deserts uz jumta

 

Pēc tādas trakākas nodarbes, kā brauciens ar kartingiem, man, protams, vajadzēja kaut ko mazliet citādāku. Un tā, kā termiņš 101 lietas sarakstam iet uz beigām (strauji, es pat teiktu), tad šoreiz pārliecināju Rūdi, ka tieši viesnīcas Gūtenbergs terase ir vieta, kur mums jādodas nobaudīt kāds deserts.
Gūtenberga terasi es iekļāvu savā sarakstā tāpēc, ka gribēju pasēdēt restorānā kaut kur uz jumta. Tagad šādu iespēju piedavā arī Islande hotel un Galleria Riga, bet tolaik tādu vēl nebija, un šī bija man vienīgā zināmā vieta.
Par terasi, skaista, protams, kā jau **** viesnīcai pienākas, arī apkalpojošai personāls izsmalcināts, laipns un zinošs, cenas kā jau restorānos. Taču man liekas ir vērts reizēm aiziet uz restorānu un samāksāt arī par ēdiena vizuālo noformējumu un atmosfēru. Vienīgais, kas sagādāja vilšanos ir augstums. Domāju, ka abas jaunās iepriekšminētās iestādes piedāvā lielāku augstumu un labāku panorāmu tādai pasēdēšanai. Šī terase atradās 5. stāvā - uz vienu pusi piecstāvu ēka, kas aizsedz daļu tālākā skata, uz otru ar stalažām noklātais Doms un tam visam pa vidu spraugās var steigt pamanīt kādu daļu citas Rīgas.

Kūka, protams, bija garšīga, un ja gribēsies kādreiz doties uz restorānu ar pārbaudītām vērtībām, es te varētu atgriezties. :)

Kartingi

Beidzot! Beidzot! Beidzot!
Teju visi mani paziņas vismaz reizi ir izbraukuši ar šo nu jau novecojušo izklaides braucamrīku - kartingu, kamēr es tās dažas reizes, kad man ir bijusi iespēja iekāpt šājā zemajā transportlīdzeklī un iespiest pedāli grīdā, vienmēr esmu nobijusies un no šī pasākuma atteikusies.
Tieši tāpēc, tas tika iekļauts manā darāmo lietu sarakstā, lai būtu iemesls vienreiz nenobīties. Pasākumu vilku garumā, gandrīz 1000 dienas. Man pat Laura bija uzdāvinājusi dāvanu karti šādam braucienam, bet vienalga bailes ļāva to dāvanu karti nobīdīt plauktā dziļāk un dziļāk, tādējādi šo pasākumu atlikt un atlikt.
Bet nu pienāca laiks to vienreiz izdarīt - un tā nu paņēmu līdzi sev drošu aizmuguri, kas gan, protams, nevis man vilkās aizmugurē, bet gan piecas reizes mani desmit minūšu laikā apdzina, tomēr viņa klātbūtne, protams, deva savu drošības devu.

Par kartingiem - laikam nav mana stihija - ātrumu kontrolēt pašai, es labāk gāzes pedāli laiku pa laikam palaižu vaļā. Un ja beigās Rūdis sūdzējās par to, ka kartingam trūkst jaudas, un ka vienā posmā varētu braukt ātrāk nekā tas spēj, tad es laikam nevienā posmā īsti neizžmiedzu no kartinga to, ko tas spēj :D

Patiesībā - varbūt, ja es būtu tikusi pie ķiveres, kas līkumos nav jāpietur ar roku un pie lielāka ātruma un grubulīša nekrīt nost no galvas, varbūt arī es būtu spiedusi vairāk to labo pedāli. Un nav jau īsti tā, ka man nepatika, patiesībā pat ļoti patika tajos līkumos braukt un sajust to sajūtu, kad it kā esi pieplacis pie zemes, taču vienalga ir sajūta, ka vari apgāzties, vai arī, kad viss notiek tik ātri un tai pat laikā tik lēnu, ka redzi katru momentu, kad varētu to līkumu neizņemt, bet nav vairs tavās iespējās kaut ko labot.

Patiesībā, man šķiet, ka šī ir savā ziņā arī laba auto braukšanas skola... šo to tā tomēr iemāca :)

Es domāju, ka nākamo iespēju izbraukt ar kartingiem, es nelaidīšu garām un nevilcināšu tik ilgi, jo ir taču jāsatrenējas, lai neļautu sevi apdzīt par veseliem pieciem apļiem :D

101 lieta 1001 dienā

Pagājušajā rudenī, kad mēs ar Lauru apņēmāmies sāk šo 101 things to do in 1001 days projektu, Signis bija vienīgais latvietis, kurš jau bija aizsācis šo sarakstu. Ja nemaldos, tad tieši Sigņa blogs bija tas, kur Laura ķēra šo ideju. Iedvesmu varējām smelties vien viņa un pārējās pasaules tīmeklī.