pirmdiena, februāris 21, 2011

Fotokursu ieguvums



Tā - šodien beidzot saņēmu pasta sūtījumu no tālās Honkongas un esmu gatava atskaitīties par savu fotokursu punktu (#62), un nu sapratu, ka varu atskaitīties arī par objektīva punktu(#98). Nē - es nenopirku objektīvu jaunu, bet gan kaut ko daudz, daudz lētāku.
Par lielāko kursu ieguvumu uzskatu pasniedzēja pačukstēto noslēpumu par to kā iegūt makro bildes, nepērko dārgo makro objektīvu. Tad nu viņš atklāja, ka ebay ir nopērkami tādi gredzeni, kas ļauj uzlikt savu objektīvu uz fotoaparāta korpusa otrādāk. Taču, kad lēcas ir izliektas uz otru pusi, tad veidojas makro attēls.

Pirmais attēls ir fotografēts, cik tuvu vien iespējams ar manu objektīvu, taču otrais attēls ir fotografēts to pašu objektīvu uzliekot otrādāk. Kā es dievinu makro bildes - tā bija mana lielākā vilšanās, kad iegūstot spoguļkameru, es vairs nevarēju uztaisīt tik lieliskas makro bildes kā ar savu iepriekšējo ziepi.
Un tā - šādu gredzenu es pirku te. Jā - nesamaksāju pat 4 dolārus par šo prieku. Galvenais ir jāņem vērā sava fotoaparāta korpuss (manā gadījumā Canon EOS) un galvenais ir paņemt pareizo diametru. es sākumā paņēmu nedomājot 55mm (jo zināju, ka manam fočikam fokālais attālums ir 18-55mm), taču tas nederēja, pirku citu - šoreiz paskatījos uz objektīva un tur bija rakstīts diametrs. Šoreiz der! :)
Jāatzīst, ka fotografējot tik ļoti, ļoti lielu makro ir jābūt statīvam, jo pati mazākā kustība visu izjauc... Tas tik tiešām ir kā zem mikroskopa.
..un te var pārskriet pāri maniem pierakstiem no fotokursiem, lai gan tas ne tuvu nav tas, ko ieguvu tur. pierakstos ir sīkas un nenozīmīgas detaļas, galvenās lietas tika iemācītas praktiski un demonstrējot dažādus piemērus.

sestdiena, februāris 19, 2011

Ieaud sevi latvju rakstos

Lielvārdes josta mani vienmēr ir fascinējusi. Man tas liekas kā mistisks un svēts vēstījums vienlaicīgi. Un te nu pie manis nokļuva aicinājums ieaust sevi latvju rakstos. Mājas lapā teikts, ka mērķis ir noaust 1 km garu jostu, kurā var iesaistīties ikviens. Pagaidām tā ir virtuāla josta, taču esot mērķis nokļūt līdz taustāmai versijai. No manis tas neko daudz neprasīja, un tā nu es ceru, ka kādu dienu es varēšu aizbraukt un apskatīties noausto kilometru garo jostu un ar lepnumu zināt - arī daļa no manis tur ir :)

svētdiena, februāris 13, 2011

Zemenes ar pienu

šī grāmata "Zemenes ar pienu" ir latviešu autores stāstu apkopojums un grāmata jau sen aicināja mani no grāmatplaukta, taču nevarēju saņemties un to sākt lasīt. Taču beidzot es to sāku lasīt.
Grāmata sastāv no vairākiem stāstiem par mīlestību, attiecībām un patiesību (tieši tā man gribētos teikt). Mani gan pārsteidza autores  dažādā valoda. Citā stāstā tā bija tāda, ka es ar grūtībām lasīju, jo valoda man nepatika, cits stāsts, savukārt, bija ar tik raitu valodu, citā valoda bija vēl citādāka. Es apbrīnoju autores talantu rakstīt tik dažādi. Taču kopumā, lai arī stāsti bija dažādi, daudzos no tiem bija atmiņas un atkaltikšanās ar pirmo mīlestību pēc 20 gadiem. Daudzos bija par izvēli, kas bieži cilvēkiem ir jāpieņem un jāsaprot.
..bet kopumā, ir grūti rakstīt emocijas un pārdomas, kad ir pagājis kāds laiks un viss aizmirsies.
Vienkārši ir citādāk lasīt latviešu autoru darbus. Tas ir citādāk...

