pirmdiena, augusts 27, 2012

ISTABA

Teikšu  godīgi. sen nebiju lasījusi tik lielisku grāmatu, es pat īsti nezinu, ko par to uzrakstīt, jo nez vai spēšu atrast vāŗdus tam, cik pārsteidzoša un oriģināla man likās šī grāmata. Emma Donohjū ir radījusi lielisku un patiesībā pat grūti aptveramu darbu. Domāju, ka pat tad, ja man rastos ideja par galvenajiem notikumiem un situāciju, es nedomāju, ka spētu visu noraksturot tik patiesi un pārsteidzoši.
Grāmata sastāv no piecām nodaļām, no kuram katra ir pilnīgi atšķirīga, taču tai pat laikā tās katra atsevišķi un kopā veido vienu vienotu grāmatas stāstījumu.
1. nodaļu iesaku izlasīt tiem, kam ir mazi bērni, lai mēģinātu izprast savas mazās atvases un iemācītos saskatīt prieku mazajos un neparastajos sīkumos kopā ar viņiem
2. nodaļa savukārt, ir pāsteidzoša ar to, ka sašķoba lasītājam zem kājām pamatus un apgriež faktus kājām gaisā. Faktus, kas nekad īsti nav bijuši fakti, bet lasītāja domāšana tos ir pieņēmusi kā vienīgos un pašsaprotamos.
3. nodaļa ir tiem, kam patīk nervus kutinošs sižets, sajust satraukumu un lasīt, lasīt tik ilgi, kamēr netop skaidrs - kā nu viss beigsies un atrisināsies.
4. nodaļa ir neticama un vienlaikus tik ļoti, ļoti izjūtama.
5. nodaļa ir ikvienam no mums, lai paskatītos uz lietām mums apkārt no cita skatupunkta. Un uzdotu kādu jautājumu par it kā pašsaprotamām lietām, bet tai pat laikā neizskaidrojamām.

Par pašu sižetu es labāk neteikšu ne vārda, jo varbūt kāds šo grāmatu gribēs vēl izlasīt - soli pa solim :)

5 komentāri:

kores teica...

Labi, ka neko neuzrakstīji par sižetu :D Atverot blogu, domāju, lasīt Tavu ierakstu vai nē?! :D

agnese teica...

patiesībā, ļoti gribējās rakstīt sižetu, bet tieši Tevis dēļ to nedarīju :)

kores teica...

kaut kā smagi man uztvērās tā grāmata, likās vnk briesmīga tāda dzīve.

agnese teica...

..bet apbrīnojama ir tomēr tā dzīves uztvere un spēja arī tādos apstākļos saskatīt labo... bez tam man ļoti patika mazā puika skatījums uz lietām.. lietām, kas mums ir pašsaprotamas, taču patiesībā bez loģikas... bez nesamaitāta jeb neierāmēta prāta to nevar aizdomāties

kores teica...

es nekad nebiju iedomājusies par to, kā viņš jutās, tiekot brīvībā... Likās, ka vajadzētu taču būt vienkārši- izbaudi! bet nu omg!