ISTABA

Teikšu  godīgi. sen nebiju lasījusi tik lielisku grāmatu, es pat īsti nezinu, ko par to uzrakstīt, jo nez vai spēšu atrast vāŗdus tam, cik pārsteidzoša un oriģināla man likās šī grāmata. Emma Donohjū ir radījusi lielisku un patiesībā pat grūti aptveramu darbu. Domāju, ka pat tad, ja man rastos ideja par galvenajiem notikumiem un situāciju, es nedomāju, ka spētu visu noraksturot tik patiesi un pārsteidzoši.
Grāmata sastāv no piecām nodaļām, no kuram katra ir pilnīgi atšķirīga, taču tai pat laikā tās katra atsevišķi un kopā veido vienu vienotu grāmatas stāstījumu.
1. nodaļu iesaku izlasīt tiem, kam ir mazi bērni, lai mēģinātu izprast savas mazās atvases un iemācītos saskatīt prieku mazajos un neparastajos sīkumos kopā ar viņiem
2. nodaļa savukārt, ir pāsteidzoša ar to, ka sašķoba lasītājam zem kājām pamatus un apgriež faktus kājām gaisā. Faktus, kas nekad īsti nav bijuši fakti, bet lasītāja domāšana tos ir pieņēmusi kā vienīgos un pašsaprotamos.
3. nodaļa ir tiem, kam patīk nervus kutinošs sižets, sajust satraukumu un lasīt, lasīt tik ilgi, kamēr netop skaidrs - kā nu viss beigsies un atrisināsies.
4. nodaļa ir neticama un vienlaikus tik ļoti, ļoti izjūtama.
5. nodaļa ir ikvienam no mums, lai paskatītos uz lietām mums apkārt no cita skatupunkta. Un uzdotu kādu jautājumu par it kā pašsaprotamām lietām, bet tai pat laikā neizskaidrojamām.

Par pašu sižetu es labāk neteikšu ne vārda, jo varbūt kāds šo grāmatu gribēs vēl izlasīt - soli pa solim :)

Talka

Atceros bērnību, rudenī vai pavasarī bija brīvdienas, kad nācās agri celties, vilkt virsū vecās, netīrās drēbes, lai dotos palīdzēt lauku darbos. Vislabāk atmiņā stāv rudens kartupeļu talkas, kad nācās rāpot pa uzrušināto melnzemi un lasīt kartupeļus, pa vienam liekot iekšā spainī un tā bezgalīgi - kartupeli pēc kartupeļa, spaini pēc spaiņa, vagu pēc vagas.
Kad likās, ka tik daudz jau izdarīts, izrādās, ka pat vaga nav pusē vēl, un tā atkal un atkal.
Toreiz tās likās tīrās mocības. Taču gadiem ejot, laikam bija svarīgākas lietas par talkām un tās izzuda.
Tagad ar tiem rudens darbiem, kartupeļu un citām lauku darbu talkām man saistās nostaļģiskas atmiņas. Gribētos to visu vēlreiz izbaudīt. Tādēļ arī vēlmju sarakstā parādījās punkts - kartupeļu talka. Nebija gan obligāti kartupeļu talkai tai jābūt, vnk nezināju kā īsumā aprakstīt talku, kas nebūtu lielā pavasara tīrīšanas talka, bet gan šāda - rudens ražas novākšanas talka.
Tā nu kādu dienu, kad bijām aizbraukuši līdz laukiem, pēc Mēness kalendāra iekrita diena, kad janovāc sīpoli un es tiku pie savas rudens ražas talkas. Rāvām sīpolu pēc sīpola, vagu pēc vagas - vairākas kaudzes ar sīpoliem, kurus vēlāk vajadzēja apgriezt un salikt maisos vai ķerrā.
Šoreiz, protams, vagas nelikās tik garas un nebeidzamas - varbūt tāpēc, ka tādas arī nebija, taču gandarījuma sajūta, kas pārņem pēc padarīta darba ir fantastiska... un darbi svaigā gaisā ar nostaļģisku piesitienu ir jo īpaši patīkami :)
Tā nu - uzskatu, ka savu 10. punktu "kartupeļu talka" varu droši atzīmēt kā izpildītu - vienkārši tāpēc, ka mazliet nepareizi tas bija ierakstīts :)

Jaunas velmes, jauni termiņi

Un nu ir gatavs arī mans jaunais saraksts

1.       izbraukt ar suņu pajūgu

2.       zemūdene

3.       aerodium

4.       izbaudīt īstu pirts rituālu

5.       niršana

6.       gaisa balons

7.       ūdensmotocikls

8.       Magnēts

9.       Vēžot

10.   kartupeļu talka

11.   izbraukt caur Vecrigu ar velorikšu vai vilcieniņu

12.   pikniks uz jumta

13.   paraplāns

14.   dimantu rakšana/pulēšana

15.   ekskursija Vecrīgā

16.   izbraukt ar bokartu

17.   nobraukt bobsleja trasē

18.   aizbraukt kruīzā uz Roņu salu

19.   pasēdēt ceļamkrānā

20.   pabraukt ar vilcienu Mašīnista kabīnē

21.   pusdienot "debesīs"

22.   noskatīties regbiju

23.   Positivus festivāls

24.   Zvejnieksvētki

25.   ledus viesnīca

26.   ziemeļblāzma

27.   helicopters

28.   krio sauna

29.   izvēlēties punktu uz Latvijas kartes un turp aizbraukt (atrast, ko apskatīties)

30.   bļitkot

31.   sadūšoties un izbaudīt tantras masāžu

32.   apceļot Latvijas bākas

33.   izbaudīt čigānu pirti

34.   piedalīties stopēšanas sacensībās

35.   doties svētceļojumā

36.   klausīties kādu koncertu/festivālu no laivas/jahtas...

37.   auto-foto orientēšanās

38.   dejot

39.   bilžu apstrāde

40.   iemācīties vadīt motorlaivu

41.   iemācīties slēpot

42.   iemācīties peldēt

43.   apgūt jaunu valodu

44.   iemācīties masēt

45.   mācīties interjeru

46.   noorganizēt fotoorientēšanos

47.   fotoizlase

48.   ar krītiņiem uzzīmēt kko uz zemes

49.   piedalīties vīnogu novākšanas svetkos

50.   CS verified member

51.   iesēsties vilcienā un aizbraukt kkur

52.   apgūt vai vismaz pamēģināt taidži mākslu

53.   noteikt savu bioloģisko vecumu

54.   siet (pagatavot) sieru

55.   1 dienu pavadīt klusējot, meditējot, lūdzo Dievu, lasot garīgu literatūru, bez mobilā un datora, utt

56.   pārliecināties par camera obscura darbību uz savas ādas

57.   noskatīties 50 neredzētas filmas no IMDb labākajām

58.   safotografēt 101 portretu

59.   izveidot savu labāko filmu DVD izlasi (Good Year, Eat Pray Love, Amelie, Mama Mia, Burlesque, RIO...)

60.   izveidot kontu ar savām fotogrāfijām

61.   nopirkt sev puķes

62.   sataisīt drēbju pakaramajiem vienotu stilu

63.   apkopot bāku foto pie kurām esmu pabijusi

64.   izveidot savu garšaugu dobi

65.   izveidot dziesmu izlasi

66.   aizsūtīt mammai ar kurjeru ziedus tāpat vien

67.   apmeklēt nakts tirgu

68.   uztaisīt savām šallēm pakaramo

69.   piešūt zaļai kleitai pērlītes

70.   sataisīt visas fotogrāmatas

71.   izlasīt fotoaparāta tehnisko grāmatiņu

72.   apmeklēt kādus vīnziņu kursus

73.   apmeklēt kādu ēst gatavošanas semināru

74.   apmeklēt kādu antikvariātu

75.   pagatavot 10 lietas pašai no šīs vai šīs mapītes, vai vismaz iedvesmojoties no tām

76.   fotoattīstīšana

77.   Antarktīda

78.   Asia trip

79.   Paradīzes sala

80.   Aija Madridē

81.   Korsika

82.   ar meitenēm aizlidot kkur vnk atpūsties

83.   Baikāls

84.   Camino de Santiago

85.   Irija

86.   Austrija - Green Lake

87.   restorāns Sv. Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā

88.   EcoGathering restorāns

89.   Islande hotel terase

90.   Galleria Riga terase

91.   Café  Fazenda

92.   Izlasīt “Good Year”

93.   Izlasīt "četras vienošanās" Dons Migels Rizs

94.   Izlasīt "Žēlastība un rakstura nelokāmība" Kens Vilbers

95.   Izlasīt "Mīlas meistars" Dons Migels Rizs

96.   Izlasīt

97.   "Ieelpo laimi un mīlestību"

98.   Statīvs

99.   iRobot

100.  epilatoru ar pulsējošu gaismu

101.  objektīvs

kad paiet 1001 diena

Tā (dziļi ievelku elpu un gari nopūšos)!
Nespēju noticēt, ka ir pagājusi 1001 diena, kopš sastādīju sarakstu ar lietām, kuras vēlos šo dienu laikā realizēt... un nespēju noticēt tam, cik ļoti esmu mainījusies un mainījušies apstākļi man apkārt, manas domas un vēlmes.
Tik daudz kas patiesībā nav izdarīts - laika, naudas, iespēju un vēlmju trūkuma dēļ. Jocīgi, bet ir lietas, kuras nemaz vairs nevēlos darīt.
Patiesībā ir milzīgs prieks par to, ka tāds saraksts tika sastādīts, jo visticamāk, ja nebūtu tā saraksta, es joprojām tikai domātu par to, ka vajag izbraukt ar kartingiem, aizbraukt uz Mežakaķi vai izbraukt ar fantastisko kanāla laiviņu, bet neatrastu tam laiku un nemitīgi nobīdītu uz nezināmo un tālo nākotni. Bet dzīvojam taču mēs tieši šodien! Ja nebūtu šī saraksta, es domāju, ka es joprojām nebūtu ne reizes dzīvē iedevusi naudu kādam ielu muzikantam, tikai tāpēc vien, ka liekas - ko tad es ar savām kapeikām.
Vēl pateicoties sarakstam, esmu sākusi katru dienu bildēt. Protams, gadās slinkie periodi, taču kopumā ņemot, katru dienu tomēr sanāk pa bildei, nu jau trešais gads. Un ir tik interesanti pašai patīt atpakaļ to blogu un paskatīties bildes. Tas ir kā albums ar ikdienas gaitām un sīkumiem, jo parasti albumos jau liek tikai īpašus notikumus, bet te ir mana dzīve un ikdiena.
Protams, lielākie sasniegumi pa šo laiku ir bijuši mani abi puikas, maģistra grāds, autovadītāja tiesības - grūti gan spriest, bet domāju, ka ar šiem punktiem būtu tikusi galā arī tad, ja nebūtu bijis saraksts.

Ejot cauri sarakstam, saprotu, ka manus punktus var iedalīt trīs daļās - izpildītie, neizpildītie un tie, kas daļēji ir pildīti vai tie, kuru izpildīšanas faktu ir grūti konstatēt, jo tas ir stiepjams jēdziens.
Es tad arī visu sarakstu saliku trīs kolonās, lai vieglāk pārskatāms.

IZPILDĪTAS	PILDĪTAS	NEIZPILDĪTAS
Šokolādes masāža	1x gadā tematisks pasākums	gaisa balons
gulēt ar Rūdi zem zvaigznēm	10 geocach (tikai 2)	zemūdene
Mežakaķis	1x mēnesī vakars sveču gaismā	aerodium
kartingi	1x mēnesī uzrakstīt vēstuli ar roku	fotoattīstīšana
joga	1x mēnesī izlasīt grāmatu	niršana
meditācija	šūt	ūdensslēpošana
mandalas	bilžu apstrāde	ūdensmotocikls
pilates	ģenerālā mantu kārtošana	Magnēts
fotokonkurss	ceļojumu apraksti	vēžot
teleskopā zvaiznes vērot	fotogrāmatas	kartupeļu talka
kanāla laiva	izlasīt fotoaparāta instrukciju	nakts laivā
Gūtenberga terase	manu foto izlase	pikniks uz jumta
Rozengrāls	māja/vasarnīca	paraplāns
dažas dienas laukos	objektīvs	dimantu rakšana/pulēšana
dejot lietū/lēkāt pa peļķēm	autofotoorientēšanās	Indija
hokeja spēle arēnā		Antarktīda
" Breakfest at Tifany's"		Austrālija
"Into the Wild"		Asia trip
teātri, koncetri, izstādes...		Paradīzes sala
reizi 2 mēnešos pazvanīt uz Kūkām		U2 koncerts
1x mēnesī pastaigāties		Kuba
1x nedēļā kko nofotografēt		Aija Madridē
maģistra grāds		aizvest vecmammu uz ārzemēm
fotokursi		futbola spēle
DIY kursi		1x mēnesī nosūtīt pieteikumu uz ārzemēm
tiesības		jāt
zobi		vadīt motorlaivu
redze		deju nodarbības
kļūt par vecākiem		iemācīties slēpot
uztaisīt kalendārus		iemācīties peldēt
pagatavot karsto šokolādi		vācu vai spāņu valoda
mērķu blociņš		iemācīties masēt
pastkaršu stends		party talker
samontēt filmas		CS verified member
uzcelt sniegavīru		noorganizēt fotoorientēšanos
brīvdabas kino		ekskursija Vecrīgā
iedot naudu ielu muzikantam		bezpilotprojekts
pikoties		vecā vabolīte
uztaisīt ziepes		pasīvā māja
WiFi		velosipēdi
video kamera		bāka
zibspuldze		darbs ārzemēs
nākamais 101 lietas saraksts
ziedot 2 Ls par katru neizpildīto punktu

Tātad 42% neizpildīti (12 no tiem vairs nemaz neliekas aktuāli un interesanti), 43% izpildīti un 15% daļēji izpildīti. Teorētiski varētu pat teikt, ka 58% ir pildīti vai izpildīti. Un nav jau nemaz tik traki. Taču esmu sapratusi, ka nevajag uz rītdienu atlikt to, ko varam izdarīt šodien.

deserts uz jumta

 

Pēc tādas trakākas nodarbes, kā brauciens ar kartingiem, man, protams, vajadzēja kaut ko mazliet citādāku. Un tā, kā termiņš 101 lietas sarakstam iet uz beigām (strauji, es pat teiktu), tad šoreiz pārliecināju Rūdi, ka tieši viesnīcas Gūtenbergs terase ir vieta, kur mums jādodas nobaudīt kāds deserts.
Gūtenberga terasi es iekļāvu savā sarakstā tāpēc, ka gribēju pasēdēt restorānā kaut kur uz jumta. Tagad šādu iespēju piedavā arī Islande hotel un Galleria Riga, bet tolaik tādu vēl nebija, un šī bija man vienīgā zināmā vieta.
Par terasi, skaista, protams, kā jau **** viesnīcai pienākas, arī apkalpojošai personāls izsmalcināts, laipns un zinošs, cenas kā jau restorānos. Taču man liekas ir vērts reizēm aiziet uz restorānu un samāksāt arī par ēdiena vizuālo noformējumu un atmosfēru. Vienīgais, kas sagādāja vilšanos ir augstums. Domāju, ka abas jaunās iepriekšminētās iestādes piedāvā lielāku augstumu un labāku panorāmu tādai pasēdēšanai. Šī terase atradās 5. stāvā - uz vienu pusi piecstāvu ēka, kas aizsedz daļu tālākā skata, uz otru ar stalažām noklātais Doms un tam visam pa vidu spraugās var steigt pamanīt kādu daļu citas Rīgas.

Kūka, protams, bija garšīga, un ja gribēsies kādreiz doties uz restorānu ar pārbaudītām vērtībām, es te varētu atgriezties. :)

Kartingi

Beidzot! Beidzot! Beidzot!
Teju visi mani paziņas vismaz reizi ir izbraukuši ar šo nu jau novecojušo izklaides braucamrīku - kartingu, kamēr es tās dažas reizes, kad man ir bijusi iespēja iekāpt šājā zemajā transportlīdzeklī un iespiest pedāli grīdā, vienmēr esmu nobijusies un no šī pasākuma atteikusies.
Tieši tāpēc, tas tika iekļauts manā darāmo lietu sarakstā, lai būtu iemesls vienreiz nenobīties. Pasākumu vilku garumā, gandrīz 1000 dienas. Man pat Laura bija uzdāvinājusi dāvanu karti šādam braucienam, bet vienalga bailes ļāva to dāvanu karti nobīdīt plauktā dziļāk un dziļāk, tādējādi šo pasākumu atlikt un atlikt.
Bet nu pienāca laiks to vienreiz izdarīt - un tā nu paņēmu līdzi sev drošu aizmuguri, kas gan, protams, nevis man vilkās aizmugurē, bet gan piecas reizes mani desmit minūšu laikā apdzina, tomēr viņa klātbūtne, protams, deva savu drošības devu.

Par kartingiem - laikam nav mana stihija - ātrumu kontrolēt pašai, es labāk gāzes pedāli laiku pa laikam palaižu vaļā. Un ja beigās Rūdis sūdzējās par to, ka kartingam trūkst jaudas, un ka vienā posmā varētu braukt ātrāk nekā tas spēj, tad es laikam nevienā posmā īsti neizžmiedzu no kartinga to, ko tas spēj :D

Patiesībā - varbūt, ja es būtu tikusi pie ķiveres, kas līkumos nav jāpietur ar roku un pie lielāka ātruma un grubulīša nekrīt nost no galvas, varbūt arī es būtu spiedusi vairāk to labo pedāli. Un nav jau īsti tā, ka man nepatika, patiesībā pat ļoti patika tajos līkumos braukt un sajust to sajūtu, kad it kā esi pieplacis pie zemes, taču vienalga ir sajūta, ka vari apgāzties, vai arī, kad viss notiek tik ātri un tai pat laikā tik lēnu, ka redzi katru momentu, kad varētu to līkumu neizņemt, bet nav vairs tavās iespējās kaut ko labot.

