sestdiena, maijs 28, 2011

Brīvdabas kino un DADcafe

es neatceros īsti, vai kādreiz jau esmu vērojusi filmu brīvdabas kino, bet ceturdien vēlu vakarā ar Lauru iegriezāmies Kalnciema ielas kvartālā uz brīvdabas kino druskām. Galvenā filma jau bija beigusies un sāka rādīt erotiskas īsfilmas (vēl no Pirmā pasaules kara laikiem).
..nevar jau izstāstīt to auru, sajūtas un garšu, smaržu, kas virmo gaisā. Bet noteikti būs jāaiziet vēl. :)
Savā ziņā mans 76. punkts par brīvdabas kno ir izpildīts (tik ar mazuma piegaršu, un tas nozīmē, ka būs vēl)

..un pēc tam mēs devāmies uz DADcafe. Vieta, kurā ir īpaši cilvēki, vieta uz kuru jau tik ļoti, ļoti sen gribu aiziet, bet nekad nav bijis pa ceļam. Tovakar mums ar Lauru viss bija pa ceļam. Un arī šī ir vieta, kur es vēl noteikti atgriezīšos. Tā nav vienkārši kafejnīca - tā ir kā ciemošanās pie mīļiem un tuviem draugiem. Tā atmosfēra, kas tur valda rada sajūtu, ka visi ir mani draugi un es esmu ienākusi savējā tusiņā. Sveču gaisma piešķir tādu kā romantiku, nostaļģiju un māksliniecisku auru. Mūzika arī vienmēr ir laba. Tas ir mirklis, kur varētu arī viena pati pasēdēt, pasapņot un atpūsties no dzīves.

pirmdiena, maijs 16, 2011

Šķītums un īstenība

šo grāmatu man ieteica kāds kungs, kad stāvēju Otrajā elpā un pētīju grāmatplaukta saturu. Viņš gan teica, ka pats neesot izlasījis, bet, ka esot dzirdējis daudzas labas atsauksmes. Uzķēros un grāmatu paņēmu. :) Un ne mirkli nenožēloju.
Grāmatā bija vairāki stāsti - divi garāki un daži īsāki. Viens par otru interesantāks un katrs ar savu ideju, odziņu un garšu. Patika, ka pēc mūsdienu darbiem bija iespēja palasīt senāku literāro valodu, morāles normas, vērtības un izbaudīt kaut ko mazlietiņ senāku par mūsdienu nešķīsto sabiedrību.
Patiesībā, ja kāds man šodien jautātu ieteikt grāmatu - es nešaubīgi ieteiktu šo, un esmu pārliecināta, ka šī grāmata paliks manā grāmatplauktā.

trešdiena, maijs 04, 2011

Geocachings

Aaaa! Es taču aizmirsu atķeksēties! Kad ar draugiem sagaidījām saullēktu un  devāmies putnu vērošanas, dabas izzināšanas un varžu pārošanās iepazīšanas procesā, mēs izlēmām atrast arī kādu geocach pa ceļam.
Tā nu tajā dienā atradām veselus divus - bet, kas pats galvenais, tas bija beidzot stimuls pašai piereģistrēties tai lapā un atķeksēties :)
DONE!
Taču tā kā man pašai nav GPS, tad joprojām priecāšos par kādu uzaicinājumu uz geocaching'u ;)

otrdiena, maijs 03, 2011

SOŅA

Agrāk es gāju uz izrādēm un vērtēju tās "patīk! nepatīk!" līmenī. Ja pati izrādes ideja man nepatika, tad aktieru tēlojums neko nevarēja glābt, citreiz bija dzirdēts: "Izrāde būtu laba, ja vien aktieris/aktrise labāk mācētu spēlēt savu lomu". Man tādi izteikumi nebija īsti skaidri, jo es nespēju izrādē ieskatīties tik dziļi, bet pēdējā laikā arvien vairāk pamanu šo ģeniālo aktieru darbu uz skatuves, šos tēlus, ko viņi mums pasniedz un momentus.

Vēstule Tev

.vakar vakarā uznāca neliels besis, iedomājos gulēt ejot, ka tagad vislabāk gribētos ar Tevi iesēsties mašīnā un braukt, un kaut vai vnk sēdēt mašīnā un kaut vai baudīt klusumu. Man negribējās runāt un nebūtu bijusi vajadzība, lai Tu runā... vnk gribējās ar Tevi sēdēt mašīnā un baudīt klusumu. Vai klusi klausīties mūzikā (Tavā mašīnā laba mūzika vienmēr atrodas) :)
...un tad es domāju, es taču varētu arī viena iesēsties mašīnā un kkur aizbraukt un sēdēt savā klusumā - bet tas nav tas....
tad domāju - ar Rūdi varētu aizbraukt mašīnā un sēdēt klusumā.. - bet arī tas nebūtu tas...
..izrādās, ka lai baudītu klusumu, lai to tiešām baudītu, nevis no tā mulstu - ir vajadzīgs īstais cilvēks līdzās....