Stafete jeb atmiņu klade

Kad šorīt iegāju Kni tējotavā, sāku gandrīz smieties par tur ievietoto ceļojošo aptauju. Tas man atgādināja skolas laikus, kad bija atmiņu klade pilna ar dažādiem jautājumiem un tika dota gandrīz visiem pēc kārtas. Nedaudz pieaugot muļķīgā jautājumu klade tika aizvietota ar kādu skaistāku kladi, kura atkal tika dota visiem pa riņķi un tajā tika rakstīti pantiņi, novēlējumi, zīmēts un līmēts. Baigo saņemšanos prasīja to kladi iedot puišiem, vēlāk  šī klade pat aizceļoja līdz dažiem foršajiem skolotājiem. Tagad par to visu nāk baigie smiekli, lai gan nenoliegšu - kārtojot māju un pašķirstot kladi var paiet pusdiena, jo tiešām ir interesanti. :)
Te nu atgriežoties pie Kni blogā esošās ceļojošās aptaujas, smiekli pārgāja brīdi, kad pēdējā teikumā pamanīju, ka statefe tiek nodota arī man. (Skolas laikā necietu stafetes, jo neskrēju ātri un man nepatika pievilt komandas biedrus, tāpēc nepievilšu šoreiz un turpināšu stafeti) :)

“7 lietas par mani”.

1. Kas ir pirmā lieta, ko tu iedomājies, kad piecelies no rīta?
Varbūt vēl necelties? Nu vēl mazliet pagulēsim?... a cik pulkstens?
2. Pirmā lieta, ko tu pamani pretējā dzimumā?
Acis un seju kopumā, kā arī matus un apģērbu
3. Pirmā lieta, ko ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu?
ģimeni
4. Kas ir pēdējais, ko tu apēdi?
vīra gatavots, gards olu kultenis ar zaļumiem un tomātiem
5. Pēdējais cilvēks, ar kuru tu runāji pa telefonu?
Vīra ome, bet šodien šīs rindiņas atbilde mainās ik pa minūtei - visi grib pateikt "Daudz laimes!"
6. Pēdējā filma, ko tu noskatījies? 
"Killing me softly" pēc grāmatas izlasīšanas, loti gribēju noskatīties, jo likās, ka varētu patikt to notikumu ekranizējums, bet vīlos jau ar pirmajām filmas minūtēm, kad pamanīju drausmīgo aktierspēli un sagrozītos faktus. Neiesaku šo filmu
7. Pēdējā grāmata, ko tu lasīji?
Nikija Frenča "Nogalini mani maigi"

Stafeti nododu Laurai, Čiepai, Madarai, Aijai (kopš atguvu kompi man vairs nav tava bloga adreses), Ilzei, Laurai, Mārim un Lainei

foto te

Bom apetite

Brokastīs cepot olas, atkal atcerējos Portugāli. Nu mīļa man tā zeme un viss, kas ar to saistās. Taču kāpēc olas? Vienu nakti mūsu CouchSurfing (CS) hosts bija kāda jauka kundzīte, gandrīz sešdesmit gadus jauna, jo viņa tik tiešām likās jauna. Kliboja, bet nesūdzējās, paspēja visus mājas, lauku darbus un vēl ēst mums pagatavot, papļāpāt utt. :)
..un olas, ko viņa mums pagatavoja brokastīs bija brīnumgardas,

KOFERu stiepšana

šodien garām pagāja kāds pāris velkot aiz sevis koferus, un es nezinu kāpēc tieši šodien noskatoties uz to, atcerējos savu pirmo pārdzīvojumu ar koferiem jeb pirmo ceļojumu (vienai) pašai. Tas bija tālais 2006. gada janvāris, kad devos ERASMUS braucienā uz Dāniju. Man bija tikai 19 gadi - ak, cik naiva es tolaik biju. :D bet ne par to tas stāsts.