šodien saņēmu no čiepas vēstuli - un kaut arī regulāri lasu viņas tvītus un bloga ierakstus un zinu, ka esmu lietas kursā par to kā viņai notiek - vēstule bija pilna pārsteigumu un emociju. Pilna sajūtu, nevis faktu..
..un tad es sapratu, ka ir tās personiskās lietas, ar kurām gribētos ar kādu padalīties - taču ne ar visiem... ir lietas, ko gribam atstāt sevi..
..un tas manuprāt, ir jauki, ja cilvēks spēj sevi neizlikt uz paplātes.. un ja spēj saglabāt to laimi sevī un tikai tuvākajiem :)
vienvārdsakot - secināju, ka twitter un blogi ir tikai tāda faktu vai sajūtu faktu kulšana, bet patiesās emocijas un sajūtas vienmēr paliks aizkadrā :)
3 komentāri:
protams, ka jāmāk palikt arī cilvēciskiem šajā tehnoloģiju laikmetā
un tad ir tie, kuriem ir podziņa, lai tos redzētu tikai izredzētie. tie ir gandrīz kā vēstules. tikai citreiz rakstīti metaforās (:
:) paldies, Aginj .. & gaidu veestuli arii no Tevis (kad Tev laicinsh) :*
Ierakstīt komentāru