SOŅA

Agrāk es gāju uz izrādēm un vērtēju tās "patīk! nepatīk!" līmenī. Ja pati izrādes ideja man nepatika, tad aktieru tēlojums neko nevarēja glābt, citreiz bija dzirdēts: "Izrāde būtu laba, ja vien aktieris/aktrise labāk mācētu spēlēt savu lomu". Man tādi izteikumi nebija īsti skaidri, jo es nespēju izrādē ieskatīties tik dziļi, bet pēdējā laikā arvien vairāk pamanu šo ģeniālo aktieru darbu uz skatuves, šos tēlus, ko viņi mums pasniedz un momentus.

Cilvēks Karamazovs

Nesen biju uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Cilvēks Karamazovs", teikšu godīgi - biļetes pirku neko nepalasot par izrādi, vien twiterī biju salasījusies gaužām daudz labu atsauksmju. Visu cieņu aktierim, ceru, ka izrādes beigās viņš nemanīja, ka es uzliku saulesbrilles uz acīm un tikai retu reizi applaudēju. Tas nebija aiz necieņas pret aktieri (Jānis Vimba bija lielisks!!!), tas bija tādēļ, ka asaras gaužām lija pār vaigiem un rokas lielāko laika daļu pavadīja nevis sitot plaukstas, bet gan slaukot asaras. Tagad skatos, ka pie izrādes brīdinājumiem ir minēts, ka neiesaka bērniem līdz 14 gadu vecumam, bet kā tad ar grūtniecēm, jaunajām māmiņām un citiem jūtīgiem subjektiem? Taisnība par to, ka izrāde liek padomāt par dzīves absurdajām lietām un netaisnībām. Citāts no teātra mājas lapas ir tiešs trāpījums par izrādes galveno domu un pasaulē notiekošo. 

Uz nejēdzībām turas pasaule. Ar savu nožēlojamo zemes prātu es varu saprast tikai to, ka Ciešanas ir, Ka vainīgo nav, Ka viss izriet viens no otra tieši un vienkārši. Bet tās taču ir tikai APLAMĪBAS, un es taču to zinu, un es taču nevaru piekrist, ka tā jādzīvo. Bet dzīvot gribas, un es dzīvoju, kaut par spīti loģikai....

Tik žēl, ka piemēri izrādē bija tik sadistiski uz mazu bērnu vardarbību (nu mana jaunās māmiņas sirds to neizturēja), bet citādāk - izrāde bija vērtīga, kaut arī sākumā kliedzu, ka nožēloju, ka atnācu uz šo izrādi.

Dejas - ritma izrāde

Vakar ar Rūdi pirmo reizi bijām gandrīz teātrī jeb Artelī. Es noteikti gribu atgriezties šajā burvīgajā vietā, ar īpašo auru un atmosfēru. Esmu jau noskatījusi, ka trešdienās uz Jazz sesion ieeja ir bez maksas, atliek vien pierunāt kompāniju un doties baudīt vakaru.  Mazliet par Arteli - tā ir citādāka vieta, no jau ierastajām, kur esmu bijusi. Galdiņi, svecītes, viesmīļu ietērpi un skatuve - tur ir jābūt, lai veidotos savs priekšstats un emocijas. Mūzika, kas skan fonā, liek pievērt acis un baudīt sajūtas. Šajā pasākumu vietā risinās dažādi notikumi - un mēs bijām uz apvienības Pulse effect piedāvāto dejas-ritma izrādi "No drums, no problems". Manuprāt, nosaukums jau visu izsaka - es zināju, ka man patiks un ne mirkli nenožēloju, ka esmu atnākusi. Šāda performance manā skatījumā, ir kaut kas unikāls un pasakains. Izrādes sižets patiesībā arī ir interesants par dzīvi uz skatuves un aiz tās, par sapņiem, ambīcijām. Visu vakaru domāju par tēliem, kas bija iekļauti izrādē - katrs tik citāds, tik īpašs un katrs ar savu šarmu un savām vēlmēm, mērķiem un ambīcijām - gluži kā mēs visi šai pasaulē. Taču pats labākais visā procesā bija publikas iesaistīšana. Man liekas, ka es patiesībā, beigās situ daudz vairāk tās plaukstas nekā viņi - skatuves mākslinieki :) Un tas viss bija ļoti jautri pasniegts - jo smējos līdz asarām. Tik tiešām. Kāds vēl varbūt šovakar var paspēt uz pēdējo izrādi šajā sezonā (dzirdēju, ka ir vēl kada brīva vieta) - tas ir to vērts! :)