svētdiena, februāris 28, 2010

#45 "Mazais Princis"

Jauniešu grupa bija iestudējusi muzikālo izrādi pēc Sent-Ekziperī grāmatas "Mazais Princis".

atceros, kad agrāk lasīju šo grāmatu un domāju par to - kāpēc nav nevienas filmas, multenes vai teātra izrādes... un nu es biju uz šādu. (protams, tagad ir arī multene, un varbūt vēl kas)

Kad pēkšņi no aizkulisēm izdzirdēju dziedam Mazo Princi (Zeppy), pārņēma trīsas.. gan tādēļ, ka balss bija spēcīga, gan tādēļ, ka tas bija tik ļoti, ļoti sen neredzēta, nesatiktais un nedzirdētais Zeppy.

Nu ko gan sliktu var pateikt par Mazo Princi - neko :)

trešdiena, februāris 24, 2010

# 72 patīkamo lietu blociņš

sen, sen, sen jau bija vēlme kādā blociņā salīmēt lietas, kas ir mans sapnis - jo bieži es par tām aizmirstu...

..nesaprotu - kā var aizmirst savus sapņus, jo ja tas ir sapnis, tad jau Tev tam visu liaku jābūt galvā vai acu priekšā - taču manējie man bieži aizmirstas...
..lai nākamreiz vieglāk būtu stāties pretī tā saucamajamposms "dzīvei nav jēgas" biju izlēmusi uztaisīt tādu blociņu, kurā ir dzīves jēga - bijušās dzīves un nākošās dzīves...

..nu tāds, kuru atverot gribas smaidīt...
esmu gan šajā blociņā ielīmējusi tikai pirmo attēlu, kas šoreiz bija Mandala - pašas kolāžā veidota - tomēr gribu šo punktu azīmēt kā izdarītu, vai arī no otras puses - tam vienmēr būtu jāpaliek nepabeigtam, jo sapņiem un jaukamjiem mirkļiem ir jāaug... tādēļ tas turpināsies mužīgi :)

# 45 teātris

esmu tik ļoti nogurusi no visa, kas man jādara, un kas pat nesagādā vairs prieku, ka aizmirstu ievilkt ķeksīti par divām izrādēm, kuras šo divu mēnešu laikā redzētas
abas Nacionālā teātra izrādes
"Princis un Ubaga zēns" - apsolījos uz bērnu izrādēm iet tikai tad, kad man līdzi būs bērns, kurš varēs paskaidrot uz skatuves notiekošo. Pēdējā laikā tracina nereālas un absurdas lietas - redpektīvi pasakas :d man vajag realitāti :)
vienīgais, kas šajā izrādē patika bija bērnu neviltotie un vienlaicīgie smiekli, un RENEGĀTA balss :)


izrāde par rakstnieku Vili Lāci "LĀCIS", bija realistiska un balstīta uz patiesajiem notikumiem, ko es kā pasīva un slinka vēstures studētāja vidusskolā nemaz neuzināju - līdz ar to man likās ļoti interesanti šo izrādi skatīties, un tā man tik tiešām ļoti patika :)

otrdiena, februāris 16, 2010

Meditācija

Tā kā esmu pieņēmusi visai pēkšņu un teiktu spontānu, tai pat laikā ilgi lolotu un gaidītu lēmumu - iziet īso meditācijas kursu, tad esmu nolēmusi arī aprakstīt tajā gūtās atziņas.
Gan tādēļ, lai pašai būtu vēlāk, kur parakties krājumos un atcerēties – kas un kā, gan tādēļ, lai kāds varbūt varētu pats pamēģināt ļoti vieglu un vispārīgu meditācijas kursu un gūt priekšstatu un vieglus paņēmienus.

Meditācija I
Pirmajā dienā es aptvēru to, ka meditācija patiesībā nav sēdēšana lotosa pozā ar aizvērtām acīm, tas patiesībā ir kaut kas daudz vairāk.
Mēs nodarbībā nosaucām vairākas versijas par to, kas ir meditācija:
• Prāta atbrīvošana
• Domu sakārtošana
• Ļaut sevī ienākt tukšumam
• Neko nedomāt
• Palīdz atgūt enerģiju
• Palīdz dabūt mieru
• Patiesāk uztveram pasauli
• Emocijas notiek pa īstam
Vārds meditācija ir radies no vārda (mediu?? Iespējams), kurš apzīmē jeb simbolizē centru, kurā tad mēs atbrīvojam prātu un pievēršamies sev.

Izrādās, ka meditēt mēs varam gandrīz visur, un bieži vien neapzināti dažās ikdienas situācijās vai darbos, vismaz es esmu, meditējusi. Var izdalīt vairākus veidus kā mēs varam meditēt.
• Klusums
• Koncentrēšanās
Tā var būt koncentrēšanās un skatīšanās uz dabu, uz skaņām, uz kādu pozitīvu notikumu vai uz ritmu (kādu mantru, lūgšanu skaitīšanu)
• Iztēle
Tā tiek iedalīta pasīvajā un aktīvajā. Pasīvā ir kad, Tu, piemēram klausies mūziku un kko iztēlojies. Savukārt, aktīvā iztēle būtu tā, kad Tu sevi apzināti un mērķtiecīgi domās aizved uz kādu skaistu vietu.
• Darbošanās
Tie ir dažādi darbi, kurus darot Tu novērsies no domām un varbūt pat neko nedomā. Piem, sportošana, krāsošana, mājas uzkopšana, adīšana, pastaiga, zāles pļaušana utt

Kā redzams, ir tik daudz metodes un veidi, kā mēs pat lieki netērējot laiku varam sakārtot savas domas un atbrīvot prātu.

Piezīme. Ja meditējot, pieķeras kāda doma, kas ir pilnīgi saprotams un iespējams, tad galvenais ir ļaut šai domai peldēt vai slīdēt garām kā tādam mākonim, nepievēršot tām uzmanību. Galvenais šo domu neattīstīt tālāk.

Tas īsumā par teorētisko meditācijas daļu, galvenais, ka tas ir mans šī brīža skatījums un izpratne par to.



Tagad nedaudz prakisku veidu.

Elpošana
Mediācijā ļoti svarīga un nozīmīga ir elpošana. Un ir vairāki praktiski paņēmieni kā labāk elpot. Es pieķēros 3 veidiem.
1. Elpošana caur vēderu (šajā elpošanā prasti izsakoties, veders ir jāpiepūš pilns ar gaisu)
Vislabāk, ja fonā skan kāda mierīga un nomierinoša mūzika, bet arī bez tās var iztikt. Jāieņem ērta poza un skaitot dziļi jāievelk elpa pilnu vēderu, tad aiztur elpu ub tad lēnām izelpo. Katram ir savs ritms. Viens ieelojot aizskaitīs tikai līdz 2, cits līdz 4 vai 5. Taču galvenais, ka elpas aizturēšana ir tikpat ilga, cik ieelpa un elpas izelpa ir garāka par ieelpu un izelpu. Piem. Ieelpa 1-2-3, elpas aizturēšana 1-2-3 n izelpa 1-2-3-4. Sākumā, vislabāk tiešām ir mēģināt skaitīt līdzi, vēlāk praktizējot metodi, var skaitīšanu palielināt un procesu darīt ilgāk, un vēl vēlāk var vairs nemaz neskaitīt.
Iesākumā skaitīšana ļoti līdz arī tādēļ, ka skaitot, Tu koncentrējies uz elpošanu un skaitīšanu un tajā brīdī tiešām citām domām vairs nav vietas un laika

2. Elpošana caur degunu (šajā elpošanā arī vajag elpot līdz vēders ir pilns ar gaisu)
Metode ir tāda – aizspied vienu nāsi un pa otru mēģini dziļi līdz galam (vēderam) ievilkt gaisu, un tad, kamēr aizturi elpu, apmaini nāsi un aizspied otru nāsi un visu tikko ieelpoto un aizturēto gaisu, lēnām izelpo pa otru nāsi.
Tā pārmaiņus praktizē ar abām nāsīm.

3. Trešā metode ir standartīgāka – ieelpojam caur nāsīm un izelpojam pa muti.

Visām šīm elpošanām kopīgs ir tas, ka to jādara lēnām, koncentrējoties uz elpošanu un pieelpojot pilnu vēderu. Svarīgi šo elpošanu praktizēt vismaz 3 minūtes, derētu pat 5 minūtes un dienā pa 2 reizēm būtu pat pietikoši. Optimālais, ja pareizi atceros bija 15 min.


Iztēle, kā jau minēju iepriekš ir viens no meditēšanas veidiem. Šeit pieminēšu kādu praktisku uzdevumu, kurā mums palīdzēja pasniedzēja, bet to var izdarīt katrs.
Sāksim atkal ar ķermeņa atbrīvošanu un 3 reizes dziļu ieelpošanu. Un tad tiek aizvērtas acis un klausies, balsī, kas runā. Pasniedzēja stāstīja un Tev tas bija jāiztēlojas.

Iztēlojies durvis pie kurām Tu stāvi un pa kurām Tu izej. Aiz durvīm ir mežs. Pavēro kāds ir šis mežs, ko tu redzi tajā, ko tu dari? Pievērs uzmanību tam kāds ir laiks. Tu ej pa meža taciņu arvien dziļāk mežā, līdz Tu ieraugi priekšā ezeru. Pavēro kāds ir ezers, vai tur kāds ir? Ko tu tur dari? Tad atkal dodies tālāk prom pa mežu, kad nonāc pie kādas sētas, kur tālumā ir māja. Kāda ir sēta? Kas ir pagalmā un kāda ir māja? Un tad dodies tālāk un ieraugi kalnus. Pavēro šos kalnus un dodies tālāk. Un tad tu nokļūsti pie strauta – kāds ir strauts un ko tu dari? Tad dodies atkal tālāk un atkal nonāc mežā, ejot pa mežu Tu nokļūsti pļavā. Un tad Tu ieraugi dzīvnieku. Kas tas par dzīvnieku – ko viņš dara? Ko Tu dari? Nu un tad Tu ej atpakaļ pa mežu uz tām pašām durvīm, ieej iekšā un nokļūsti tur, kur tu tagad esi.
Nobeigumā atkal dziļi ieelpo 3 reizes un tad lēnām vari vērt acis vaļā.


