svētdiena, jūnijs 27, 2010

Ēd Lūdzies Mīli


šī grāmata bija kā tāda kardiogrammas līkne, te vienu brīdi augšā, te lejā. Bija nodaļas, kuras lasot, nespēju apstāties. Tās tika burtiski aprītas vienā kumosā, pilnīgi vienalga vai jākāpj ārā no vilciena, vai jāiet uz tualeti, no grāmatas nebija iespējams atrauties. Un bija nodaļas, kuras likās pilnīgi bezjēdzīgas un nevajadzīgas. Nodaļas, kuru dēļ šīs grāmatas lasīšana bija ievilkusies tik ilgi, jo nonākot pie šīm nodaļām lasīšana bija ļoti lēna un reta.


Rudenī uz kino ekrāniem būšot redzama filma, es protams, noskatīšos to, tomēr zinu skaidri - ka šī grāmata tāpat kā dažas citu autoru grāmatas nav iespējams iestudēt, nofilmēt vai parādīt. Jo parādīt var tikai trulu notikumu atainojumu, taču noteikti ne sajūtas, gūtās atziņas vai mācības, pieredzi, emocijas un pārdomas, uz kurām būtībā ir balstīta visa grāmata.

Grāmata stāsta par to, kā (gribētos teikt) nelaimīga sieviete dodas meklēt savu iekšējo mieru, gūt prieku un laimi kādās noteiktās valstīs. Prieks, ka viņai tas izdevās.
grāmata sastāvēja no trīs daļām - Itālijas, Indijas un Indonēzijas. Un katra nākamā daļa man likās labāka par iepriekšējo, tādēļ velti teikt, ka Indonēzijā piedzīvotais man patika visvairāk. :) Man liekas šajā nodaļā bija iespējams uzzināt par baliešiem, viņu kultūru daudz vairāk nekā jebkurā tūrisma ceļvedī :)

..un nevilšus gribas teikt, ka vēlētos doties ceļojumā uz Indonēziju :)

bez vēlmes braukt uz Austrumiem, šī grāmata mani arī iedvesmoja izpildīt daudzu 101 lietas saraksta sastādītāju punktu - vienu dienu padzīvot nerunājot. Jo šajā grāmatā es atradu to dziļo domu un būtību - kādēļ būtu vērts vienu dienu paklusēt un nodoties sev :)

ja grāmatas sākumā, kāds man pajautātu vai laba grāmata, es teiktu, ka nekas īpašs... taču izlasot grāmatu līdz galam, man gribas teikt, ka man tā patika :)

1 komentārs:

Anonīms teica...

Iedvesmojoties no Tava ieraksta, arī es pirms kāda laika izlasīju šo grāmatu. Patika. Un tagad gaidu, kad uz ekrāniem parādīsies filma :) Ar grāmatu ir tā, manuprāt, to būtu interesanti vēlreiz pārlasīt pēc gadiem 5 vai 10, jo tad jau tas pasaules redzējums būs citādāks un arī grāmatā aprakstītie notikumi un pārdomas tiktu vērtētas savādāk. Gribu to izlasīt vēlreiz, kad man pašai būs 30 :)