klusums pirms vētras

starpcitu, te ir tāds klusums, jo tuvojas finiša līnija, lai iesietu sarakstīto vēl vienos cietajos vāciņos (#61) un vēl papildus visam tam, esmu sākusi iet fotokursos (#62)

tā, ka mazlietiņ jāpaciešām ;)

es gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida

tik cerīgi skan grāmatas nosaukums, tomēr stāsti, kas apkopoti šajā Gavaldas debijas grāmatā ir daudz skarbāki, nekā grāmatas sentimentālais nosaukums.
Iesākumā, kad sāku lasīt grāmatu, man galvā bija tikai viena doma: "Vai visi francūži raksta tādā stilā", jo likās, ka grāmatu neizlasīšu līdz galam dēļ tā stila, kad ir līdzīgs Frederikam Beigbederam, tomēr visai drīz situācija uzlabojās.

Neprotot skaitīt kapeikas

Drīkst papukstēšu? Laura gan saka, ka tagad visi tikai pukst un pukst, bet ko darīt. Klusēšana - piekrišana. Tātad pukstu. 

Šodien atkal agri no rīta devos pie zobārsta. Un man atkal ir ko teikt par to, kas notika pa ceļam līdz zobārstam. 

Āķis, nē Plastika lūpā

Šodien biju KniVirtuvē uz tēju, ja tā to varētu saukt, jo patiesībā viņa man parādīja savus trikus ar plastiku. Pierunāju viņu kādu laiku atpakaļ man parādīt un ļaut pamēģināt šo joku, jo man nebija ne jausmas patiesībā - kā tas process notiek. 

Viņš aizgāja

Diennakts tumšajā laikā viņš parasti devās ārā, lai paelpotu svaigu gaisu, nomedītu kādu putniņu vai pelīti, parunātos vai pakautos ar kādu kaķi, un kas zin, ko vēl viņš mēdza darīt. Naktī ap plkst. 2 vai 3, viņš parasti uzleca uz palodzes un es devos pie loga, lai mūsu kaķīti ielaistu iekšā. Citreiz ap to laiku atmodos un devos pie loga viņu pasaukt, dažu sekunžu laikā viņš bija jau uz palodzes.
Taču šonakt viņš neatnāca. Gāju pie loga divos - saucu, trijos un četros. ap pieciem Rūdis gāja uz kāpņu telpu, skatīties vai Poters negaida tur. No rīta pirms septiņiem Rūdis apstaigāja tumšo apkārtni saukdams Poteru, un pa dienu mēs ar Frederiku arī apstaigājām tuvāku un tālāku apkārtni. Nekā!

katru reizi, kad kāds zariņš vai lapiņa atsitas pret palodzi, es salecos un skrienu skatīties vai tas nav Poteriņš, kas pārradies mājās, bet nav. Līdz iestājoties tumsai atkal dzirdēju nelielu tikšķi uz palodzes, kam sekoja skaļš ņaudiens. Poters sveiks un vesels pārradies mājās :) Bet stāsts un atmiņas vienalga, lai seko.

Rutīna

"(..) vispār jau tēma sīka, maziņa"
pulkstens septiņi no rīta, noskan modinātājs, kurš tramīgi, steidzīgi tiek izslēgts. galva atkal atkrīt spilvenā, bet tad atraujas, jo atceros - jāceļas. pieceļos, steidzīgi uzlieku vārīties ūdeni, dodos uz vannasistabu nomazgāt seju, atkal uz istabu, atveru skapi - skatos un domāju, ko var uzvilkt?.

lai asaras birst

Ja kādu vakaru gribas paraudāt mīlestības dēļ - tad šī ir filma, kura novedīs līdz asarām. Garantēju.

a millionaire's first love

filma gan ir korejiešu, es skatījos ar angļu subtitriem, varbūt var dabūt arī angļu valodā.

palīdzi!

izdomāju, ka vēlos savām bildēm stūrītī uzlikt savus iniciāļus - un skatos, bet pati nespēju izvēlēties. Kurš Tev vislabāk patīk?

Pasta svarīgie darījumi

šajās divās dienās pasts mani ir nokaitinājis, ka vēl visu ceļu ejot mājup pie sevis dusmīgi pukstēju. varbūt tie arī ir sīkumi, bet mani nokaitināja.

