otrdiena, septembris 28, 2010

KOFERu stiepšana

šodien garām pagāja kāds pāris velkot aiz sevis koferus, un es nezinu kāpēc tieši šodien noskatoties uz to, atcerējos savu pirmo pārdzīvojumu ar koferiem jeb pirmo ceļojumu (vienai) pašai. Tas bija tālais 2006. gada janvāris, kad devos ERASMUS braucienā uz Dāniju. Man bija tikai 19 gadi - ak, cik naiva es tolaik biju. :D bet ne par to tas stāsts.

pirmdiena, septembris 27, 2010

Sarunas ar pasaules biznesa līderiem

Biju bibliotēkā un paņēmu uz mājām kaudzi grāmatu, kurās ceru varēšu atrast kaut teikumu noderīgu priekš sava maģistra darba Projekta daļas.
..un biju palaidusi garām jauno grāmatu sēriju SARUNAS AR PASAULES BIZNESA LĪDERIEM. Šo grāmatiņu izlasīju 3 (Frederika) ēdienreižu laikos, jo grāmatai ir teju 100 lapas, neliels formāts, lielas atstarpes utt. Bet galvenais, ko gribēju teikt - tā bija interesanta salīdzinājumā ar citām Biznesa vai stratēģijas grāmatām.

Antimājsaimniece

Kādu laiku atpakaļ gribēju lūgt jūs ieteikt kādu aizraujošu grāmatu, jo pēdējā laikā lasītās nebija sliktas, tomēr nebija arī tādas, ka negribas pārtraukt lasīšanu. Šī bija tāda, kurai beidzoties bija dziļa nožēla, jo gribētos lasīt vēl un vēl. Un sen nebija lasīta grāmata, kuras beigas ir tādas, ka pati varu fantazēt turpinājumu pēc sava ieskata :)

trešdiena, septembris 22, 2010

Spinātu nedienas

Nu kāpēc neviens nebija tik laipns un neapskaidroja mani, kad rakstīju par to, ka saldēti spināti nekam neder?

Es taču spinātus ēdu tikai svaigā veidā salātos, man pat prātā nenāca, ka tās zaļās lapas varētu sautēt, vārīt, cept utt. Man spināti bija gluži kā salātlapas (tās taču neviens negrasās cept) un te vienas nedēļas laikā pie manis nonāk atklāsme daudzos un dažādos veidos (grāmatas, twitter, blogi, Tv un draugi), ka Spinātus var arī cept, šmorēt utt. Nu vienā nedēļā visi kā sazvērējušies runā par spinātu krēmzupām, spinātu biezeņiem utt. Un tieši tad, kad esmu tikusi vaļā no pēdējiem spinātu stādiem siltumnīcā? Nu kur ir uz pasaules taisnība? Šovasar bija tāds kvantums spinātu, būtu varējusi ziemai sasaldēt, bet es jau kā gudra meitene visiem skaļi pateicu, ka saldēti spināti nekam neder. Un ko tagad?
Šoziem pirkšu apsmidzinātus spinātus veikalā un taisīšu tādus ēdienus par kuriem pat prātā nenāca.

foto te

trešdiena, septembris 15, 2010

"Piedzīvojumi - Mans Mūžs"

Jau labu laiku atpakaļ iegādājos šo grāmatu kādas grāmatnīcas veco grāmatu izpārdošanā, jo tā mani ieintriģēja ar vīrieša ceļojumiem Antarktīdā. Grāmata ir biogrāfisks darbs par Normenu D. Vonu, kura dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta.

ceturtdiena, septembris 09, 2010

Julie & Julia

Ha! izlasīju arī es šo grāmatu, jo Laurai likās, ka man tā jāizlasa. Savukārt, lasot grāmatu, gribējās noskatīties arī filmu, lai salīdzinātu savu interpretāciju ar filmu. Un kāreiz, nesen ar Signi runājām par to, ka lielākoties noskatoties filmu par izlasīto grāmatu, nākas vilties. Taču šoreiz, man bija tā reize, kad daļēji par filmu biju sajūsmā.

ceturtdiena, septembris 02, 2010

Cilvēks runā ar cilvēku

revidējot grāmatplauktu jau iepriekšējo reizi sāku lasīt šo grāmatu, šoreiz pakojot visas mantas grāmatu pabeidzu lasīt, lai nav lieks smagums jāņem līdzi.
Sāku šo grāmatu vispār lasīt, jo vienmēr ir interesējis un pēdējā laikā jo īpaši, interesē psiholoģija. Izprast sevi un citus. Taču grāmata ir tikai teoriju apkopojums, bez jebkāda sīkāka paskaidrojuma, piemēra vai tamlīdzīgi. Līdz ar to lasīt šo grāmatu bija kā lasīt mācību literatūras konspektus.
Galvā nekas vairs nav palicis.

Vienīgi grāmatā bija iekļauti šādi tādi testiņi savas personības dažādo šķautņu noteikšanai. Bija interesanti to izpildīt un pārliecināties, ka esmu normāls cilvēks. :D

Bet nu dažas atziņas, lai iet:
*mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam (tādēļ nedzirdam pat 1/4 daļu, kas mums bija jādzird)
*Kads otrs cilvēks ir uzbudināts/satraukts - vislabāk ir ļaut viņam izrunāt savu sāpi un neiejaukties. reaģēt vien neverbāli (ar žestiem un mīmikām)
*neverbālā komunikācija ir patiesāka un atklātāka, jo tā ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim.

P.S. JA TEVI INTERESĒ (VAI VARĒTU NODERĒT) ŠĪ GRĀMATA - VARU ATDOT ;)

Privātā Dzīve

jūtos kā ielīdusi nedaudz privātajā dzīvē, bet ne jau es to publiskoju, tikai netīšām ieklīdu vienā video, kas pavēra uzreiz citus līdzīgus.

pilns Youtube portāls ar video failiņiem, kur džeki savām meitenēm atzīstas mīlestībā, lūdz piedošanu vai citādi izsaka to, ko jūt. Skatoties tos pārņem tik tiešām tādas jocīgas sajūtas. Sveši cilvēki, tomēr liekas, ka skaidri zinu, ko viņi ir piedzīvojuši, izjutuši utt. Liekas, ka pazīstu viņus un zinu, kas ar tiem noticis.
pie dažiem video pat gandrīz asara nobira :)

.un tiešām ir tā kā lasot "Privāto dzīvi", tikai patiesāk, īstāk. īsti cilvēki, viņu privātās bildes, viņu sajūtas un pardzīvojumi...
..un vēl tas viss man atgādina skolas gadus, pirmās mīlestības, sirdsāpes. Nostaļģija pēc tādām sajūtām, un reizē prieks, ka tagad viss ir citādāk. citā līmenī

aizver acis

šonakt piespiedu nomoda stundās noskatījos filmu "Vēstules Džuljetai" (Letters to Juliet). Neatstāstīšu tās saturu, vai to, cik ļoti biju noilgojusies pēc kādas salkani romantiskas filmas (pēdējā laikā skatoties tikai Rūda izvēlētās filmas), bet gan atzīšos, ka pēc filmas noskatīšanās tik daudz ko sakārojās. Tik daudz Baudas.

parāds nav brālis, bet glābējs un draugs

Domas par hipotekāro kredītu, vai kredītu kā tādu - man vienmēr ir uzdzinusi zosādu. Vecmodīga vai konservatīva, bet labāk kādu laiku pakrāju un tad mierīgu sirdi nopērku, ko gribu.