Bom apetite

Brokastīs cepot olas, atkal atcerējos Portugāli. Nu mīļa man tā zeme un viss, kas ar to saistās. Taču kāpēc olas? Vienu nakti mūsu CouchSurfing (CS) hosts bija kāda jauka kundzīte, gandrīz sešdesmit gadus jauna, jo viņa tik tiešām likās jauna. Kliboja, bet nesūdzējās, paspēja visus mājas, lauku darbus un vēl ēst mums pagatavot, papļāpāt utt. :)
..un olas, ko viņa mums pagatavoja brokastīs bija brīnumgardas,
neskatoties uz to, ka ne man ne Rūdim negaršo taukaini, trekni ēdieni un olām jābūt stingri izceptām no abām pusēm, šīs brokastis mūs pārsteidza. Ar nelielām šausmām skatījāmies kā viņa eļļā nevis cep, bet burtiski vāra tās olas, jo eļļas bija tik daudz, piedevām sapratām, ka no abām pusēm viņa šīs olas neceps, bet nu pieklājības pēc sapratām, ka jāēd būs. par šo viesmīlību nevar izrādīt necieņu - taču, kad sākām ēst - neticēsiet. Fantastiskas!

Viņa šīs olas cepa tiešām lielā daudzumā olīveļļas, un olas augšpusi visu laiku aplēja ar karsto eļļu, tā ka arī augšējā daļa un dzeltenums savilkās un nebija gluži jēls, taču nebija arī stingri apcepts. Un tad, kad jau olas bija uz šķīvja, tad kundzīte mums mācīja kā ēst. grauzdētā maizīte esot jāmērcē iekšā tajā dzeltenumā, jo tā esot garšīgāk. Un tik tiešām - tā bija garšīgi.

Es gan atzīšos, ka mājās man ne reizes nav izdevies iegūt tieši to garšu, bet man liekas tas slēpjas tajā, ka mājās nav Portugāles gaisu elpojošo vistu olas, Portugāles cilvēka gatavotas un vispār - mājas ir mājas.

Bom Apetite!