Spinātu nedienas

Nu kāpēc neviens nebija tik laipns un neapskaidroja mani, kad rakstīju par to, ka saldēti spināti nekam neder?

Es taču spinātus ēdu tikai svaigā veidā salātos, man pat prātā nenāca, ka tās zaļās lapas varētu sautēt, vārīt, cept utt. Man spināti bija gluži kā salātlapas (tās taču neviens negrasās cept) un te vienas nedēļas laikā pie manis nonāk atklāsme daudzos un dažādos veidos (grāmatas, twitter, blogi, Tv un draugi), ka Spinātus var arī cept, šmorēt utt. Nu vienā nedēļā visi kā sazvērējušies runā par spinātu krēmzupām, spinātu biezeņiem utt. Un tieši tad, kad esmu tikusi vaļā no pēdējiem spinātu stādiem siltumnīcā? Nu kur ir uz pasaules taisnība? Šovasar bija tāds kvantums spinātu, būtu varējusi ziemai sasaldēt, bet es jau kā gudra meitene visiem skaļi pateicu, ka saldēti spināti nekam neder. Un ko tagad?
Šoziem pirkšu apsmidzinātus spinātus veikalā un taisīšu tādus ēdienus par kuriem pat prātā nenāca.

foto te

"Piedzīvojumi - Mans Mūžs"

Jau labu laiku atpakaļ iegādājos šo grāmatu kādas grāmatnīcas veco grāmatu izpārdošanā, jo tā mani ieintriģēja ar vīrieša ceļojumiem Antarktīdā. Grāmata ir biogrāfisks darbs par Normenu D. Vonu, kura dzīve ir bijusi piedzīvojumiem bagāta.

Julie & Julia

Ha! izlasīju arī es šo grāmatu, jo Laurai likās, ka man tā jāizlasa. Savukārt, lasot grāmatu, gribējās noskatīties arī filmu, lai salīdzinātu savu interpretāciju ar filmu. Un kāreiz, nesen ar Signi runājām par to, ka lielākoties noskatoties filmu par izlasīto grāmatu, nākas vilties. Taču šoreiz, man bija tā reize, kad daļēji par filmu biju sajūsmā.

Cilvēks runā ar cilvēku

revidējot grāmatplauktu jau iepriekšējo reizi sāku lasīt šo grāmatu, šoreiz pakojot visas mantas grāmatu pabeidzu lasīt, lai nav lieks smagums jāņem līdzi.
Sāku šo grāmatu vispār lasīt, jo vienmēr ir interesējis un pēdējā laikā jo īpaši, interesē psiholoģija. Izprast sevi un citus. Taču grāmata ir tikai teoriju apkopojums, bez jebkāda sīkāka paskaidrojuma, piemēra vai tamlīdzīgi. Līdz ar to lasīt šo grāmatu bija kā lasīt mācību literatūras konspektus.
Galvā nekas vairs nav palicis.

Vienīgi grāmatā bija iekļauti šādi tādi testiņi savas personības dažādo šķautņu noteikšanai. Bija interesanti to izpildīt un pārliecināties, ka esmu normāls cilvēks. :D

Bet nu dažas atziņas, lai iet:
*mēs domājam daudz ātrāk nekā runājam (tādēļ nedzirdam pat 1/4 daļu, kas mums bija jādzird)
*Kads otrs cilvēks ir uzbudināts/satraukts - vislabāk ir ļaut viņam izrunāt savu sāpi un neiejaukties. reaģēt vien neverbāli (ar žestiem un mīmikām)
*neverbālā komunikācija ir patiesāka un atklātāka, jo tā ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātajam līmenim.

