.kad biju nometnē, viens no pirmajiem noteikumiem skanēja tā: "Kad mēs runājam, tad runājam par sevi, nevis kādu citu."
sākumā nodomāju, ka tas ir domāts, lai mēs analizētu savu rīcību, nevis otra. Tomēr, kad sāka palabot pirmo runātāju - sapratu, kā šis noteikums bija domāts. Un tad arī sapratu, cik ļoti tas attiecas uz mani un vispār uz visiem cilvēkiem.
Bieži, kad mēs runājam jeb kādam stāstam kko par sevi - mēs neizmantojam formu "es", bet gan formu "tu", lai arī runājam par savu dzīvi.
piem. atbrauca Aija un sāka stāstīt par to, ko viņa mācās Madridē, kādas iespējas viņa sev redz te - Latvijā, un kādas tur - Spānijā. Taču stāstījums skanēja apmēram tā: "Tu te mācies vairākus gadus universitātē un ko Tu iemācies - neko. Tur savukārt, tu vari apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
taču vai tad pareizi nebūtu stāstot par sevi izmantot formu ES?
"Es te mācos vairākus gadus universitātē un ko es iemācos - neko. Tur savukārt, es varu apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
piedod, Aija, ja nepareizi pārfrāzēju, bet te man bija doma par to "TU" vārda izmantošanu.
ikdienā tam nepievēršam uzmanību un pat nepamanam, ka tā notiek, bet ja to sāk piefiksēt, tad tas griežas ausīs
5 komentāri:
"Bieži, kad MĒS runājam jeb kādam stāstam kko par sevi - MĒS neizmantojam formu "es", bet gan formu "tu", lai arī runājam par savu dzīvi." (;
jā, es arī pamanīju, ka tu runā mēs formā :D doma tā pati :) Bet man vispār patīk šis "Antras" likums, pie tā ātri var pierast, bet tad baigi ausīs griežas, kad kāds cits tā runā :) vismaz savējos mājās nokaitināju ar saviem aizrādījumiem :D
Nu es, protams, varēju rakstīt ES. tomēr man liekas, ka lielākā daļa cilvēku tā runā - tādēļ, man likās MĒS forma vispiemērotākā ;)
Jā, ar šito man nācās saskarties, kad Laura vienreiz atbrauca no tās nometnes :D Es gan nepiekrītu šai filozofijai un man tā liekas vnk burtiska kasīšanās pie vārdiem, jo kad šādās situācijās izmanto "tu" formu, neviens jau stāstā nerunā par Tevi kā sarunu biedru bet vispārīgi kā par cilvēku X, kas nav ne tu ne es.
tieši tā! lietojot TU, netiek domāta otra persona, bet, manuprāt šī TU forma tiek izmantota tāpēc, ka tā vieglāk novirzīt sarunu no sevis, jo runa jau tomēr viemēr ir ar sevi - tikai vieglāk to pateikt vispārīgi, nevis runāt atzīstoties, ka tieši ES to darīju, jutu, pārdzīvoju utt
Ierakstīt komentāru