi.

piem. atbrauca Aija un sāka stāstīt par to, ko viņa mācās Madridē, kādas iespējas viņa sev redz te - Latvijā, un kādas tur - Spānijā. Taču stāstījums skanēja apmēram tā: "Tu te mācies vairākus gadus universitātē un ko Tu iemācies - neko. Tur savukārt, tu vari apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
taču vai tad pareizi nebūtu stāstot par sevi izmantot formu ES?
"Es te mācos vairākus gadus universitātē un ko es iemācos - neko. Tur savukārt, es varu apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
piedod, Aija, ja nepareizi pārfrāzēju, bet te man bija doma par to "TU" vārda izmantošanu.

ikdienā tam nepievēršam uzmanību un pat nepamanam, ka tā notiek, bet ja to sāk piefiksēt, tad tas griežas ausīs

Frederiks

..kad izlēmu veidot šo sarakstu ar lietām, kuras gribētu realizēt tuvāko gandrīz 3 gadu laikā - tad iekļāvu sarakstā arī ģimenes pieaugumu. Vnk negribējās lai attaisnojumi un pārlikšana ievelkas mūžīgi. Jāpabeidz skola, jāpastrādā foršajā darbā, jāpārvācas uz lielāku māju utt. tādēl iekļāvu bērniņu arī sarakstā.