sestdiena, februāris 12, 2011

dzīve kā seriāls

Kādu laiku atpakaļ bija tādi apstākļi, kad pie mums padzīvoja dažas nedēļas vecmamma (vecmamma = seriāli). Lai arī tie ir tikai 2 seriāli, un to laiku centos pavadīt savā istabā, bija tomēr neiespējami nedzirdēt kas tur notiek. Kādreiz izejot cauri istabai, nācās uzklausīt stāstu, kas kuru ir krāpis, ko darījis, nedarījis un ko kurš tagad domā, un kā kurš atriebjas. Pieklājības pēc pastāvu, tēloju, ka klausos, bet ar acīm gaidu ekrānā momentu, kad varēšu vecmammu atkal pievērst kādai svarīgai epizodei un doties tālāk savās gaitās. Loģiski, ka diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas un es jau gribot-negribot esmu lietas kursā par to - kurš, kuru, ko, kas utt. Nu jau šonedēļ vecmammas nav mājās, bet es jau Rūdim esmu pateikusi, ka piedod - no pieciem līdz septiņiem man tagad būs mans mājsaimnieces seriāls. Jo nu tur tagad tādas intrigas un tādi notikumi, ka gribas ātrāk uzzināt, kā tas beigsies un atrisināsies (jo man pašai ir trīs varianti galvā ar iespējamo atrisinājumu). Kad atceros un esmu mājās, tad skatos seriālu. Bet mana skatīšanās izpaužas vairāk kā besīšanās, dusmošanās un citas tamlīdzīgas, neizturamas emocijas, jo es GODA VĀRDS NESPĒJU IZTURĒT TĀS INTRIGAS! Un te nu man ir zelta vārdi no vecmammas "Paskat, kā dzīvē notiek!" Nu nenotiek tā dzīvē, es vecmammai katru reizi paskaidroju, uz ko pretī saņemu, ka vai tad viņi būs no zila gaisa to izdomājuši - protams, ka notiek.
Vēlāk vakarā sēžu pie datora, bet fonā iet teļuks un kas tur? KULTA SERIĀLS - INTRIGANTE (jeb gossip girl), ko tagad skatoties vai visas meitenes. Neesmu sākusi to skatīties un nedomāju ar, taču, protams, ka fonā  notiekošais ik pa laikam piesaista uzmanību un tiek uztverts un es skaidri zinu, ka nespētu tādu seriālu skatīties, jo pat pavirša vienas sērijas redzēšana nodeldē manas nervu šūniņas. Intrigas, intrigas, intrigas! Piedodiet, režisori un fani šiem seriāliem - mani nervi ir pārāk vāji tādām izklaidēm. Es labāk, noskatos kādu CSI sēriju un domāju līdzi. Tāpat tādā seriālā nav jāsatraucas, ja kāda sērija ir izlaista, jo viss ir neatkarīgs no iepriekš notikušā.
Un ja jau dzīve kā seriāls - tad laikam mana dzīve kādam varētu šķist garlaicīga, jo tajā nav intrigu. Man gan par to prieks - jauka, mierīga, interesanta dzīve. Lai gan, protams, arī par manu dzīvi varētu uztaisīt seriālu, tikai tas varētu būt CSI cienīgs, jo man jau ir plānā, kā atklāt, kas ir manu vēstuļu atvērējs. (tiem, kas nelasa twitter - regulāri, vēstules, kuras ir biezākas par vienu rūtiņu lapu, tiek atplēstas un atverot pastakasti un sajūsmā ieraugot tur aploksni, prieks izbeidzas, kad ieraugu, ka tā jau ir atvērta pirms manis. Bet par to citreiz.)
Atzīšos, protams, ka arī man ir bijuši seriāli, kurus skatos un gaidu jaunāko sēriju - patika Lost (līdz pēdējai sezonai), patika Prison break, weeds un, protams, CSI:NY (bet tikai NY, jo aktieri laikam iemīļoti), pārējos, savukārt, vīrs laikam ir parāvis uz skatīšanos. Lai nu kā, es pat neesmu skatījusies SEX AND THE CITY (bet toties zinu, ka vienu no četrām sauc Miranda un vienu Samata, pārējās gan nezinu). Nu neesmu, laikam tipiska mājsaimniece vai sieviete
Lai jums patīk seriāli, kurus jūs skataties! :)

trešdiena, februāris 09, 2011

Ciku caku

Yēee! Šodien mājās tika pārvesta šujmašīna. Tas ir pirmais solis uz mācīšanos :) Tā kā nezinu, kad vecmamma atbrauks, tad būs laikam pašai jāmācās un jāapgūst tā ierīce. Tas, protams, tad, kad atnāks iedvesma un padzīs slinkumu :) Bet jē - esmu priecīga, jo man likās, ka šo punktu jau noteikti nepiepildīšu.