Kartingi

Beidzot! Beidzot! Beidzot!
Teju visi mani paziņas vismaz reizi ir izbraukuši ar šo nu jau novecojušo izklaides braucamrīku - kartingu, kamēr es tās dažas reizes, kad man ir bijusi iespēja iekāpt šājā zemajā transportlīdzeklī un iespiest pedāli grīdā, vienmēr esmu nobijusies un no šī pasākuma atteikusies.
Tieši tāpēc, tas tika iekļauts manā darāmo lietu sarakstā, lai būtu iemesls vienreiz nenobīties. Pasākumu vilku garumā, gandrīz 1000 dienas. Man pat Laura bija uzdāvinājusi dāvanu karti šādam braucienam, bet vienalga bailes ļāva to dāvanu karti nobīdīt plauktā dziļāk un dziļāk, tādējādi šo pasākumu atlikt un atlikt.
Bet nu pienāca laiks to vienreiz izdarīt - un tā nu paņēmu līdzi sev drošu aizmuguri, kas gan, protams, nevis man vilkās aizmugurē, bet gan piecas reizes mani desmit minūšu laikā apdzina, tomēr viņa klātbūtne, protams, deva savu drošības devu.

Par kartingiem - laikam nav mana stihija - ātrumu kontrolēt pašai, es labāk gāzes pedāli laiku pa laikam palaižu vaļā. Un ja beigās Rūdis sūdzējās par to, ka kartingam trūkst jaudas, un ka vienā posmā varētu braukt ātrāk nekā tas spēj, tad es laikam nevienā posmā īsti neizžmiedzu no kartinga to, ko tas spēj :D

Patiesībā - varbūt, ja es būtu tikusi pie ķiveres, kas līkumos nav jāpietur ar roku un pie lielāka ātruma un grubulīša nekrīt nost no galvas, varbūt arī es būtu spiedusi vairāk to labo pedāli. Un nav jau īsti tā, ka man nepatika, patiesībā pat ļoti patika tajos līkumos braukt un sajust to sajūtu, kad it kā esi pieplacis pie zemes, taču vienalga ir sajūta, ka vari apgāzties, vai arī, kad viss notiek tik ātri un tai pat laikā tik lēnu, ka redzi katru momentu, kad varētu to līkumu neizņemt, bet nav vairs tavās iespējās kaut ko labot.

Patiesībā, man šķiet, ka šī ir savā ziņā arī laba auto braukšanas skola... šo to tā tomēr iemāca :)

Es domāju, ka nākamo iespēju izbraukt ar kartingiem, es nelaidīšu garām un nevilcināšu tik ilgi, jo ir taču jāsatrenējas, lai neļautu sevi apdzīt par veseliem pieciem apļiem :D

# 65 ar tiesībām kabatā

Beidzot esmu to izdarījusi un beidzot arī man ir laiks par to uzrakstīt :)

ja neskaita to, ka skolas teorētiskā eksāmena kārtošana mani spēja iedzīt mazvērtības kompleksos, jo tikai laikam ar 5.to reizi man izdevās to nokārtot ar pieļaujamo vienu kļūdu, tad visi pārējie eksāmeni- skolas braukšana, CSDD teorija un CSDD braukšana man gāja kā pa sviestu - un viss tika nokārtots ar pirmo reizi.

tiesa gan - daudz arī tās braukšanas ar instruktoru ir bijušas - pavisam 34 nodarbības.
labi - varu taisnoties, ka man katra braukšana ilga vidēji stundu, nevis pusotru stundu, jo ņēmu tās pusdienlaikos.. varu taisnoties, ka bez instruktora, ar Rūdi biju pie stūres sēdējusi mazāk par desmit reizēm... tomēr pati apzinos, ka process nedaudz ieilga, jo pirmā braukšanas nodarbība, ja nemaldos bija jau novembrī. Tātad - gandrīz pusgadu mācījos.

CSDD teorijas eksāmens salīdzinot ar skolas teoriju, likās ļoti vienkāršs.. tomēr, manam blakussēdētājam, kur testu pildīja visas pieļaujamās 30 minūtes un pieļāva vismaz desmit kļūdas - tā viss laikam nešķita.

ar braukšanas eksāmenu bija citādāk... Stresa bija daudz vairāk... mazliet stresiņš noplaka, kad ieraudzīju, ka vairums inspektoru ir jauni čalīši. Tajā brīdī, man likās, ka nebūs tik traki - un viņi taču sapratīs :D
tomēr sagaidot savu kārtu un satiekot manu inspektoru, nācās nedaudz vilties, jo kungs bija gados, ar inspektoram raksturīgu attieksmi un sejas izteiksmi, līdz ar to satraukums atkal atgriezās.

Par laimi brauciens līdz figūru laukumam netiek vērtēts. It kā jau noteikumus nepārkāpu, tomēr braukšanas stils bija ļoti saraustīts, bremzes, ātrums, sajūgs - tas viss likās vēl jūtīgāks nekā manai jūtigai opelītei, nemaz nerunājot par lielo, masīvo dīzeļa audi uz kura biju apguvusi visus pamatus.

Laukumu man izdevās izbraukt, pateicoties tam, ka no rīta ar Rūdi iegriezāmies tuvumā esošajā laukumā un es visu atkārtoju, jo viss protams, bija aizmirsies. laukumā gaidot, kad atbrīvosies garāža, izdevās no inspektora noskaidrot, ka ja es pieļaušu kādu kļudu eksāmena laikā, viņš man par to nepaziņos... Es varu nobraukt visu eksāmena laiku un tikai pašās beigās uzzināt, ka neesmu nokārtojusi eksāmenu - tas protams, iedzina vēl dziļākā panikā un satraukums par to vai izdosies nokārtot eksāmenu. Satraukums noturējās līdz pēdējam brīdim, kad viņš parakstīja papīru un teica, ka eksāmens ir nokārtots, jo kopumā braucu labi un kļūdas neesot pieļāvusi.
Atzīšos, ka taisnā ceļā devos - nevis uz kasi, lai samaksātu par apliecības iegūšanu, bet gan uz tualeti, lai izraudātos un tiktu vaļā no uzkrātās spriedzes.. nu esmu es tāds cilvēks, ka raudu tikai par labām lietām... ja eksāmenu nenokārtotu, neviena asara pat nenobirtu..

Ja intereses pēc paskaitītu, cik izmaksāja manas tiesības, tad aptuveni, tas izskatītos šādi:

teorija un dokumentu noformēšana autoskolā GROSS Ls 59
pirmā palīdzība Ls 22
braukšanas nodarbības 34*10 Ls = Ls 340
maksa par figūru laukumu izmantošanu ~ Ls 5
skolas braukšanas eksāmens Ls 11
skolas teorijas eksāmeni 3*5 Ls = Ls 15
csdd teorija Ls 8,88
csdd braukšana Ls 21
apliecības izgatavošana Ls 15,50
____________________________________
KOPĀ gandrīz 500 LATU tika iztērēts šīs burvīgās sajūtas iegūšanai

bet man liekas - tas ir to vērts. tagad varu viena iesēsties mašīnā un aizbraukt, kur sirds kāro :)