Nogalini mani maigi

Apnicis sakāmo turēt pie sevis un krāt tādā kā kaudzē, tāpēc neskatoties uz to, ka mūza joprojām nav atgriezusies, īsa atskaite par izlasīto grāmatu. Kad nokļuvu slimnīcā, zvanīju Rūdim, lai atnes man kādu grāmatu - un tieši šo grāmatu viņš atnesa, un tieši tā stāvēja plauktā jau vairākus gadus neizlasīta, un vienmēr kaut kas nostājās tai priekšā, kad biju saņēmusies to lasīt. Un te nu es to izlasīju. Un ļoti patika :)
Es laikam pārāk daudz lasu izglītojošo literatūru vai dažādas pamācības utt., jo, kad nokļustu pie kāda romāna, man aizraujas elpa - par to, ka ir grāmatas, kurām nav jādomā līdzi, jāanalizē, kur var vienkārši sekot līdzi notikumiem kā filmā - kadru pēc kadra.
Nikija Frenča izrādās ir laulāta pāra pseidonīms, un grāmatas rakstot abi kopā, kas, manuprāt, ir interesanti - varbūt tieši tādēļ šis darbs likās līdz galam izjusts un pārdomāts no abām pusēm.
Grāmata, protams, ir par pēkšņu iemīlēšanos, aizraušanos un sevis pazaudēšanu tajā visā, arī par sievietes ziņkāri un vēlmi ielīst vistālākajā vīlē sava vīrieša biksēs, bet tāda jau tā dzīve ir. Kārdinājumi ir ik uz soļa. Kādam kārdinājumam pakļaujoties daudz ko iegūstam, bet kaut ko arī zaudējam.
Atmiņā palicis viens citāts. "Es būtu ar mieru atteikties no visa, lai tikai justu viņa rokas uz sava auguma. (..) Tik ļoti biju pazaudējusi sevi otrā cilvēkā." Man liekas, tas ir spilgts iemīlēšanās apraksts, cilvēki aizmirst paši par sevi un pazaudē sevi, bieži vien neapzinoties, un nonākot pie burtiskas šo vārdu nozīmes - es būtu gatava atdot visu!
Pārdomu, protams, ir daudz, bet neuzbāzīšos jums ar tām. :)
Pateikšu tikai to, ka pēc grāmatas izlasīšanas sajutu nepārvaramu vēlmi noskatīties arī filmu, un visu filmas laiku šaustīju sevi par šādu lēmumu. Neiesaku skatīties filmu. Tik šausmīgu aktierspēli savu mūžu nebiju redzējusi. Es parasti neanalizēju aktieru sniegumu filmās vai izrādēs, parasti ir patīk vai nepatīk, taču šajā filmā tik ļoti izjutu to, ka aktieri nemāk parādīt emocijas un spēlēt. Bez tam, ja šī grāmata nonāktu skolas obligātās literatūras sarakstā, un kāds skolnieks gribētu izšmaukt cauri ar filmas noskatīšanos, tad viņš izgāztos pie pirmā teikuma, jo filmā bija pilnīgi visi fakti, notikumi, radniecības un viss pārējais sagrozīts. Tas bija vienīgais, kas noturēja manu interesi pie ekrāna - vēlme uzzināt, cik daudz ir mainīts.
Grāmatu iesaku, filmu - nē!