# 65 skolas braukšanas eksāmens

Tā...
beidzot ir pirmais posms pārvarēts - skolas braukšanas eksāmens nokārtots. Ju huu! :)

iepriekšējā dienā man bija ierastā braukšana un jau tad pieļavu virkni kļūdu un nespēju uztvert to, ko man instruktors saka... bija jau manāms satraukums. Taču, kad pienāca nākamā diena - es nezināju, ko darīt, lai tikai nebūtu par to jādomā... :D

ejot uz nodarbību, es pat pamanījos aizdomāties par to ar kādu ātrumu var braukt dzīvojamā zonā - ar 20 vai 30 km/h. un kaut Tu nosit mani ne par ko nespēju atcerēties, zvanīju Rūdim :D:D

Eksāmens sākās ar to, ka izrunājām visu svarīgo ar inspektoru un viņš teica, ka varu sākt braukt...
es jau ieliku pirmajā ātrumā, parādīju pagriezienu un spogulī skatījos un gaidīju, kad varēšu sākt braukt - un dzirdu no inspektora "Tikai mierīgi un bez stresa!" - tas mani satrauca vēl vairāk, tomēr mēģināju braukt, bet nesapratu, kas par lietu - protams, aiz satraukuma mēģināju braukt ar visu roceni. Tāpēc arī bija tas komentārs - bez satraukuma :D:D

tad sākām braukt - neminēšu to cik jocīgi ir visi tie ātruma pārslēgi, pagriezienrādītāju tikšķi, pedāļi un citas lietas..

Taču tālāk pie kļūdām
4 punkti par manu ierasto stiķi-niķi... nu jau instruktors ir nedaudz izmācījis mani, bet man vienalga liekas, ka ja vien līkums nav ļoti, ļoti šaurs es varu tajā izbraukt ar visiem 40 km/h. šoreiz ar šādu ātrumu braucu no Akmens tilta uz 11. Novembra krastmalu. Man jau likās, ka es visu kontrolēju un ātrum ir OK :D ja vajadzētu - piebremzētu taču :D un vispār vai tad CSN ir minēts ar kādu ātrumu jāiebrauc līkumā vai krustojumā... tā ka šī ir lieta, kur nav brīnums, ka iekritu.. :D
4 punkti dabūju arī par to, ka noslāpu stājoties. Inspektors bija mani ievedis Maskačkā, kur nekad nebiju braukusi, skatos, ka man jādod ceļs, bet redzu, ka tā masīna vēl tālu un varu paspēt.. tomēr pa tām dažām sekundēm paspēju jau apdomāt to, kur man būtu jāstājas, ja tomēr izdomātu palaist to mašīnu, izdomāju arī to, ka varbūt būtu jāapstājas un jāpalaiž no tāda viedokļa, ka inspektors citādi varbūt nemaz nesapratīs, ka es pamanīju zīmi "Dodiet ceļu!" un vēl paspēju atcerēties instruktora mūžīgos aizrādījumus par to, ka man vienmēr gribas izbraukt kādam pirms degungala ārā... (šoreiz gan pilnīgi noteikti būtu paspējusi, jo arī man bija ātrums un tai otrai mašīnai ātrums bija mazāks, jo nāca no līkuma) - taču izdomājos dažās sekundēs visas šīs domas - pieņēmu lēmumu, ka tomēr jābremzē - un nobremzēju ar... Un ja godīgi - tad tajā stresa pat nepamanīju, ka esmu noslāpusi un nesapratu, ka inspektors pateica "Ka noslāpt jau nu gan nevajadzēja" - un tikmēr arī pagrieza atslēgu aizdedzē.
par šiem 4 punktiem man sirds īpaši sāp, jo kā tā var - noslāpt ar dīzeli stājoties?? esmu pāris reizes noslāpusi ar benzīnu uzsākot braukšanu luksaforā, kad redzu, ka aiz manis mašīnas jau grib braukt, un vienreiz ar mācību dīzeli, kad luksaforā aizsapņojos un vnk atlaidu sajūga pedēli.. Bet šitā.. vnk spiežot uz bremzēm nedomāt par sajūgu. Sāp sirds! :D
un 1 punkts par nolādēto pagrizienrādītāju, kuru vienmēr un visur esmu rādījusi un kur reizēm par instruktors ir teicis, ka šoreiz nebija obligāti jārāda - tad šoreiz man par pagriezienu ar pilnīgi viss aizmirsās, kamēr es tuvojos Mūkusalas aplim, skatījos uz mašīnām, domāju ar kādu ātrumu izbrauk vai tomēr pilnībā apstāties, neskatoties uz to, ka mašīnu nav, un galvenais nenoslāpt... un protams, esmu jau uz apļa, kad izdzirdu frāzi "uzbraucot uz apļa pagrieziens nav jārāda?" Man tajā brīdī bija pilnīgs šoks un neizpratne par to, ka es to neezsmu izdarījusi.. es taču parasti rādu :D:D

..tā nu gāja man eksāmenā, atbraucām un inspektors sāka zīmēt, stāstīt
4 punkti te, 4 pukti tur, 1 punkts te un Kā man sirds salēcās, kad ieraudzīju, ka viņš vēl raksta 9 - tajā brīdī man neinteresēja par ko man tie 9 punkti, bet vnk sapratu to, ka esmu izkritusi.. taču izrādās tie deviņi ir kopsumma un eksāmens ir ieskaitīts!

patiesībā priecājos, ka manā autoskolā bija jāliek šis skolas braukšanas eksāmens, kas citur jau ir atcelts, tikai tāpēc, ka tā ir sava pieredze.. un varbūt varu cerēt, ka CSDD eksāmenā satraukums būs nedaudz mazāks, kaut vai tikai tāpēc, ka viens jau izciests :D

..kad izkāpu no mašīnas un zvanīju Rūdim, lai pateiktu jaunumus - protams, ka sāku raudāt... Man tā parasti ir pēc liela sasprindzinājuma, kad tas ir beidzies - tad asaras sprūk vaļā :D:D tā arī šoreiz.. raudu un nevaru neko pateikt, Rūdis saka "Nekas! es arī ar pirmo reizi nenoliku! nesatraucies", bet es knapi caur šņukstiem spēju atbildēt, ka noliku gan

Tā lūk man gāja :)
Tagad tik jāsamācās teorija - jānokārto skolas teorētiskais eksāmens un tad jāpiesakās CSDD uz eksāmeniem.