Pārsteiguma moments

..nu tad beidzot ir sagaidīta filma - un nezinu, ko teikt. Gan vilšanās, gan sajūsma vienlaicīgi. Kā jau rakstīju pēc grāmatas izlasīšanas, tad uzskatu, ka filma nebūs laba, jo galvenais, kas ir sniegts grāmatā, nav parādāms, tomēr nedaudz kļūdījos. Filma bija laba. Pēc Aijas ieteikuma pirms iešanas uz filmu salasījos visus sliktos komentārus par to, un rezultātā sapratu, ka neko labu nevaru gaidīt. Un varbūt tieši tāpēc, negaidot neko labu, guvu gandarījumu. :)

And the Winner is...

Aaaaa! skatos uz savām bildēm kādā fotokonkursā un priecājos... un kāds pat ir nobalsojis :D

patiesībā - kamēr tā priecājos, sapratu, ka ar šo arī esmu izpildījusi vienu savu 101 lietas saraksta punktu.Piedalīties kāda foto konkursā.

..un patiesībā ir pilnīgi vienalga - uzvarēšu vai nē, kāds novērtēs, vai nē. Un šobrīd vispār nekam vair nav nozīmes - galvenais, ka es beidzot esmu saņēmusies, izvēlējusies bildes un tās nosūtījusi.

nekas sarežģīts jau tas nav, bet tik sen to esmu gribējusi, bet nav sanācis ne reizes. vienmēr nav laika, aizmirstas, utt.

Tā, ka Volāa! :) It's DONE!
ha haa - es pat negribu prasīt "Lūdzu, nobalojiet!", jo prieks par padarīto jau ir mana galvenā balva! ;)

Bom apetite

Brokastīs cepot olas, atkal atcerējos Portugāli. Nu mīļa man tā zeme un viss, kas ar to saistās. Taču kāpēc olas? Vienu nakti mūsu CouchSurfing (CS) hosts bija kāda jauka kundzīte, gandrīz sešdesmit gadus jauna, jo viņa tik tiešām likās jauna. Kliboja, bet nesūdzējās, paspēja visus mājas, lauku darbus un vēl ēst mums pagatavot, papļāpāt utt. :)
..un olas, ko viņa mums pagatavoja brokastīs bija brīnumgardas,

KOFERu stiepšana

šodien garām pagāja kāds pāris velkot aiz sevis koferus, un es nezinu kāpēc tieši šodien noskatoties uz to, atcerējos savu pirmo pārdzīvojumu ar koferiem jeb pirmo ceļojumu (vienai) pašai. Tas bija tālais 2006. gada janvāris, kad devos ERASMUS braucienā uz Dāniju. Man bija tikai 19 gadi - ak, cik naiva es tolaik biju. :D bet ne par to tas stāsts.

Sarunas ar pasaules biznesa līderiem

Biju bibliotēkā un paņēmu uz mājām kaudzi grāmatu, kurās ceru varēšu atrast kaut teikumu noderīgu priekš sava maģistra darba Projekta daļas.
..un biju palaidusi garām jauno grāmatu sēriju SARUNAS AR PASAULES BIZNESA LĪDERIEM. Šo grāmatiņu izlasīju 3 (Frederika) ēdienreižu laikos, jo grāmatai ir teju 100 lapas, neliels formāts, lielas atstarpes utt. Bet galvenais, ko gribēju teikt - tā bija interesanta salīdzinājumā ar citām Biznesa vai stratēģijas grāmatām.

Antimājsaimniece

Kādu laiku atpakaļ gribēju lūgt jūs ieteikt kādu aizraujošu grāmatu, jo pēdējā laikā lasītās nebija sliktas, tomēr nebija arī tādas, ka negribas pārtraukt lasīšanu. Šī bija tāda, kurai beidzoties bija dziļa nožēla, jo gribētos lasīt vēl un vēl. Un sen nebija lasīta grāmata, kuras beigas ir tādas, ka pati varu fantazēt turpinājumu pēc sava ieskata :)

Spinātu nedienas

Nu kāpēc neviens nebija tik laipns un neapskaidroja mani, kad rakstīju par to, ka saldēti spināti nekam neder?

Es taču spinātus ēdu tikai svaigā veidā salātos, man pat prātā nenāca, ka tās zaļās lapas varētu sautēt, vārīt, cept utt. Man spināti bija gluži kā salātlapas (tās taču neviens negrasās cept) un te vienas nedēļas laikā pie manis nonāk atklāsme daudzos un dažādos veidos (grāmatas, twitter, blogi, Tv un draugi), ka Spinātus var arī cept, šmorēt utt. Nu vienā nedēļā visi kā sazvērējušies runā par spinātu krēmzupām, spinātu biezeņiem utt. Un tieši tad, kad esmu tikusi vaļā no pēdējiem spinātu stādiem siltumnīcā? Nu kur ir uz pasaules taisnība? Šovasar bija tāds kvantums spinātu, būtu varējusi ziemai sasaldēt, bet es jau kā gudra meitene visiem skaļi pateicu, ka saldēti spināti nekam neder. Un ko tagad?
Šoziem pirkšu apsmidzinātus spinātus veikalā un taisīšu tādus ēdienus par kuriem pat prātā nenāca.

foto te

"Piedzīvojumi - Mans Mūžs"

Jau labu laiku atpakaļ iegādājos šo grāmatu kādas grāmatnīcas veco grāmatu izpārdošanā, jo tā mani ieintriģēja ar vīrieša ceļojumiem Antarktīdā. Grāmata ir biogrāfisks darbs par Normenu D. Vonu, kura dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta.

Julie & Julia

Ha! izlasīju arī es šo grāmatu, jo Laurai likās, ka man tā jāizlasa. Savukārt, lasot grāmatu, gribējās noskatīties arī filmu, lai salīdzinātu savu interpretāciju ar filmu. Un kāreiz, nesen ar Signi runājām par to, ka lielākoties noskatoties filmu par izlasīto grāmatu, nākas vilties. Taču šoreiz, man bija tā reize, kad daļēji par filmu biju sajūsmā.

Cilvēks runā ar cilvēku

revidējot grāmatplauktu jau iepriekšējo reizi sāku lasīt šo grāmatu, šoreiz pakojot visas mantas grāmatu pabeidzu lasīt, lai nav lieks smagums jāņem līdzi.
Sāku šo grāmatu vispār lasīt, jo vienmēr ir interesējis un pēdējā laikā jo īpaši, interesē psiholoģija. Izprast sevi un citus. Taču grāmata ir tikai teoriju apkopojums, bez jebkāda sīkāka paskaidrojuma, piemēra vai tamlīdzīgi. Līdz ar to lasīt šo grāmatu bija kā lasīt mācību literatūras konspektus.
Galvā nekas vairs nav palicis.

Vienīgi grāmatā bija iekļauti šādi tādi testiņi savas personības dažādo šķautņu noteikšanai. Bija interesanti to izpildīt un pārliecināties, ka esmu normāls cilvēks. :D

Bet nu dažas atziņas, lai iet:
*mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam (tādēļ nedzirdam pat 1/4 daļu, kas mums bija jādzird)
*Kads otrs cilvēks ir uzbudināts/satraukts - vislabāk ir ļaut viņam izrunāt savu sāpi un neiejaukties. reaģēt vien neverbāli (ar žestiem un mīmikām)
*neverbālā komunikācija ir patiesāka un atklātāka, jo tā ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim.

P.S. JA TEVI INTERESĒ (VAI VARĒTU NODERĒT) ŠĪ GRĀMATA - VARU ATDOT ;)

Privātā Dzīve

jūtos kā ielīdusi nedaudz privātajā dzīvē, bet ne jau es to publiskoju, tikai netīšām ieklīdu vienā video, kas pavēra uzreiz citus līdzīgus.

pilns Youtube portāls ar video failiņiem, kur džeki savām meitenēm atzīstas mīlestībā, lūdz piedošanu vai citādi izsaka to, ko jūt. Skatoties tos pārņem tik tiešām tādas jocīgas sajūtas. Sveši cilvēki, tomēr liekas, ka skaidri zinu, ko viņi ir piedzīvojuši, izjutuši utt. Liekas, ka pazīstu viņus un zinu, kas ar tiem noticis.

pie dažiem video pat gandrīz asara nobira :)

.un tiešām ir tā kā lasot "Privāto dzīvi", tikai patiesāk, īstāk. īsti cilvēki, viņu privātās bildes, viņu sajūtas un pardzīvojumi...

..un vēl tas viss man atgādina skolas gadus, pirmās mīlestības, sirdsāpes. Nostaļģija pēc tādām sajūtām, un reizē prieks, ka tagad viss ir citādāk. citā līmenī

aizver acis

šonakt piespiedu nomoda stundās noskatījos filmu "Vēstules Džuljetai" (Letters to Juliet). Neatstāstīšu tās saturu, vai to, cik ļoti biju noilgojusies pēc kādas salkani romantiskas filmas (pēdējā laikā skatoties tikai Rūda izvēlētās filmas), bet gan atzīšos, ka pēc filmas noskatīšanās tik daudz ko sakārojās. Tik daudz Baudas.

parāds nav brālis, bet glābējs un draugs

Domas par hipotekāro kredītu, vai kredītu kā tādu - man vienmēr ir uzdzinusi zosādu. Vecmodīga vai konservatīva, bet labāk kādu laiku pakrāju un tad mierīgu sirdi nopērku, ko gribu.

