otrdiena, marts 22, 2011

Dejas "Ražas mēnesī"

Jo ilgāk kavējos ar ierakatu, jo grūtāk tas nāk. Ar katru dienu emocijas par grāmatu, pārdomas un viss pārējais attālinās arvien tālāk un tālāk.
Nu jau vairs neatceros, ko gribēju par šo grāmatu stāstīt. Romāns, kuru ieteiktu izlasīt sievietēm gados, pēc šķiršanās ar vīru, lai varbūt noticētu tam, ka joprojām ir iespējams iemīlēties, mīlēt un tapt mīlētai.  Tieši par to arī ir šis stāsts.
Vēl tik atceros, ka intereses pēc pameklēju vai šai grāmatai nav ekranizējuma - protams, ir. Un, protams, atkal vīlos.
Man nav skaidrs kāpēc jāveido filma, it kā balstīta uz grāmatu, bet tai pat laikā pilnīgi sagrozītiem faktiem, notikumiem un vārdiem?
Šoreiz tā īsi un tukši. tikai ķeksītis par izlasīto grāmatu.

trešdiena, marts 16, 2011

kad sakāmais novīst

pēdējā laikā bieži ir tā, ka gribas tik daudz ko uzrakstīt, par daudz ko pafantazēt, bet ir milzīgs slinkums. Un pēc tam jau vairs nav aktuāli. Piemēram, es jau vairāk kā divus mēnešus cenšos uzrakstīt par kādu Jaunā Rīgas teātra izrādi, un kādu mēnesi par izlasīto grāmatu. Bet laiks iet, un tad ir sajūta, ka ir jau par vēlu. Tas ir tāpat kā uzdāvināt kādam vītušas tulpes. Liekas, ka tā nav pieklājīgi.
Taču es saņemšos :)

Starpcitu, šodienas jautājums - kāpēc ir tāda profesija "hoejists"? Tā taču nav īsti sabiedrībai vajadzīga un noderīga. Tīrā izklaide.