Iesākumā, kad sāku lasīt grāmatu, man galvā bija tikai viena doma: "Vai visi francūži raksta tādā stilā", jo likās, ka grāmatu neizlasīšu līdz galam dēļ tā stila, kad ir līdzīgs Frederikam Beigbederam, tomēr visai drīz situācija uzlabojās.
Grāmatā ir apkopoti vairāki stāsti, cits par citu skarbāki un pārsteidzošāki.Viss jau ir pateikts šeit. Tikai piebildīšu, ka nespēju aizmirst to stāstu, kur kādu veterinārārsti izvaroja 3 piedzērušies vīrieši, kuriem kā atriebībai šī veterinārārste nogrieza sēkliniekus, riebīgākajam no viņiem piešujot tos pie ādamābola. Es taču teicu, ka stāsti ir skarbāki par pašu grāmatas nosaukumu. Bet ne jau visi stāsti bija tādi. :)Beigās tomēr grāmata bija sakarīga.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru