otrdiena, oktobris 05, 2010

Pasta svarīgie darījumi

šajās divās dienās pasts mani ir nokaitinājis, ka vēl visu ceļu ejot mājup pie sevis dusmīgi pukstēju. varbūt tie arī ir sīkumi, bet mani nokaitināja.

pirmkārt, vēlējos vecmammai uztaisīt bildes, un tā, kā zināju, ka pastāv tāda iespēja pasta nodaļā izņemt fotogrāfijas, tad domāju - izmēģināšu. Domāju,. ka pasūtīšu bildes, samaksāšu un vecmamma aizies uz savu pasta nodaļu izņemt tās. Bet pēdējā solī atklājās, ka jāmaksā ir tikai pie saņemšanas, kā arī jānorāda saņēmēja personas kods. Tādēļ izlēmu, ka bildes izņemšu pati savā pasta nodaļā un aizvedīšu vecmammai vēlāk, lai nesanāk, ka viņai pašai par tām jāmaksā, kā arī negribējās nakts vidū zvanīt viņai un prasīt personas kodu.
jautrākā daļa sākās pasta nodaļā, kur konkrēto bilžu saņemšana man prasīja vismaz minūtes 10-15 (plus vēl laiks, ko pavadīju rindā), nācās aizpildīt veidlapu, uzrādīt pasi un vēl kādās 3 vietās parakstīties (tātad rakstīt arī savu vārdu, uzvārdu, datumu, utt). Kamēr pildīju šo veidlapu, devu meitenei abonēšanas kvīti, lai kamēr es to daru un lietas ietu ātrāk, viņa varbūt varētu jau sākt abonētā žurnāla pāradresēšanu (kas man pastā bija otrais darbiņš). Uz to gan saņēmu atbildi, ka "Visu pēc kārtas", un mana kvīts tika pagrūsta maliņā. Nu labi.varbūt, ka sistēma neļauj darīt vairākus darbus vienlaicīgi - lai iet visu pēc kārtas.
Biju nosvīdusi jau slapja, jo iekšā bija karstāks loģiski kā ārā, un mazais ratos ar noteikti jau sāka svīst, jo sāka nemierīgi trīties. Tādēļ pēc bilžu saņemšanas un manas abonēšanas kvīts paņemšanas, kad viņa man pasniedza vēl vienu veidlapu, ko man jāpilda, sapratu, ka nevaru bērnu tik ilgi spīdzināt un paņēmu veidlapu uz mājām ar domu - nākšu rīt.
pienāk rītdiena - dodos atkal uz pastu. ar abonēšanas kvīti un iesniegumu. Pastā mani, protams, atšuj, jo abonētais žurnāls ir uz vīra vārda. Prasu vai varu nākt ar viņa pasi? Protams, ka nevaru. "Vai tad es uz banku arī eju viņa vietā?" B%^&*! Vai tad tiešām divu žurnālu pārabonēšanu uz citu adresi var salīdzināt ar bankas darījumu? Un vai tiešām pastā notiekošie procesi ir tik ļoti, ļoti svarīgi, lai pat pie bilžu saņemšanas un žurnāla abonēšanas jāuzrāda pase?
Šajā gadā atlikuši vairs tikai divi numuri, kuru kopējā summa pat nesanāk četri lati, ja nemaldos pasta darba laiks ir līdz pieciem, un ja parēķina zaudēto darba samaksu par to, lai pasta darba laikā tiktu uz turieni, vai lētāk nesanāk jau abonēto žurnālu vēlreiz nopirkt?

Lai nu kā - turpmāk presi abonēsim pa taisno no izdevniecības, jo es savu abonēto žurnālu pāradresēju ar viena ē-pasta starpniecību, šo nevarēja tā pāradresēt izdevniecība, jo redz tas esot abonēts pastā, uz turieni arī esot jādodas. Bildes arī šaubos vai vēlreiz pasūtīšu pastā, neskatoties uz to, ka cena un kvalitāte ir pieņemama.

Tad nu tā - mans dusmu spainis ir izgāzts un sasmelt to nevajag. Iesim uz pastu pirkt pastmarkas un sūtīsim vēstules pa pastu! ;)

3 komentāri:

Andris teica...

Murgs. Nu ko, gaidām privātos pasta pakalpojumu sniedzējus?

agnese teica...

..nu es domāju, ka drīz būs privātie - tik redzēs vai tie būs labāki :D

kores teica...

Latvijas Pasts nebūtu pasts, ja nebūtu šo prikolu... Mārupes pastā esmu izlamāta par to, ka nesaņemu savus žurnālus :D Imantas pastā prasīta laulības apliecība, pat tad, ja man līdzi ir jaunā un vecā pase... Pasts ir īpaša vieta! Agrāk kad Imantā dzīvoju, katru reizi biju kāda skaļa konflikta aculieciniece :DDD Nedod Dieviņ, ka kādreiz dzīvē nāktos tur strādāt!