pirmdiena, septembris 17, 2012

PIRMS ES AIZEJU GULĒT

Pēdējā laikā ir sanācis lasīt ne tikai vienkāršus un parastus romānus, bet katru ar savu sfecifiku un rozīnīti. Arī te tāds bija.
Šo S. Dž. Votsona grāmatu ar pirmo piegājienu neizdevās lasīt, jo grāmatas galvenais vadmotīvs ir sieviete ar amnēziju, kas katru rītu mostas un neko no vakardienas un iepriekšējām dienām neatceras, nepazīst savu vīru, utt... Nespēju iesākt lasīt šo grāmatu un pilnībā tai pieslēgties, jo, savulaik, redzētā filma "50 pirmie randiņi" neļāva man iztēloties to, kas ir grāmatā - viss, ko es lasīju, domās veda mani pie filmas kadriem. Taču ar otro piegājienu, atmiņas par filmu izdevās atslēgt un pilnībā nokļūt grāmatas varā. Stāsts nav tikai par to, ka sieviete no rīta neko neatceras no savas iepriekšējās dzīves un vīrs nu dara visu, lai liktu viņai justies droši, stabili un tikt skaidrībā ar notiekošo situāciju, stāsts ir par kaut ko daudz, daudz vairāk... Tas ir īsts psiholoģiskais trillers - brīdī, kad sākas sasprindzinājums, tas nepazūd līdz pat pēdējām lapām... tik daudz jautājumu, tik daudz neziņas un pavērsieni, kas pārsteidz.

sestdiena, septembris 01, 2012

La Cucina

Šī Lilijas Praeras grāmata La Cucina jeb Virtuve ir kaislīgs un interesants romāns, es tik īsti nezinu kā pareizāk teikt - kaislīgs vārda tiešajā nozīmē vai vairāk tomēr kaislīgs uz ēdienu.
Pilnīgi noteikti iesaku šo grāmatu izlasīt tiem, kam ir iestājies panīkums un apnikums uz ēst gatavošanu, jo, lasot šo grāmatu un iztēlojoties tos eļļā šprakstošos sīpolus uz karstā pannas vai to galvu reibinošo smaržu, kas tik spēcīgi aprakstīta, ka liekas - jau no vārdiem vien var paēst. Lasot šo grāmatu, lai cik vēls bija pārnākot mājās, uzreiz gribējās ķerties pie kāda garšīga ēdiena pagatavošanas. Grāmata mani ļoti iedvesmoja uz ēst gatavošanu un ja vēl gribas pasapņot par Sicīliju, tad vispār grāmata ir ideāla lasāmviela. Protams, grāmatā netrūka arī seksuālu kaislību, mīlestības un citu pārdzīvojumu.
Uz labu laimi atvērta lapaspuse un jau kaislīgs, garšīgs citāts priekšā.
"Sapildījuši zivs gabalus ar garšaugu maisījumu, mēs likām tos pannā, kur jau iepriekš bijām apcepuši sīpolus. Kad nu vēl to visu papildinājām ar tomātiem, baltvīna etiķi un raudeni, no čurkstošās pannas sāka virmot augšup vesela aromātu buķete. Un reibinošais smaržu kokteilis uzbudināja salkstošo, nogribējušos pavāru kaislības."