ALEFS

Šī Paulu Koelju grāmata, godīgi sakot, mani ārkārtīgi pārsteidza ar daudzām lietām. Pirmām kārtām, jau ar autora atklātību. Šis ir autobiogrāfisks darbs par Koelju iemīlēšanos, attiecībām un sajūtām (ja to visu tā maz varētu formulēt) pret kādu jaunu meiteni, tas ir stāsts par sevis meklējumiem.
Šokējoši, jo ir lietas par kurām precēti un cienījami vīrieši publiski nerunās. Koelju gan. Nē, nē - neko tādu jau viņš it kā neizdarīja ar šo jauno sievieti, tomēr man bija sajūta, ka esmu pārāk ilgi skatījusies pa atslēgas spraugu uz viņa privāto dzīvi un attiecībām. Tiešām tāda mazliet neērta sajūta.
Un vēļ šajā grāmatā, man patika autora māksla sasaistīt trīs, it kā neatkarīgus, stāstus. Tās bija attiecības ar šo jauno meiteni, tas bija garais ceļojums cauri visai Krievijai un vēsturisks stāsts par kādu no savām iepriekšējām dzīvēm.
Man patika lasīt šo grāmatu, kaut arī joprojām jūtos nedaudz šokēta un neko daudz nevaru uzrakstīt.

"Drosmīgie baidās, bet rīkojas"

Agrāk, kad izdzirdēju kādu, kurš ir vīlies kādā no Koelju garadarbiem, es biju pārsteigta, jo šī rakstnieka  darbi, mani vienmēr ir uzrunājuši. Katrā no tiem, es vienmēr esmu atradusi ko ļoti, ļoti īpašu. Taču šoreiz ir citādāk.