piektdiena, aprīlis 29, 2011

Cilvēks Karamazovs

Nesen biju uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Cilvēks Karamazovs", teikšu godīgi - biļetes pirku neko nepalasot par izrādi, vien twiterī biju salasījusies gaužām daudz labu atsauksmju. Visu cieņu aktierim, ceru, ka izrādes beigās viņš nemanīja, ka es uzliku saulesbrilles uz acīm un tikai retu reizi applaudēju. Tas nebija aiz necieņas pret aktieri (Jānis Vimba bija lielisks!!!), tas bija tādēļ, ka asaras gaužām lija pār vaigiem un rokas lielāko laika daļu pavadīja nevis sitot plaukstas, bet gan slaukot asaras. Tagad skatos, ka pie izrādes brīdinājumiem ir minēts, ka neiesaka bērniem līdz 14 gadu vecumam, bet kā tad ar grūtniecēm, jaunajām māmiņām un citiem jūtīgiem subjektiem? Taisnība par to, ka izrāde liek padomāt par dzīves absurdajām lietām un netaisnībām. Citāts no teātra mājas lapas ir tiešs trāpījums par izrādes galveno domu un pasaulē notiekošo. 
Uz nejēdzībām turas pasaule. Ar savu nožēlojamo zemes prātu es varu saprast tikai to, ka Ciešanas ir, Ka vainīgo nav, Ka viss izriet viens no otra tieši un vienkārši. Bet tās taču ir tikai APLAMĪBAS, un es taču to zinu, un es taču nevaru piekrist, ka tā jādzīvo. Bet dzīvot gribas, un es dzīvoju, kaut par spīti loģikai....
Tik žēl, ka piemēri izrādē bija tik sadistiski uz mazu bērnu vardarbību (nu mana jaunās māmiņas sirds to neizturēja), bet citādāk - izrāde bija vērtīga, kaut arī sākumā kliedzu, ka nožēloju, ka atnācu uz šo izrādi.

Dejas - ritma izrāde

Vakar ar Rūdi pirmo reizi bijām gandrīz teātrī jeb Artelī. Es noteikti gribu atgriezties šajā burvīgajā vietā, ar īpašo auru un atmosfēru. Esmu jau noskatījusi, ka trešdienās uz Jazz sesion ieeja ir bez maksas, atliek vien pierunāt kompāniju un doties baudīt vakaru.  Mazliet par Arteli - tā ir citādāka vieta, no jau ierastajām, kur esmu bijusi. Galdiņi, svecītes, viesmīļu ietērpi un skatuve - tur ir jābūt, lai veidotos savs priekšstats un emocijas. Mūzika, kas skan fonā, liek pievērt acis un baudīt sajūtas. Šajā pasākumu vietā risinās dažādi notikumi - un mēs bijām uz apvienības Pulse effect piedāvāto dejas-ritma izrādi "No drums, no problems". Manuprāt, nosaukums jau visu izsaka - es zināju, ka man patiks un ne mirkli nenožēloju, ka esmu atnākusi. Šāda performance manā skatījumā, ir kaut kas unikāls un pasakains. Izrādes sižets patiesībā arī ir interesants par dzīvi uz skatuves un aiz tās, par sapņiem, ambīcijām. Visu vakaru domāju par tēliem, kas bija iekļauti izrādē - katrs tik citāds, tik īpašs un katrs ar savu šarmu un savām vēlmēm, mērķiem un ambīcijām - gluži kā mēs visi šai pasaulē. Taču pats labākais visā procesā bija publikas iesaistīšana. Man liekas, ka es patiesībā, beigās situ daudz vairāk tās plaukstas nekā viņi - skatuves mākslinieki :) Un tas viss bija ļoti jautri pasniegts - jo smējos līdz asarām. Tik tiešām. Kāds vēl varbūt šovakar var paspēt uz pēdējo izrādi šajā sezonā (dzirdēju, ka ir vēl kada brīva vieta) - tas ir to vērts! :)

trešdiena, aprīlis 27, 2011

piedod vecā, mīļā vabolīte - Tev ir aizstājēja uzradusies

Es galīgi neesmu mašīnu fans, un reti kad atskatos uz ielas uz kādu WOW mašīnu (reti, jo manu sirdi spēj aizskart vienīgi vecās vabolītes), kad man būs nauda izvēlēties mašīnu kādā es braucu, es noteikti ņemšu veco vabolīti. Es zinu ka tur iekšā nav visu to fīču, pie kurām mūsdienās ir pierasts, bet man tā patīk šī mašīna, un ne par vienu citu es nespēju jūsmot tā kā par šo.
STOP!!!!
patinam filmu uz priekšu, tā es tiešām domāju, līdz brīdim, kad ieraudzīju jauno - pavisam jauno vabolīti. To, kura tirdzniecībā būs šī gada beigās vai nākamgad.
Jūs tik paskatieties uz šīm formām, tik.., tik... nu manā leksikā trūkst vārdu, lai aprakstītu šo skaistumu. Tāda konfektīte. Nekad nebiju domājusi, ka kāds mašīnas modelis, man spēs aizstāt veco, graciozo vabolīti, bet šī sit pušu visu.
24 taukšķu man nav, arī, ja ņemtu tādu, kas jau izbraukusi no salona un maksā par cik tur % lētāk, man nesanāks, tā, ka laikam būs jāgaida, kad pēc daudziem gadiem tāda stāvēs Rumbulā :D
te var palasīt vairāk

svētdiena, aprīlis 17, 2011

izkrāso pats!

Yu-huu! radās interesanta ideja dāvanai kādai meitenītei, rezultātā nācās nedaudz apgūt fotošopu un iemācīties kā parastu, digitālu bildi padarīt par krāsojamu, melnbaltu zīmējumu. Vienvārdsakot, iemācījos - kā fotogrāfiju pārvērst par zīmējumu.

Te ir aprakstīta darba gaita.

pirmdiena, aprīlis 11, 2011

Agrs rīts

Esmu jau vairākkārt teikusi, ka saullēkti ir tūkstošreiž skaistāki, maģiskāki un burvīgāki par saulrietiem.
Taču pat tad, kad saullēkts jau nokavēts, agrais rīts ar savu dzestrumu, smaržu un visu pārējo ir tik burvīgs un pasakains.
Arī uz pilsētas bruģa, starp ikdienas rīta steigas pārņemtajiem, man patīk dziļi ievilkt elpu un uz sejas sajust šo rīta pieskārienu, dzestrumu un reizē rīta maigumu.
Rīts ir tik tīrs un nevainīgs, vēl diena nav sākusies un nekas vēl nav sabojāts. Viss it kā mostas un atdzimt no jauna, katru rītu. Un pamosties kopā ar rītu ir skaisti :)