otrdiena, janvāris 25, 2011

Pēdējā laika mīļākās filmas

aizstāvēju maģistra darbu, stāvēju pieturā pretim Forumcinemas un salu, gaidīdama autobusu, nodomāju pie sevis - iziešu cauri Stockmann'am un ja gadienā - 20 min laikā (tik ilgi bija jāgaida autobuss) sāksies Burleška, aiziešu uz filmu. Acīmredzot, šī filma man bija jāredz, jo tik tiešām atlika nopirkt tik biļeti un aiziet līdz zālei.
Un šī ir filma, kuras treileri pat tagad noskatoties man visi matiņi saceļas stāvus un pār ķermeni sāk tipināt mazas, mazas skudriņas. Neesmu ne Šēras, ne Agvileras (Agileras? kā latvisiki tulko?) mūzikas cienītāja, nemaz nerunājot par fani, bat šī filma bija iespaidīga. Protams, nerunāsim par filmas stāstu - meitene no laukiem krāj naudu un sapņo par slavenības cienīgu dzīvi Losandželosā, dodas uz lielpilsētu un meklē darbu. par mīlestību, vilšanos, ienaidniekiem, panākumiem un zaudējumiem. Taču tas, kas mani visvairāk šajā filmā aizrāva bija grandiozie šovi, tērpi, mūzika, dejas. Vau! Godavārds - sēdēju zāles vidū ieslīgusi mīkstajā krēslā un pastiprināti jutu tirpas pār manu ķermeni. Un izejot no zāles, gribējās dejot cauri visam Stokmann'am :)
es šo filmu gribu redzēt vēl un vēl :)
Atceros, ka epizodē, kad par ieeju klubā prasīja 20 dolārus, nodomāju "šausmas, cik dārgi!", bet ieraugot to - es vismaz reizi mūžā esmu gatava samaksāt tādu naudu, lai to redzētu. Tagad es domāju, ka nākamreiz, kad būšu Parīzē - noteikti būs jāapmeklē Mūlenrūža :)

Savukārt, otra filma ir pilnīgi citādāka. filmu ieteica Laura un tā ir par skarbo dzīvi, draudzību, attiecībām un likteni (man tā gribētos teikt). Pūķu ķērājs jeb THE KITE RUNNER parāda arī citu tautu kultūru un dzīves laimes spēli. Te nav daudz ko teikt - domāju, ka viena no labākajām filmām pēdējā laikā, ko esmu redzējusi.
Man patika filmā attainotās pūķu lidināšanas sacensības, tik iespaidīgas un grandiozas. 


Jauku skatīšanos!

Nogalini mani maigi

Apnicis sakāmo turēt pie sevis un krāt tādā kā kaudzē, tāpēc neskatoties uz to, ka mūza joprojām nav atgriezusies, īsa atskaite par izlasīto grāmatu. Kad nokļuvu slimnīcā, zvanīju Rūdim, lai atnes man kādu grāmatu - un tieši šo grāmatu viņš atnesa, un tieši tā stāvēja plauktā jau vairākus gadus neizlasīta, un vienmēr kaut kas nostājās tai priekšā, kad biju saņēmusies to lasīt. Un te nu es to izlasīju. Un ļoti patika :)

piektdiena, janvāris 21, 2011

Stafete jeb atmiņu klade

Kad šorīt iegāju Kni tējotavā, sāku gandrīz smieties par tur ievietoto ceļojošo aptauju. Tas man atgādināja skolas laikus, kad bija atmiņu klade pilna ar dažādiem jautājumiem un tika dota gandrīz visiem pēc kārtas. Nedaudz pieaugot muļķīgā jautājumu klade tika aizvietota ar kādu skaistāku kladi, kura atkal tika dota visiem pa riņķi un tajā tika rakstīti pantiņi, novēlējumi, zīmēts un līmēts. Baigo saņemšanos prasīja to kladi iedot puišiem, vēlāk  šī klade pat aizceļoja līdz dažiem foršajiem skolotājiem. Tagad par to visu nāk baigie smiekli, lai gan nenoliegšu - kārtojot māju un pašķirstot kladi var paiet pusdiena, jo tiešām ir interesanti. :)
Te nu atgriežoties pie Kni blogā esošās ceļojošās aptaujas, smiekli pārgāja brīdi, kad pēdējā teikumā pamanīju, ka statefe tiek nodota arī man. (Skolas laikā necietu stafetes, jo neskrēju ātri un man nepatika pievilt komandas biedrus, tāpēc nepievilšu šoreiz un turpināšu stafeti) :)

“7 lietas par mani”.
1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Varbūt vēl necelties? Nu vēl mazliet pagulēsim?... a cik pulkstens?
2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Acis un seju kopumā, kā arī matus un apģērbu
3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
ģimeni
4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
vīra gatavots, gards olu kultenis ar zaļumiem un tomātiem
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Vīra ome, bet šodien šīs rindiņas atbilde mainās ik pa minūtei - visi grib pateikt "Daudz laimes!"
6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies? 
"Killing me softly" pēc grāmatas izlasīšanas, loti gribēju noskatīties, jo likās, ka varētu patikt to notikumu ekranizējums, bet vīlos jau ar pirmajām filmas minūtēm, kad pamanīju drausmīgo aktierspēli un sagrozītos faktus. Neiesaku šo filmu
7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Nikija Frenča "Nogalini mani maigi"

Stafeti nododu Laurai, Čiepai, Madarai, Aijai (kopš atguvu kompi man vairs nav tava bloga adreses), Ilzei, LauraiMārim un Lainei
foto te

otrdiena, janvāris 18, 2011

Atgūt dzīvi

Es pilnīgi nespēju noticēt – es sēžu pie sava kompīša! Pie SAVA! Es viņu vispār nebiju redzējusi kopš paša decembra sākuma – pusotru mēnesi. Toties tagad viņš strādā, šķiet pat ir kļuvis baltāks un tīrāks, bet tas iespējams tik tā liekas aiz ilgām. Tā sajūta, ka rakstu atkal uz savas ērtās klavitūras, skatos savā mazajā ekrāniņā, un pats, pats galvenais – es atkal tieku pie savām bildēm, saviem failiem. Jūtos tā it kā būtu man atgriezta mana dzīve. 
Nav jau tā, ka dzīve bez datora vai interneta būtu neiepējama, es pat jutos vairāk atpūtusies un vienlaicīgi – vairāk darbus padarījusi, jo nevarēju tik daudz ko izdarīt pie sava kompīša, tomēr tas sagādāja dažas neērtības. 

otrdiena, janvāris 11, 2011

klusums

bieži ir tā, ka tik daudz ko gribas uzrakstīt un pastāstīt, bet tajā brīdī nav iespējas. bet pēc tam, kad sēžu pie datora, neko vairs negribas rakstīt. atceros katru no tēmām, ko gribējās uzrakstīt, bet negribas vairs.
gribējās palielīties par to kā fotokursos gāja, un pastāstīt, ka beidzot esmu sākusi mācīties interjeru (kursos gan pagaidām - bet jo tālāk, jo vairāk saprotu, cik ļoti tas mani pārņem), par pabeigto skolu, par to, kā iemācījos gatavot suši, par to, cik lieliska bija filma Burleska un par to, cik ļoti man pietrūkst mana datora, utt. Šķiet arī par pēdējām izlasītajām grāmatām ar neesmu neko teikusi.
..bet šobrīd ir tā, ka ir slinkums to visu teikt :(

foto te

ceturtdiena, janvāris 06, 2011

#61 Kad pēkšņi vairs nav ko darīt!

AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA