otrdiena, augusts 23, 2011

Smilšu pulkstenis

Šī mazā, vecā grāmatiņa manā lasāmvielu sarakstā nokļuva nejauši kompaktā izmēra un skaistā nosaukuma dēļ. Patiesībā zem šī burvīgā nosaukuma Miervaldis Birze ir sarakstījis stāstu par kāda ārsta pēdējo vasaru. Ārsts Egle ārstējot tuberkolozes slimniekus un regulāri stādājot pie rentgena, sabojāja savu veselību un aizgāja. To, ka šis stāsts būs par to, es uzzināju tikai izlasot ievadu un gribēju jau grāmatas lasīšanu pārtrauk, jo nedomāju, ka nāve ir tas par ko gribētos man šobrīd lasīt. Taču grāmatu izlasīju un nemaz nenožēloju. Nebija nemaz tik slikta. Jo stāsts jau nebija par nāvi, bet par dzīvi, ikdienu un to, kas mums jāpaspēj.
Citēšanas vērts man likās grāmatas pēdējais teikums.
„Tad kāda roka smilšu pulksteni apgriež otrādi un smiltis no augšējā trauka atkal tek apakšējā. Dzīve neapstājas, vai ne? Bet dienas aiztek tāpat kā smiltis, tādēļ man jāsteidzas.”
..tad nu man arī jāsteidzas...

trešdiena, augusts 17, 2011

ir labi zināt

Dikti man gribas padalīties ar informāciju, ko dzerot tēju pie Aijas uzzināju no viņas māsas.
To, ka pēc fizikas (optikas) likumiem attēls uz pretējās plaknes veidojas apgriezts, es it kā atceros, ka skolā mācīja. Bet tā bija tikai lieta, kas bija jāiekaļ un tālāku jēgu manā dzīvē neieguva.
Līdz Inese pastāstīja par PAŠTAISĪTU FOTOAPARĀTU - pilnīgi nopietni, un izrādās viss ir pavisam vienkārši. Katrs, ko tādu var uztaisīt, tikai pēc tam būs jādomā kā attīstīt.

piektdiena, augusts 12, 2011

Breketes

īsi un kodolīgi - beidzot esmu tikusi tik tālu, ka man ir uzliktas zobiem breketes un ir parādījusies reāla cerība nolauzto priekšzobu pavilkt uz āru un pielīdzināt pie pārējiem. Godīgi sakot nespēju noticēt, jo daudzus gadus apmeklējot dažādus zobārstus un speciālistus, neviens nespēja man palīdzēt,