sāku lasīt Lauras doto grāmatu "Rēgu bērns" un lasot šo grāmatu nācās apjaust, cik daudz brīnumu vēl ir pasaulē, kas nav redzēti un izbaudīti... gan visu varenas lietas, gan nenozīmīgi un ikdienišķi sīkumi... Ikdienišķi kādam, bet ne man...
kāds skatās teleskopā katru dienu, bet es to vēl neesmu darījusi ne reizi
kāds sēž ceļamkrānā kā savā ikdienas darba vietā un nevar sagaidīt darba dienas beigas, bet es priecātos tur pasēdēt...
kāds mikroskopā vēro asins pilienu, bet es vairs neatceros pat kas ir mikroskops...
un tādu lietu ir daudz.. es pat domāju, ka diemžēl visas tās nemaz nevarēs dzīves laikā izbaudīt..
žēl gan
..un tai pat laikā, es apzinos, cik daudz jau esmu redzējusi, baudījusi un sajutusi..
varbūt tas mirklis portvīna darītavā, ar glāzi sena portvīna pie lūpām ir nekas īpašs.. bet tas ir palicis atmiņā...
vai bērnu dienās laukos iekārtotais štābiņš, kas bija tik izlolots
vai tie mirkļi, kad varēju atļauties sēdēt uz dambja malas un vērot upes plūdumu..
kā man tā visa pietrūkst, tie ir dzīves mazi kristāla gabaliņi, kurus var glabāt pie sevis :)
4 komentāri:
tā ir sulīga grāmata :)
..esmu tikai pašā sākumā.. bet jūtu, ka patiks :)
es... varu piedāvāt teleskopu un mēnesi tā otrā galā. un varu piedāvāt mikroskopu un adatu un stikliņu. bet tas vasarā, protams.
..un es jau gaidu vasaru :)
Ierakstīt komentāru