Āķis, nē Plastika lūpā

Šodien biju KniVirtuvē uz tēju, ja tā to varētu saukt, jo patiesībā viņa man parādīja savus trikus ar plastiku. Pierunāju viņu kādu laiku atpakaļ man parādīt un ļaut pamēģināt šo joku, jo man nebija ne jausmas patiesībā - kā tas process notiek. 

Zināju, ka sākumā materiāls ir elastīgs, kaut kas līdzīgs plastilīnam un zināju to, ka tas ir jācep, lai paliktu ciets. Taču nebija nojausma par to kā tās krāsas tur kombinējas un viss pārējais rodas. Kad Kni parādīja pirmo mazo triku ar svītrām, es biju šokēta, jo ... es nezinu. It kā jau nedomāju, ka viņa tur ar otu ņem un krāso savus tos ziloņus, taču nebiju domājusi, ka tās kompozīcijas veidojas tādā darbā. Tā taču ir vesela māksla un zinātne.

 Šodien izgatavoju pati savas pogas. Nu jā - ideja radās spontāni, un ja tā godīgi - nez vai kāds no jums ieraugot manu jaciņu vai blūzīti ar tām pogām varētu iedomāties, ka pogas ir pašas taisītas. Bet ir gan :)

un vēl tapu pie paštaisīta atslēgu piekariņa, tas laikam būs mašīnas atslēgām :) (augšējā attēlā)

patiesībā, kad uzprasījos uz nodarbību, gribēju to visu redzēt un pamēģināt. Vienkārši saprast, kas tā ir par pasauli, taču teikšu atklāti - āķis ir lūpā. Iepriekš minēju vārdu pasaule, jo tā tik tiešām ir pasaule - kāda tik māksla un kādos tik daž-ne-dažādos veidos ir izveidojama, un pat prātā nenāk visas tās iespējamās lietas, ko varētu pagatavot no tāda materiāla.

Ja vien tā starta bāze nebūtu tik dārga, es jau tagad mājās kko lipinātu :)

Paldies Kni par savu zināšanu nodošanu :)

pilnīgi noteikti turpmāk uz viņas darbiem un citiem plastikas darbiem skatīšos ar lielāku cieņu, jo zinu tagad kāds tur ir darbs ieguldīts. :)