Šis variants, kad ir kāds stāstītājs, kas stāsta ļoti vispārīgas frāzes un viss ir tavas iztēles varā ļoti palīdz darbināt iztēli. Bija ļoti interesanti pēc tam paklausīties visus izfantazētos stāstus, kuriem scenārijs bija viens, bet vizualizācija katram sava. 

Šo metodi var katrs praktizēt pats, ierakstot kādu stāstījumu un pēc tam mēģinot meditēt apsēdies, dziļi ieelpo un klausies stāstītājā. Stāstīt var jebko un iztēloties ar.
Konkrēti šim stāstam, katram no priekšmetiem ir kāda simboliska nozīme. Bet to es varbūt uzreiz nestāstīšu, jo iepriekš zinot simbolus, iztēle var tikt ietekmēta.

Piezīme: Kad prātā ienāk kāda slikta doma, tad iespied/ieknieb ar rādītājpirksta nagu tās pašas rokas īkšķim virs naga. Nedaudz sāpīgi, bet tas novērš domas no sliktā. Esot ļoti efektīva metode.
Piezīme2: Kad ir kāda sāpe (galva sāp, kauli utt), tad iztēlē piesien savu sāpi pie kaut kā – pie autobusa, pie gaisa balona utt, un pēc kāda laika pieķersi sevi, ka patiesībā Tev vairs nesāp. To ar kādreiz būs jāizmēģina.


Rakstīšana. Tā ir vēl viena laba meditācijas, relaksācijas metode – vai nu apsēdies un raksti vienalga, kas ienāk prātā. Vnk raksti, raksti, raksti – haotiski visu pēc kārtas.
Otrs veids ir paņemt sev priekšā kādu priekšmetu, pat visparastāko, un aprakstīt to. Rakstīt katru detaļu, asociācijas, iztēli utt. Uz to brīdi, visticamāk, Tu savas domas atkal būsi novērsis no citām lietām.

otrdiena, februāris 02, 2010

uzvarētājs ir viens


esmu sākusi lasīt tās grāmatas, kas jau labu laiku stāv rindā manā plauktā. šoreiz Koelju pēdējais tulkotais darbs "Uzvarētājs ir viens".
Par šo darbu varu teikt tikai to labāko un man ļoti patika un likās interesanta Kolju pieeja šim darbam.

Grāmata, kuras notikumi sāk risnāties plkst 3:17 naktī un beidzas plkst 1:55 jau nākamajā naktī, līdz ar to notikumi risinās tikai vienu diennakti, taču kura ir vairāk kā 400 lpp bieza un kurā paralēli ir arī visa veroņu iepriekšējā dzīve.

Patika, ka galvenie daži varoņi bija katrs ar savu sapni, mērķi un veidu kā sapņi piepildījās, taču laika gaitā visi tie likteņi savijās cieši kopā un tika izpostīsti visi kā viens - ar vienu notikumu.
Un iespaidu atstāja arī spēcīgais sajūtu, domu un emociju attēlojums, kas parāda divu cilvēku - pilnīgi pretējas domas par vienu un to pašu notikumu, sajūtām. Tas spilgti parāda to, ka kartam no mums šajā dzīvē ir sava izpratne par otru cilvēku, par notikumiem un sajūtām... katrs secinam savu un daram savu... un vienmēr liekas, ka mans viedoklis ir taisnīgais, pareizas.. taču parasti jau abas versijas ir patiesas... tikai katra ir ar uzsvaru uz to, ka cietējs esi tieši Tu, nevis otrs.

Vienīgais, kas man nelikās ticami bija tas, ka divi galvenie grāmatas varoņi bija krievi... un, man jau liekas, ka cilvēkam no citas, pavisam pretējas kultūras un tautības ir grūti rakstīt par citu tautību pārstāvjiem, pat ja ir ievākts ļoti daudz informācijas... Bet tas bija tikai tāds man skatījums.. jo patiesībā, jau katrs cilvēks ir individuāls un citādāks neatkarīgi no tā, kādas tautības pārstāvis tas ir.

Šī laikam ir pirmā Koelju grāmata, kuru gribētu redzēt ekranizētu TV, jo ja to uzfilmētu tādu kā tā ir uzrakstīta - tā varētu būt iespaidīga. Viss tas glamūrs, aktieri, notikumi... domāju, ka man patiktu :)

"Šis nav trilleris, bet mūsu pasaules nežēlīgs spogulis"
vārdi ar kuriem sākās grāmata un vārdi, kas vijās tai cauri visā garumā... un pilnīgi noteikti... daudziem cilvēkiem dzīve risinās kā nežēlīga cīņa un bailes