Patiesībā, man šķiet, ka šī ir savā ziņā arī laba auto braukšanas skola... šo to tā tomēr iemāca :)

Es domāju, ka nākamo iespēju izbraukt ar kartingiem, es nelaidīšu garām un nevilcināšu tik ilgi, jo ir taču jāsatrenējas, lai neļautu sevi apdzīt par veseliem pieciem apļiem :D

Šokolādes masāža

Kādos svētkos no Lauras saņēmu šokolādīgu dāvanu un beidzot es to izbaudīju. Sen biju gribējusi izbaudīt šokolādes masāžu un beidzot bija tā iespēja.
Nekad iepriekš uz tādu relaksējošo procedūru nebiju bijusi un nezinu kā ir citur - labāk vai sliktāk, taču man manējā patika un deva vairāk nekā biju gaidījusi.
Patīkamā procedūra sākās ar to, ka iegāju telpā, kurā gaisā virmoja šokolādes aromāts. Un tie, kas jautāja, vai negribējās arī apēst šokolādi - tad nē, negribējās, jo tas aromāts bija tik spēcīgs, ka ar to jau likās esmu savu devu šokolādes saņēmusi.
Kad es jau gulēju uz kušetes, masiere sāka masēt muguru un plecus ar kādu eļļiņu, viegli  un maigi masējot. Un tad ar rokām sāka smērēt virsū šokolādes kārtu, viegli to iemasējot. Tad uzklāja virsū kādu plēvi, dvieli siltumam un atstāja šokolādi ievilkties dziļāk manās porās. Tikmēr ķeroties pie kājām, pēdām. Pēc tam maigi šokolādi notīrot nost, arī seja tika pie savas daļas šokolādes salduma.

visādā ziņā, noteikti šādu relaksējošu un baudāmu procedūru labprāt, vēlreiz baudīšu. Un jebkurai sievietei SPA procedūra vienmēr var kalpot kā lieliska dāvana, jo lutinošu mirklū nekad nevar būt par daudz :)

foto avots

Klusums Oktobrī

šo grāmatu izlasīju savos lidojumos uz Franciju. Ātri lasījās un likās interesanta.
Taču pats interesantākais bija tajā savdabīgumā. It kā viegls romans, tai pat laikā nopietna literatūra un viela pārdomām. Tajā, ko tik daudzi piedzīvo, bet par ko parasti nerunā. Tas ir jautājums par to, cik labi mēs viens otru pazīstam.
Cik labi mēs varam pazīt cilvēku sev līdzās, ja mēs īsti pat nezinam vai pazīstam paši sevi. Un tā taču ir. Mēs citreiz nezinam ko paši par sevi, lai domajam, kā lai rīkojamies... taču ko mēs varam zināt par otru.
mēs varbūt atnākot mājās zinam un spējam paredzēt katru sava dzīvesbiedra soli un darbību, taču vai mēs zinam, kas patiesi notiek viņa galvā?
Tā ir tāda netverama saikne starp diviem cilvēkiem, un šī grāmata savās domās un sajūtās lika daudz ko pārvērtēt un izanalizēt.

Grāmatnīca Jānis Roze atstāsta notikumus:
Talantīgs 44 gadus vecs mākslas vēsturnieks nonāk dzīves krustcelēs, kad viņa sieva Astrida pēc astoņpadsmit gadu ilgas kopdzīves pēkšņi paziņo par savu aiziešanu un negaidīti aizceļo. Elegantā dzīvokļa klusumā galvenais varonis, cenšoties izprast sievas aizbraukšanas iemeslus, ļaujas sava likteņa un mīlestības analīzei. Jo vairāk viņš domā par savu sievu, jo noslēpumaināka tā viņam šķiet. Pamazām viņš saprot, ka divi cilvēki var gadiem dzīvot līdzās, tā arī neiepazīstot viens otru, un visnozīmīgākās sastapšanās dzīvē notiek nejauši.

Zivju pedikīrs

Kopš pirmo reizi uzzināju par šādu opciju, dikti sagribējās to izbaudīt uz savām pēdiņām. Tā nu pienāca laiki, kad arī Latvijas salonos sāka dzīvoties šīs zivteles, un tad pienāca brīdis, kad kādā kopā pirkšanas portālā parādījās piedāvājums tepat Ogrē. Nopirku un aizgāju.
Uzreiz varu teikt, ka tiem, kam pēdas ir jutīgas un kut, tie uz šādu procedūru var neiet, jo ieliekot pēdas ūdenī, zivju bars metas pēdām virsū un pirmajā mirklī pat man  šis moments likās visai kutinošs un gribējās pēdas raut no ūdens ārā, bet saņēmos un pieradu. Un tad jau process likās interesants un patīkams :)
Visvairāk jau tajā procesā man patika iespēja klusumā pasēdēt ar tējas krūzi, mūziku un savām pārdomām, paralēli baudot kņudošu sajūtu pēdām.
Kopumā man procedūra patika. Taču, biju iedomājusies, ka zivtiņas pašas visu noskrubinās, taču pēc tam tomēr pedikīra speciāliste manas pēdas vēl nopulēja. Un te savukārt, esmu atradusi arī biedējošu informāciju par procedūru. Taču pagaidām, es nenožēloju, ka esmu izbaudījusi šo prieku.
foto avots

Vārdnīca

Laura man uzdāvināja šo ķīniešu-angļu vārdnīcu un es biju, protams, šokā, jo pirmajā brīdī nodomāju: "Nez no kurienes viņa ir izdomājusi, ka es gribu mācīties ķīniešu valodu?" :D
Protams, šī grāmata nav vārdnīca, bet gan romāns. Stāsts par kādu jaunu ķīniešu meiteni, kas atbraukusi uz Londonu, lai mācītos angļu valodu. Stāsts par pārsteigumiem un neizpratni jaunajā (pavisam citādā) zemē, par vientulību, par iemīlēšanos, mīlestību, sāpēm un citām sajūtām.
Man šī grāmata ļoti patika, tā mani aizrāva ar savu "citādību", jo pats attiecību stāsts varbūt nemaz nebija tik īpašs. Vientulība, mīlestība, pieķeršanās, privātīpašnieciskums, šķiršanās, ilgas un viss pārējais jau ir lasīts tik daudz kur. Taču mani aizrāva grāmata ar vairākām it kā nesvarīgām lietām:
1) bija ļoti interesanti lasīt ķīniešu meitenes neizpratni un pārsteigumus par rietumu kultūru, cilvēkiem un vidi. Lietas, kas mums ir tik ļoti ierastas, pašsaprotamas, viņai liekas neizprotamas. Smiekli nāca, kad viņa rakstīja par to, ka visi rietumnieki ir vienādi. Mums, savukārt, visi aziāti liekas tik līdzīgi :D Vai piemēram, cik es sapratu, Ķīnā laika ziņas tiek lasītas apmēram, reizi nedēļā, jo laiks tik bieži nemainoties. Tāpēc viņai nebija skaidrs, kādēļ Londonā tās lasa ik pēc stundas un visur :D
2) Šī grāmata sākotnēji bija rakstīta nepareizā valodā - bez laikiem, bez locījumiem, bez dzimtēm. Tieši tā kā sākotnēji meitene, kas nezin angļu valodu runā. Pamazām valoda kļuva raitāka un skaistāka, un es pat nepamanīju, kurā brīdī tā pārtapa par literāri pareizu valodu :) Tas bija interesanti. Te pat var uzslavēt tulkotāju par tādu darbu, jo manuprāt, iztulkot tādu nepareizu tekstu ir grūtāk nekā skaistu, pareizu tekstu.
3) Grāmatas nodaļas tika sauktas vienā vārdā (par ko nu nodaļā bija rakstīts) un šis konkrētais vārds tika izskaidrots, kā jau vārdnīcām pienākas :)

ALEFS

Šī Paulu Koelju grāmata, godīgi sakot, mani ārkārtīgi pārsteidza ar daudzām lietām. Pirmām kārtām, jau ar autora atklātību. Šis ir autobiogrāfisks darbs par Koelju iemīlēšanos, attiecībām un sajūtām (ja to visu tā maz varētu formulēt) pret kādu jaunu meiteni, tas ir stāsts par sevis meklējumiem.
Šokējoši, jo ir lietas par kurām precēti un cienījami vīrieši publiski nerunās. Koelju gan. Nē, nē - neko tādu jau viņš it kā neizdarīja ar šo jauno sievieti, tomēr man bija sajūta, ka esmu pārāk ilgi skatījusies pa atslēgas spraugu uz viņa privāto dzīvi un attiecībām. Tiešām tāda mazliet neērta sajūta.
Un vēļ šajā grāmatā, man patika autora māksla sasaistīt trīs, it kā neatkarīgus, stāstus. Tās bija attiecības ar šo jauno meiteni, tas bija garais ceļojums cauri visai Krievijai un vēsturisks stāsts par kādu no savām iepriekšējām dzīvēm.
Man patika lasīt šo grāmatu, kaut arī joprojām jūtos nedaudz šokēta un neko daudz nevaru uzrakstīt.

Cita pikošanās

Pamazām termiņš tuvojas beigām, un tik daudzi saraksta punkti vēl nav izpildīti. Un godīgi sakot, man ir sajūta, ka Kāds dara visu iespējamo, lai arī tie punkti, kuriem es nepievēršu uzmanību, tiktu izpildīti.
Tā, piemēram, iepriekšējais stāsts par citādo gulešanu zem zvaigznēm.
Vai šodien savukārt, man sanāca pikošanās. Neskatoties uz to, ka ārā ir sniegs, man nav īsti sanācis papikoties - sev taisnojos ar to, ka bērni vēl par mazu. Taču šodien bēbīškoliņā, viena no aktivitātēm bija pikošanās. Nepikojāmies gan ar sniegu, bet speciāli šim pasākumam izgatavotām porolona pikām. Mazie un citas mammas - un jautrība. Un sķiet, ka arī pie šī punkta varu likt ķeksi - DONE.

Zem zvaigznēm

Smieklīgi sanāk - ejot cauri sarakstam, uzdūros šim punktam "gulēt ar Rūdi zem zvaigznēm".
Protams, ka toreiz, kad to rakstīju, gribēju atkārtot kādu skaistu mirkli zem klajas debess brīvā dabā, bet tagad paradoksāli varu atzīmēt šo punktu kā izpildītu, neskatoties uz to, ka tas nenotiek brīvā dabā - kā bija iecerēts. Patiesībā ir vēl labāk.
Tagad - šajās jaunajās mājās, mēs esam tuvāk zvaigznēm un gulta ir tuvāk logam, un logs ir lielāks... vienvārdsakot, guļam gultā un pa logu varam vērot zvaigznes. Katru vakaru, kad vien debess ir skaidra.

pierādījumam nesenais ieraksts no twitera

Aizvainojuma varā

..kad visi manās mājās ir izlasījuši šo grāmatu, tad atceros, ka savā sajūsmā par šo garadarbu vēl neesmu padalījusies te.
Šī jaunā autora Māra Krūzes  grāmata, man likās visai aizraujoša, laikam tieši tāpēc tā tika izlasīta vienā elpas vilcienā.
Grāmatas žanrs skaitās kriminālromāns, lai gan man priekš romāna gribetos vairāk emociju un mīlestības... lai gan emociju grāmatā netrūka. :)
Un pats galvenais - ļoti patika lasīt literatūru, kas ir mūsdienu latviešu orģinālvalodā, iekļaujot pat daudzus žargonvārdus, kas visu stāstāmo padarīja daudz sulīgāku.

FLOUTINGS

Kopš pirmo reizi padzirdēju šo vārdu, tas manī radīja interesi noskaidrot - kas tas tāds ir. Kad noskaidroju - radās vēlme to izbaudīt uz savas ādas. 

Nestāstīšu sīki un smalki, kas tas ir un kāda ir tā būtība, jo tas viss ir izlasāms viņu mājas lapā, taču par to kā es to izjutu. :)

Sāksim ar to, ka (iespējams tādēļ, ka nemāku peldēt) man jau ļoti, ļoti sen ir vēlme aizbraukt uz Nāves jūru un pagulēt virs ūdens, ļauties tam, ka ūdens mani tur. Floutinga laikā tas ir iespējams, tas pat ir tieši tas, kas jādara.

Tā nu ierados, iegāju dušā un tad sākās mans floutinga seanss. Pirmkārt, biju nedaudz pārsteigta par to telpu/kapsulu vai kā vēl var nosaukt to brīnumkabūzi, kurā atradās šis sālsūdens. Biju gaidījusi, ka tā būs liela telpa ar baseinu, kurā gulēt.. patiesībā tā telpa ir varbūt mazliet vairāk kā 2 metrus gara un platuma ziņā nedaudz mazāk, lai abas rokas izstieptu plati uz sāniem. Tumša. 

Pirmajā brīdī, kad atveru tās telpas durvis, mazliet nepatika tas aromāts, kas tur bija, bet jau tad, kad iegāju telpā pilnībā pieradu pie tā un nemaz vairs netraucēja.. patiesībā to sāls aromātu pat vairāk nejutu.

Pirms seansa likās, kas gan var būt vēl vienkāršāk kā apgulties ūdeni, kurš turēs mani un ļauties atslābumam - patiesībā tas nebija nemaz tik vienkārši. Ja ļaut ķermenim atslābināties un peldēt virs ūdens bija salīdzinoši vienkārši, tad atslābināt sprandu un neturēt galvu, nebija tik vienkārši. Nebija ticības, ka nepazudīšu zem ūdens. Iesākumā pagulēju ar rokām zem pakauša, un tad pamazām pa vienai rokai lēnām laidu prom no galvas. 

Un tad es tur gulēju. Pilnīgi brīvi, viss bija atslābis. Sajūtas - grūti aprakstāmas. It kā guļot gultā brīdī, kad neko nejūt, taču ir tik viegli pakustēties, nejūtot neko citu kā vien ūdeni. Sajūta kā lidojot zīda mākoņos. 

Nē - to nevar aprakstīt. Pilnīgs miers.

Iesākumā, kad atslābu, iedomājos: "Stunda. Ko es pa šo stundu te sadarīšu? kā tik ilgi izturēšu?", taču, kad stunda bija pagājusi un seanss beidzies, es biju pārsteigta. Laiks paskrēja tik ātri. Patiesībā ir grūti aprakstīt visas tās sajūtas un domas, kas tur rodas, jo tas viss vairāk vai mazāk ir nepieredzēts, līdz ar to - man tam ir grūti atrast vārdus, lai to aprakstītu.

Bet sajūtas pēc seansa neizzūd, gluži pretēji - tās iegūst citus apveidus, jo pārtop papildus enerģijā, pozitīvās domās un sajūtās..

Es iešu vēl, domāju, ka savu vēlmi apmeklēt konsultācijas pie psihoterapeita, nomainīšu uz floutinga seansu, jo abos seansos sapratu vienu un to pašu, taču floutings, pretēji psihoterapeitam, mudina un motivē uz labo. :)

Foto no Flouting Universe mājaslapas

Pasmelties iedvesmu!

gribu padalīties ar kādu fantastisku lapu, kurā var smelties iedvesmu, gudrību, krāsas un formas, mājas un kājas, un da jebko citu :)
bieži ir bijis tā, ka klaijņojot pa interneta tīmekļiem tiek atrastas tik daudzas interesantas un noderīgas lietas. Tad nu man uz datora ir vesels folderis ar bezjēdzīgām, skaistām un krāsainām bildītēm, no kurām varu pasmelties iedvesmu kādam pasākumam, darbam vai skaistai dienai. Reizēm internetā tiek atrasts arī kas tāds, ko nevar izteikt ar vienu bildi un tad ir vesela miskaste atrodama manos bukmarkos vai arī atkal folderī ar salabātiem web. Tā teikt - viss ir visur.
Taču ir tāda lapa, kurā to visu var saglabāt vienviet.
Dāmas un Kungi! Jūsu priekšā http://pinterest.com/ Man šķiet šī lapa unikāla. Pirmo reizi, kad man atsūtīja linku uz šo lapu, es vairākas dienas aizmirsu mājas darbus un sēdēju šai lapā, jo tur tik daudz skaistu bildīšu, fantastisku ideju un vēl visa kā. Pats labākais, ka, manuprāt, tai lapā ko noderīgu var atrast ikviens - protams, tādi kā es, kam patīk DIY lietas, foto, inerjers, mode un tam līdzīgas lietas tur būs vairāk atrodama, pārējiem būs varbūt mazlietiņ mazāk. Taču vienalga būs.
Un ir vēl kas - pats labākais ir tas, ka lai, ko Tu atrastu tīmeklī, Tu vari to piespraust pie sava ziņojumu dēļa šai lapā, un tas automātiski saglabās linku uz to, ko Tu piespraudi. 
Tā ir vieta, kur Tu vari paturēt sev visu, kas iepatīkas, nepiegružojot savu kompi un neko arī nepazaudējot.

Un ir vēl viena lapa, kas darbojas pēc līdzīga principa, kur smelties idejas un tā ir http://craftgawker.com/ Nosaukums izsaka visu!

Lai iedvesmas pilna diena!
foto te

Smilšu pulkstenis

Šī mazā, vecā grāmatiņa manā lasāmvielu sarakstā nokļuva nejauši kompaktā izmēra un skaistā nosaukuma dēļ. Patiesībā zem šī burvīgā nosaukuma Miervaldis Birze ir sarakstījis stāstu par kāda ārsta pēdējo vasaru. Ārsts Egle ārstējot tuberkolozes slimniekus un regulāri stādājot pie rentgena, sabojāja savu veselību un aizgāja. To, ka šis stāsts būs par to, es uzzināju tikai izlasot ievadu un gribēju jau grāmatas lasīšanu pārtrauk, jo nedomāju, ka nāve ir tas par ko gribētos man šobrīd lasīt. Taču grāmatu izlasīju un nemaz nenožēloju. Nebija nemaz tik slikta. Jo stāsts jau nebija par nāvi, bet par dzīvi, ikdienu un to, kas mums jāpaspēj.

Citēšanas vērts man likās grāmatas pēdējais teikums.

„Tad kāda roka smilšu pulksteni apgriež otrādi un smiltis no augšējā trauka atkal tek apakšējā. Dzīve neapstājas, vai ne? Bet dienas aiztek tāpat kā smiltis, tādēļ man jāsteidzas.”

..tad nu man arī jāsteidzas...