abas Nacionālā teātra izrādes
"Princis un Ubaga zēns" - apsolījos uz bērnu izrādēm iet tikai tad, kad man līdzi būs bērns, kurš varēs paskaidrot uz skatuves notiekošo. Pēdējā laikā tracina nereālas un absurdas lietas - redpektīvi pasakas :d man vajag realitāti :)
vienīgais, kas šajā izrādē patika bija bērnu neviltotie un vienlaicīgie smiekli, un RENEGĀTA balss :)
izrāde par rakstnieku Vili Lāci "LĀCIS", bija realistiska un balstīta uz patiesajiem notikumiem, ko es kā pasīva un slinka vēstures studētāja vidusskolā nemaz neuzināju - līdz ar to man likās ļoti interesanti šo izrādi skatīties, un tā man tik tiešām ļoti patika :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru