Rēgu bērns

Izlasīju Soņas Hartnetas grāmatu „Rēgu bērns” un pat nezinu, ko par to visu pateikt. Savā stilā un idejā nedaudz līdzīga „Alķīmiķim” un citiem gara darbiem par dzīves jēgu un laimi, tomēr atzīšos – šī plānā grāmata bija viena no tām retajām, kuru lasot man reizēm bira asaras. Vienkārši bira kā pupas visnepiemērotākajās sižeta vietās, jo varbūt lika aizdomāties. Grāmata par kādas sievietes dzīves gājumu, laimes meklējumiem. „Dzīve ir ilga, bet aizrit kā viens mirklis.” Tāpat arī grāmatas stāstījums aizritēja kā viens mirklis.

Jau aizvakar rakstīju, ka grāmata rosina domāt par lietām, ko dzīvē esi izbaudījis vai sajutis, un ko vēl ne. Un tas viss liek arī aizdomāties par to, vai tas ko saņemam ir tas, ko vēlamies. „Vai dzīve nozīmē samierināšanos ar to, ko var dabūt, ja nevar iegūt to, ko patiešām grib?” Un kā, lai saprot, ko patiešām grib? Man šķiet, es reizēm tiecos pēc lietām vai sapņiem, bet reizēm nesaprotu – vai tas ir tas, ko esmu vēlējusies.

Šī grāmata nav piemērota tiem, kam liekas, ka viņu dzīvē viss ir ideāli un ir sapņu piepildījums, jo izlasot grāmatu – sāk mākt bažas un rodas neizpratne par to, kas ir laime un ko Tu pats vēlies. „Dzīve iet uz priekšu, tās gaita ir strauja, tāpēc uzmanies.Neizšķied laiku kārodama to, ko nevari dabūt.”

Vēl bez visa tā, ka grāmata sagrozīja pamatīgi galvu un izpratni par to, kas es esmu un ko es daru? Un kas mani dara laimīgu?, šī grāmata bija ar fantāziju pieskaņu, kas man pēdējā laikā nepatīk. Jūtu, ka nespēju vairs izturēt filmās vai grāmatās nereālas lietas, fantāziju vai iztēli, kas pilnīgi noteikti nav reāla. Tomēr, laikam jāatzīst, ka šīs lietas šai grāmatai palīdzēja būt tādai kāda tā ir. Un es priecājos, ka grāmatu izlasīju, neskatoties uz to, ka iespējams, tā bija grāmatas vaina, ka šodien ik pa laikam man asaras bira pār vaigiem un tagad acis sūrst. Grāmata tomēr bija skaista.

Un vēl es atradu spilgtu citātu savam „žagatas” paradumam, visu vākt. Tas mani nomierināja :D
„Man šķiet, ka mantas palīdz cilvēkiem atcerēties nodzīvoto mūžu. Laika gaitā tik daudz kas mainās, tik daudz kas izzūd. Tāpēc ir labi, ja vari paskatīties uz kaut ko tādu, kas bija tur pagātnē un joprojām ir palicis tāds pats. Tu skaties uz šo lietu, pieskaries tai un jūti, ka tā ir tieši tāda pati kā todien, kad kļuva Tev nozīmīga.”

Un te daži citi citādi, kas man likās nozīmīgi:

Tas, ka Tu saņem sliktas ziņas, nozīmē, ka esi dzīvs.

Viņa nesaprata, kā lai rada stabilu laimi no kaut kā tik svarīga, tik sarežģīta, tik neatkārtojama un tik viegli sabojājama kā dzīve.

Pasaulē ir ļoti daudz krāšņumu, bet tos nevar savstarpēji salīdzināt. Katra brīnišķīgā lieta ir brīnišķīga vispārākajā pakāpē, absolūti daiļa. Nav nekā tāda, kas būtu jaukāks par visu pārējo.

Atmiņas gandrīz nekad nespēj sniegt mierinājumu dvēselei.



Mīlestība – viena no tām lietām, kuras šajā dzīvē patiešām vērts ir iepazīt.

Dzīve paredzēta iešanai, nevis stāvēšanai.