Mežakaķis

Pirms cik gadiem atvērās "Mežakaķa" trase Siguldā? Es vienkārši gribu zināt, cik gadus esmu lolojusi šo sapni un slinkojusi pat pakustināt mazo pirkstiņu, lai to realizētu.
..bet jāsaka, ka par laimi ir tāds brālis, kam ir svētki, un par laimi svētkos ir jādāvina dāvanas, un par laimi man patīk dāvināt tādas neiesaiņojamas, bet izbaudāmas dāvanas.

iedvesmojoties

metot ārā nevajadzīgos žurnālus izplēsu tik ārā tās bildes, kas likās varētu iedvesmot mājas iekārtošanai, kad pie tādas būs jāķerās. 

te bija viens gaiteņa iekārtojums. izplēsu, nometu kaudzītē, bet kad kaudzei piegāju no otras puses - guvu jaunu iedvesmu. 

Man iepatikās tās lampas. īstenībā lampas ir pie sienas augšā, bet ja apgriež bildi, tad tās izskatās, ka atrodas uz zemes kā tādas kastītes.... Un es zinu - ka idejiski tieši tādas lampas vēlēšos savā gaitenī.

redz kā var noķert iedvesmu - nometot lapu uz zemes un paskatoties uz to augšpēdus.

101 lieta 1001 dienā

Pagājušajā rudenī, kad mēs ar Lauru apņēmāmies sāk šo 101 things to do in 1001 days projektu, Signis bija vienīgais latvietis, kurš jau bija aizsācis šo sarakstu. Ja nemaldos, tad tieši Sigņa blogs bija tas, kur Laura ķēra šo ideju. Iedvesmu varējām smelties vien viņa un pārējās pasaules tīmeklī.

Es, nevis Mēs

Paturpinot neseno tēmu par vietniekvārdu izvēli savā stāstījumā stāstot par sevi, nonācu pie secinājuma, ka man kā jaunajai māmiņai ir vēl viens vietniekvārds ar kuru es aizstāju vārdu ES, un tas ir MĒS. Un pilnīgi droši varu apgalvot, ka ar to saskaras vairums jauno māmiņu.

traks var palikt

Man kauns, bet es atzīšos ar nosacījumu, ka nesūtīsiet mani uz psiheni.
Nereti mana fantāzija attīsta dažādas šausminošas un traģiskas ainas.

pareiza rīsu vārīšana

Vakar man Aija pastāstīja Taizemiešu gudrību par to kā pareizi jāvāra rīsi. It kā jau katrs cilvēks māk izvārīt rīsus - kas tad tur - iemet ūdenī, uzliec uz uguns un atstāj, lai izvārās. Tomēr esot kādas gudrības kā izvārīt rīsus, lai tie nebūtu izjukuši un būtu perfekti.

es šo gudrību saukšu "2:1"

Gran Torino

izlēmām šovakar nomā paņemt kādu filmu. Tā kā netiku uz nomu - pieprasīju Rūdim kādu komēdiju. šis atnāk ar stulbu komēdiju un Īstvuda filmu "Gran Torino". Nācās skatīties to otro, jo uz stulbu komēdiju prāts pavisam nenesās. Taču rezultātā šī Īstvuda fima arī bija šī vakara lieliskā komēdija, kurā brīžiem smējos līdz asarām. Protams, līdz brīdim, kad sākās filmas nopietnā daļa un līdz brīdim, kad bira asaras. 

Sen nebiju redzējusi tik labu filmu. Filmā gan nācās smieties, gan bīties, gan domāt un pārdomāt, gan raudāt. Un viens moments pat bija tāds, ka neskatoties uz to, ka zinu - tā ir tikai filma, man vēderā viss sagriezās otrādāk no pārdzīvojuma vai satraukuma.

Un Klints Īstvuds man patīk kā vīrietis gados, kā aktieris un kā režisors. :)

P.S. un vismaz tagad zinu, ka Gran Torino ir veca Ford automašīnas marka :D

"Drosmīgie baidās, bet rīkojas"

Agrāk, kad izdzirdēju kādu, kurš ir vīlies kādā no Koelju garadarbiem, es biju pārsteigta, jo šī rakstnieka  darbi, mani vienmēr ir uzrunājuši. Katrā no tiem, es vienmēr esmu atradusi ko ļoti, ļoti īpašu. Taču šoreiz ir citādāk.