Pēdējā laika mīļākās filmas

aizstāvēju maģistra darbu, stāvēju pieturā pretim Forumcinemas un salu, gaidīdama autobusu, nodomāju pie sevis - iziešu cauri Stockmann'am un ja gadienā - 20 min laikā (tik ilgi bija jāgaida autobuss) sāksies Burleška, aiziešu uz filmu. Acīmredzot, šī filma man bija jāredz, jo tik tiešām atlika nopirkt tik biļeti un aiziet līdz zālei.

Un šī ir filma, kuras treileri pat tagad noskatoties man visi matiņi saceļas stāvus un pār ķermeni sāk tipināt mazas, mazas skudriņas. Neesmu ne Šēras, ne Agvileras (Agileras? kā latvisiki tulko?) mūzikas cienītāja, nemaz nerunājot par fani, bat šī filma bija iespaidīga. Protams, nerunāsim par filmas stāstu - meitene no laukiem krāj naudu un sapņo par slavenības cienīgu dzīvi Losandželosā, dodas uz lielpilsētu un meklē darbu. par mīlestību, vilšanos, ienaidniekiem, panākumiem un zaudējumiem. Taču tas, kas mani visvairāk šajā filmā aizrāva bija grandiozie šovi, tērpi, mūzika, dejas. Vau! Godavārds - sēdēju zāles vidū ieslīgusi mīkstajā krēslā un pastiprināti jutu tirpas pār manu ķermeni. Un izejot no zāles, gribējās dejot cauri visam Stokmann'am :)

es šo filmu gribu redzēt vēl un vēl :)

Atceros, ka epizodē, kad par ieeju klubā prasīja 20 dolārus, nodomāju "šausmas, cik dārgi!", bet ieraugot to - es vismaz reizi mūžā esmu gatava samaksāt tādu naudu, lai to redzētu. Tagad es domāju, ka nākamreiz, kad būšu Parīzē - noteikti būs jāapmeklē Mūlenrūža :)

Savukārt, otra filma ir pilnīgi citādāka. filmu ieteica Laura un tā ir par skarbo dzīvi, draudzību, attiecībām un likteni (man tā gribētos teikt). Pūķu ķērājs jeb THE KITE RUNNER parāda arī citu tautu kultūru un dzīves laimes spēli. Te nav daudz ko teikt - domāju, ka viena no labākajām filmām pēdējā laikā, ko esmu redzējusi.

Man patika filmā attainotās pūķu lidināšanas sacensības, tik iespaidīgas un grandiozas. 

Jauku skatīšanos!