ceturtdiena, janvāris 06, 2011

#61 Kad pēkšņi vairs nav ko darīt!

AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
Vienīgais, ko vakar biju spējīga pateikt vai pat izkliegt bija šis AAAAAAAAAAAAAAAAAAaaaaĀĀāāaaaa, jo tas ir galā - diplomu man iedos gan tikai vārda dienā, bet tā sajūta, ka viss ir nodots, aizstāvēts un izdarīts... ka aiz stūra negaida nākamais termiņš, kurš no manis grib dabūt vēl pāris lapas. pēkšņi ir iestājies tāds kā miers... viss liekas tik gaišs un skaists :D
vakar pārnākot no darba Rūdis prasīja vai no rīta bija satraukums, bet godīgi sakot - nebija. nezinu kāpēc, laikam tāpēc, ka necentos koncentrēt savu prātu uz to... vnk aizgāju, noklausījos dažas kursabiedru interesantās prezentācijas un noprezentēju savējo... un viss... lieta darīta.
vienīgi vakarā, kad organismam tika padoti signāli par to, kas noticis, tas sāka streikot - likās, ka pēkšņi vakarā vairs nejūtos labi - sākās satraukums, nelabumi un bailes -no kā? varbūt no tā, ko darīšu tālāk :D
..bet nē - es jau zinu, ko darīšu tālāk... DAUDZ KO! :)

4 komentāri:

kores teica...

Jauki tevi redzēt atpakaļ :)

agnese teica...

jā - esmu atgriezusies :)

maduuc teica...

Milzīgs prieks! :)))))))))))))
Un atvainojos, ka neaizbraucu otrdien, es, laikam, ilgi par to jutīšos slikti.. :(*

Anonīms teica...

Juhū! Mani apsveikumi!
Kni