šīs izrādes ideja ir līdzīga "Alu cilvēkam" - principā, tā bija Jarāna monologs, reizēm saruna ar skatītājiem.
Protams, brīžiem smējos līdz asarām un nespēju pārstāt, un tie nebija joki, kurus varētu te atstāstīt, jo tie bija balstīti uz lielisko aktierspēli... Taču visumā, man šķiet, ka izrāde nedeva tādu smieklu devu kā piem. "Alu cilvēks".
Vienīgais, kas man sagādāja prieku bija tas, ka izrādē sieviete/vīrietis katrs tika parādīts kā pilnīgs p**, tāds, kurš neko nesaprot un tai pat laikā, tas pats tika pagriezts uz otru pusi un tika pateikts, cik šis cilvēks daudz ir izdarījis un ir lielisks. Neviens netika nolikts :)
p.s. Rūdis saka, ka noteikti drīzumā būšot arī izrāde "Mamma" :D
p.p.s. šajā izrādē bija vērojams topošo vecāku īpatsvars :)
1 komentārs:
es vairs neatceros Alu cilvēka smieklus :) sen tas bija :) atceros, ka varēja kartiņu uz mājām aizsūtīt :)
Ierakstīt komentāru