Šokolādes masāža

Kādos svētkos no Lauras saņēmu šokolādīgu dāvanu un beidzot es to izbaudīju. Sen biju gribējusi izbaudīt šokolādes masāžu un beidzot bija tā iespēja.
Nekad iepriekš uz tādu relaksējošo procedūru nebiju bijusi un nezinu kā ir citur - labāk vai sliktāk, taču man manējā patika un deva vairāk nekā biju gaidījusi.
Patīkamā procedūra sākās ar to, ka iegāju telpā, kurā gaisā virmoja šokolādes aromāts. Un tie, kas jautāja, vai negribējās arī apēst šokolādi - tad nē, negribējās, jo tas aromāts bija tik spēcīgs, ka ar to jau likās esmu savu devu šokolādes saņēmusi.
Kad es jau gulēju uz kušetes, masiere sāka masēt muguru un plecus ar kādu eļļiņu, viegli  un maigi masējot. Un tad ar rokām sāka smērēt virsū šokolādes kārtu, viegli to iemasējot. Tad uzklāja virsū kādu plēvi, dvieli siltumam un atstāja šokolādi ievilkties dziļāk manās porās. Tikmēr ķeroties pie kājām, pēdām. Pēc tam maigi šokolādi notīrot nost, arī seja tika pie savas daļas šokolādes salduma.

visādā ziņā, noteikti šādu relaksējošu un baudāmu procedūru labprāt, vēlreiz baudīšu. Un jebkurai sievietei SPA procedūra vienmēr var kalpot kā lieliska dāvana, jo lutinošu mirklū nekad nevar būt par daudz :)

foto avots

Zivju pedikīrs

Kopš pirmo reizi uzzināju par šādu opciju, dikti sagribējās to izbaudīt uz savām pēdiņām. Tā nu pienāca laiki, kad arī Latvijas salonos sāka dzīvoties šīs zivteles, un tad pienāca brīdis, kad kādā kopā pirkšanas portālā parādījās piedāvājums tepat Ogrē. Nopirku un aizgāju.
Uzreiz varu teikt, ka tiem, kam pēdas ir jutīgas un kut, tie uz šādu procedūru var neiet, jo ieliekot pēdas ūdenī, zivju bars metas pēdām virsū un pirmajā mirklī pat man  šis moments likās visai kutinošs un gribējās pēdas raut no ūdens ārā, bet saņēmos un pieradu. Un tad jau process likās interesants un patīkams :)
Visvairāk jau tajā procesā man patika iespēja klusumā pasēdēt ar tējas krūzi, mūziku un savām pārdomām, paralēli baudot kņudošu sajūtu pēdām.
Kopumā man procedūra patika. Taču, biju iedomājusies, ka zivtiņas pašas visu noskrubinās, taču pēc tam tomēr pedikīra speciāliste manas pēdas vēl nopulēja. Un te savukārt, esmu atradusi arī biedējošu informāciju par procedūru. Taču pagaidām, es nenožēloju, ka esmu izbaudījusi šo prieku.
foto avots

skaistuma etalons laikam ejot

Vienu dienu epilēju kājas un vecmamma to ieraugot bija šokā.
sāksim jau ar to, ka tas taču esot sāpīgi - raut matus ārā...
tad vēl, kam tas vajadzīgs?...
un pēc tam taču augs daudz kuplāk un spēcīgāk un es nespēšu vairs tikt ar tiem matiņiem galā.. utt

viņa teica, ka nespēj iedomāties, ka varētu sev raut matus ārā, arī jaunībā... neviena to nedarīja.. nu kādreiz tik kāda noskuva, un tad nožēloja, jo bija vai nu regulāri jāskujas vai auga viss daudz kuplāk un biezāk :D:D

..un tā nu es domāju par to, ka es savukārt, nespēju iedomāties, ka varētu staigāt ar spalvainām padusēm, kājām, utt,... ieraugot, ko tādu, liekas neestētiski un pašai taču arī tas rada diskomfortu.. un man jau liekas ka varētu vairākus iemeslus uzskaitīt, kāpēc es to daru..

tomēr, ja tā kārtīgi padomā - tie laikam ir kādi skaistuma etaloni, kas liek izveidoties tai izpratnei par to, kā ir labāk un ērtāk, ne tikai skaistāk...

agrāk - sieviete bija "kupla", ja kāda bija kārna kā mūsdienu modele, visi satraucās par viņas veselību un tādas slaidas meitenes lielākoties arī bija slimas ar diloni, uc slimībām.. šodien meitenes jau no mazotnes cenšas neēst, un būt tievas un slaidas.. ir gatavas badoties, ēst to, kas negaršo un svīst sporta zālēs, lai tikai nodzītu kādu lieko kilogramu
agrāk sievietes slēpās zem saulessargiem, jo bālums bija kaut kas cēls un graciozs... tikai zemnieki un zemākas šķiras, kas strādāja uz laukiem visu dienu saulē, bija nodeguši brūni... Mūsdienās savukārt, sievietes skrien uz solārijiem, vasarā stundām ir gatavas dirnēt pludmalē, lai tikai iegūtu brūnu iedegumu
un tāpat ir ar apmatojumu... pavisam senākos laikos tas bija pašsaprotami, un gluži pretēji - kailums bija tas, kas likās nepieņemams..

..un tāpēc nesaprotu - kā un kāpēc laika gaitā šie standarti mainās... es saprotu mūsdienu standartus, un arī man labāk patīk, ja neesmu apaugusi, ja spēju iegūt mazliet brūnāku nokrāsu par ziemas bālumu, un noteikti satrauktos par savu figūru un svaru, ja man būtu par kādiem 10 - 20 kg vairāk

tomēr tas viss ir kāds sabiedrības veidots tēls