"Par jaunu nav nekad, tikai vienmēr par vecu.." tā būtu jāsaka man attiecībā uz grāmatas izlasīšanu.
Skolas gados man šī klasikas grāmata gāja secen, jo bija laikam tik superīga skolotāja, ka atļāva nelasīt.
Mani kādu laiku jau tirda vēlme izlasīt dažas visiem izlasītās un zināmās grāmatas. Tā nu Laura, man šo grāmatu burtiski iesvieda rokās "netīšām" un teica, ka varu izlasīt - SĀKU AR'!
Pirmais, ko nācās secināt ir tas, cik liela atšķirība ir valodā tajos laikos un mūsdienās, sen jau esmu atradinājusies lasīt šāda tipa grāmatas. Tās nav ne labākas, ne sliktākas - bet citādākas.
Valoda īpaši bija tā, kas radīja to sajūtu. tāda citādāka, senlaicīga :)
..tāpat lasot grāmatu, aizdomājos par dažām lietām.
par to, kāpēc mēs tik reti izdaram kādu labu darbu svešam cilvēkam. Vai tad mums ir tik grūti piedāvāt tantiņu kkur aizvest, vai panest viņas smagos maisiņus? vai kādam garāmgājējam uzsmaidīt tā, ka viņš visu atlikušo dienu grib smaidīt. Tas taču nav grūti, bet mēs to nedaram. Un kāpēc? lai nebūtu muļķīgi? lai asargātu sevi? lai steigtos tālāk savās gaitās un neizjauktu ritmu? Nezinu...
..bet par romānu... ir interesanti lasīt romānus, kurus ir sarakstījuši vīrieši - tie vienkārši ir citādāki, tie ir no cita skatu punkta. tajos var uzzināt daudzas lietas, kuras nekad neuzzinātu sieviešu romānos. Un tas man patīk :)
..un vispār "Savādi! Kādēļ šādiem un tādiem cilvēkiem ceļ piemineklus, kādēļ ne mēnesim, puķei vai kokam?"
grāmatu uz beigām lasīju ar tādām pašām cerībām kā katru dienu dzīvoja galvenie varoņi, un tāpat kā grāmatas beigās viņu cerības tika sadragātas, arī manas cerības uz labām grāmatas beigām bija sadragātas....
3 komentāri:
lasit visu emuaru, diezgan labs
bet skolotājai nebija ne vainas. es šo izlasīju toreiz 9.klasē.
es tagad pati arī pievērsos klasikai :) lasu Lūisa Bromsfīlda "Lieti nāk". Ja atklāšu vēl kādu īpašu klasikas pērli, tad tev atkal būs jālasa :)
Ierakstīt komentāru