dzīve kā seriāls

Kādu laiku atpakaļ bija tādi apstākļi, kad pie mums padzīvoja dažas nedēļas vecmamma (vecmamma = seriāli). Lai arī tie ir tikai 2 seriāli, un to laiku centos pavadīt savā istabā, bija tomēr neiespējami nedzirdēt kas tur notiek. Kādreiz izejot cauri istabai, nācās uzklausīt stāstu, kas kuru ir krāpis, ko darījis, nedarījis un ko kurš tagad domā, un kā kurš atriebjas. Pieklājības pēc pastāvu, tēloju, ka klausos, bet ar acīm gaidu ekrānā momentu, kad varēšu vecmammu atkal pievērst kādai svarīgai epizodei un doties tālāk savās gaitās. Loģiski, ka diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas un es jau gribot-negribot esmu lietas kursā par to - kurš, kuru, ko, kas utt. Nu jau šonedēļ vecmammas nav mājās, bet es jau Rūdim esmu pateikusi, ka piedod - no pieciem līdz septiņiem man tagad būs mans mājsaimnieces seriāls. Jo nu tur tagad tādas intrigas un tādi notikumi, ka gribas ātrāk uzzināt, kā tas beigsies un atrisināsies (jo man pašai ir trīs varianti galvā ar iespējamo atrisinājumu). Kad atceros un esmu mājās, tad skatos seriālu. Bet mana skatīšanās izpaužas vairāk kā besīšanās, dusmošanās un citas tamlīdzīgas, neizturamas emocijas, jo es GODA VĀRDS NESPĒJU IZTURĒT TĀS INTRIGAS! Un te nu man ir zelta vārdi no vecmammas "Paskat, kā dzīvē notiek!" Nu nenotiek tā dzīvē, es vecmammai katru reizi paskaidroju, uz ko pretī saņemu, ka vai tad viņi būs no zila gaisa to izdomājuši - protams, ka notiek.
Vēlāk vakarā sēžu pie datora, bet fonā iet teļuks un kas tur? KULTA SERIĀLS - INTRIGANTE (jeb gossip girl), ko tagad skatoties vai visas meitenes. Neesmu sākusi to skatīties un nedomāju ar, taču, protams, ka fonā  notiekošais ik pa laikam piesaista uzmanību un tiek uztverts un es skaidri zinu, ka nespētu tādu seriālu skatīties, jo pat pavirša vienas sērijas redzēšana nodeldē manas nervu šūniņas. Intrigas, intrigas, intrigas! Piedodiet, režisori un fani šiem seriāliem - mani nervi ir pārāk vāji tādām izklaidēm. Es labāk, noskatos kādu CSI sēriju un domāju līdzi. Tāpat tādā seriālā nav jāsatraucas, ja kāda sērija ir izlaista, jo viss ir neatkarīgs no iepriekš notikušā.
Un ja jau dzīve kā seriāls - tad laikam mana dzīve kādam varētu šķist garlaicīga, jo tajā nav intrigu. Man gan par to prieks - jauka, mierīga, interesanta dzīve. Lai gan, protams, arī par manu dzīvi varētu uztaisīt seriālu, tikai tas varētu būt CSI cienīgs, jo man jau ir plānā, kā atklāt, kas ir manu vēstuļu atvērējs. (tiem, kas nelasa twitter - regulāri, vēstules, kuras ir biezākas par vienu rūtiņu lapu, tiek atplēstas un atverot pastakasti un sajūsmā ieraugot tur aploksni, prieks izbeidzas, kad ieraugu, ka tā jau ir atvērta pirms manis. Bet par to citreiz.)
Atzīšos, protams, ka arī man ir bijuši seriāli, kurus skatos un gaidu jaunāko sēriju - patika Lost (līdz pēdējai sezonai), patika Prison break, weeds un, protams, CSI:NY (bet tikai NY, jo aktieri laikam iemīļoti), pārējos, savukārt, vīrs laikam ir parāvis uz skatīšanos. Lai nu kā, es pat neesmu skatījusies SEX AND THE CITY (bet toties zinu, ka vienu no četrām sauc Miranda un vienu Samata, pārējās gan nezinu). Nu neesmu, laikam tipiska mājsaimniece vai sieviete
Lai jums patīk seriāli, kurus jūs skataties! :)