pateicoties Lauras gādībai, vakar bijām baletā. un neskatoties uz to, ka jūtos visai kulturāls cilvēks :D nācās secināt pāris lietas:
1. baletu apmeklējot noteikti jāiegādājas programmiņa, jo no viņu deju soļiem es nespēju iztulkot to, ka tas patisībā ir par zemnieku pārģērbies princis, vai to, ka Žizele mirst no tā, ka viņai dejojot apstājas vājā sirds, nevis aiz mīlestības salūst vai vēl jo vairāk 2. celienā esošo vilu uznācienu. Redz vilas esot to meiteņu dvēseles vai rēgi, kas pirms kāzām esot nomirušas... interesanti ppēc kā man tas bija jāizsecina :D
2. izrādās tās baleta kurpes ir ar papēžiem, kuri skan.. man likās ka čībiņas un vispār nevar dzirdēt, ja viņi lec...
3. izrādes laikā netiek pateikts neviens vārds :D nu ja - tas ir balets
..bet kopumā, prieks, ka apmeklēju šo baleta izrādi, jo tik tiešām sen nebiju bijusi.. bez tam abi cēlieni bija interesanti. katram bija sava odziņa...
un izrādās Latvijā dejo baletu japāniete Juka Mijake, kurai šoreiz bija galvenā loma.
tas patiesībā pozitīvi pārsteidz, jo izrādās citiem mūsu valsts šķiet gana pievilcīga un ir cilvēki, kas ne tikai bēg no Latvijas, bet gluži otrādāk - atbrauc, lai te strādātu un dzīvotu :)
1 komentārs:
man kaut kā- ar gandrīz visu ir tā, kā es noskatos vai piedalos un tās emocijas man nāk pēc tam tikai... jo vairāk laika paiet, jo vairāk saprotu, cik man ļoti patika tā izrāde :)
klasika ir klasika, tā ir vērtība visos laikos :)
Ierakstīt komentāru