tik ļoti gribas te iesēsties kā tādā vilcienā un braukt visam garām... nekāpt ārā un nebraukt uz kādu vietu... vnk sēdēt vilcienā un braukt - skatīties kā cilvēki kāpj iekšā un ārā, skatīties kā ainas skrien gar logu..
sēdēt un vnk būt...
tieši tāpat man gribas tagad sēdēt un rakstīt - rakstīt par lietām un nelietām, par domām un nedomām... vnk sēdēt un rakstīt - ne sev, ne kādam citam... tik tāpat...
..bet nē -nevar jau tā... maģistra darbs redz jāpabeidz...
tādēļ nevaru sagaidīt dienu, kad darbs būs iesiets un nodots un man vairs tam nebūs jāvelta katra mīļā minūte
un tā diena strauji tuvojas :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru