šodien biju Latvijas kara muzejā uz izstādi par notikumiem Gruzijā 2008.
gada augustā.
izstāde gan nebija liela - dažas fotogrāfijas, kartes un videoīsfilmam. taču
šoreiz laikam priecājos par to, ka izstāde nebija lielāka, jo nezinu vai
spētu ilgak skatīties uz tam šausmām, ko cilvēki ir piedzīvojuši.
toties vismaz nodomāju - štrunts par visiem darba, skolas stresiem un algu
samazinājumiem un krīzēm, galvenais, ka man ir jumts virs galvas, tuvinieki,
ir ko ēst, esmu vesela un man nav jābeguļo, vai jāvārtās pa zemi ar norautam
ķermeņa daļām, nedod Dievs nespēt palīzēt kādam tuviniekam tādā situācijā.
Lai miers uz zemes!
1 komentārs:
taa jau ir.. mums ir jaapriecaajas par to, kas mums ir nevis par to, kaa nav :)
Ierakstīt komentāru