Reizēm ir tā, ka sirds ir tik pilna, un tajā pašā laikā – tā ir tik tukša un tajā vairs nav nekā.
Un ūdens ir tas, kurš tādās situācijās vienmēr ir glābis... gara klaiņošana gar ūdens malu spēj dot tādu mieru un spēku.. liekas, ka ūdens jūt Tev līdz.. un pēc tam tas visu aizskalo projām. Varbūt ne visu, bet tik, cik Tev ir bijis laiks tam atdot vai uzticēt.
Šodiena Daugavmalā bija tik ļoti skaists saulriets un tāds miers, kādu es tur ne reizes neesmu jutusi. Klusums un neviena paša.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru