Agrāk es gāju uz izrādēm un vērtēju tās "patīk! nepatīk!" līmenī. Ja pati izrādes ideja man nepatika, tad aktieru tēlojums neko nevarēja glābt, citreiz bija dzirdēts: "Izrāde būtu laba, ja vien aktieris/aktrise labāk mācētu spēlēt savu lomu". Man tādi izteikumi nebija īsti skaidri, jo es nespēju izrādē ieskatīties tik dziļi, bet pēdējā laikā arvien vairāk pamanu šo ģeniālo aktieru darbu uz skatuves, šos tēlus, ko viņi mums pasniedz un momentus.