P.S. JA TEVI INTERESĒ (VAI VARĒTU NODERĒT) ŠĪ GRĀMATA - VARU ATDOT ;)

Privātā Dzīve

jūtos kā ielīdusi nedaudz privātajā dzīvē, bet ne jau es to publiskoju, tikai netīšām ieklīdu vienā video, kas pavēra uzreiz citus līdzīgus.

pilns Youtube portāls ar video failiņiem, kur džeki savām meitenēm atzīstas mīlestībā, lūdz piedošanu vai citādi izsaka to, ko jūt. Skatoties tos pārņem tik tiešām tādas jocīgas sajūtas. Sveši cilvēki, tomēr liekas, ka skaidri zinu, ko viņi ir piedzīvojuši, izjutuši utt. Liekas, ka pazīstu viņus un zinu, kas ar tiem noticis.

pie dažiem video pat gandrīz asara nobira :)

.un tiešām ir tā kā lasot "Privāto dzīvi", tikai patiesāk, īstāk. īsti cilvēki, viņu privātās bildes, viņu sajūtas un pardzīvojumi...

..un vēl tas viss man atgādina skolas gadus, pirmās mīlestības, sirdsāpes. Nostaļģija pēc tādām sajūtām, un reizē prieks, ka tagad viss ir citādāk. citā līmenī

aizver acis

šonakt piespiedu nomoda stundās noskatījos filmu "Vēstules Džuljetai" (Letters to Juliet). Neatstāstīšu tās saturu, vai to, cik ļoti biju noilgojusies pēc kādas salkani romantiskas filmas (pēdējā laikā skatoties tikai Rūda izvēlētās filmas), bet gan atzīšos, ka pēc filmas noskatīšanās tik daudz ko sakārojās. Tik daudz Baudas.

parāds nav brālis, bet glābējs un draugs

Domas par hipotekāro kredītu, vai kredītu kā tādu - man vienmēr ir uzdzinusi zosādu. Vecmodīga vai konservatīva, bet labāk kādu laiku pakrāju un tad mierīgu sirdi nopērku, ko gribu.

Mežakaķis

Pirms cik gadiem atvērās "Mežakaķa" trase Siguldā? Es vienkārši gribu zināt, cik gadus esmu lolojusi šo sapni un slinkojusi pat pakustināt mazo pirkstiņu, lai to realizētu.
..bet jāsaka, ka par laimi ir tāds brālis, kam ir svētki, un par laimi svētkos ir jādāvina dāvanas, un par laimi man patīk dāvināt tādas neiesaiņojamas, bet izbaudāmas dāvanas.

iedvesmojoties

metot ārā nevajadzīgos žurnālus izplēsu tik ārā tās bildes, kas likās varētu iedvesmot mājas iekārtošanai, kad pie tādas būs jāķerās. 

te bija viens gaiteņa iekārtojums. izplēsu, nometu kaudzītē, bet kad kaudzei piegāju no otras puses - guvu jaunu iedvesmu. 

Man iepatikās tās lampas. īstenībā lampas ir pie sienas augšā, bet ja apgriež bildi, tad tās izskatās, ka atrodas uz zemes kā tādas kastītes.... Un es zinu - ka idejiski tieši tādas lampas vēlēšos savā gaitenī.

redz kā var noķert iedvesmu - nometot lapu uz zemes un paskatoties uz to augšpēdus.

101 lieta 1001 dienā

Pagājušajā rudenī, kad mēs ar Lauru apņēmāmies sāk šo 101 things to do in 1001 days projektu, Signis bija vienīgais latvietis, kurš jau bija aizsācis šo sarakstu. Ja nemaldos, tad tieši Sigņa blogs bija tas, kur Laura ķēra šo ideju. Iedvesmu varējām smelties vien viņa un pārējās pasaules tīmeklī.

Es, nevis Mēs

Paturpinot neseno tēmu par vietniekvārdu izvēli savā stāstījumā stāstot par sevi, nonācu pie secinājuma, ka man kā jaunajai māmiņai ir vēl viens vietniekvārds ar kuru es aizstāju vārdu ES, un tas ir MĒS. Un pilnīgi droši varu apgalvot, ka ar to saskaras vairums jauno māmiņu.

traks var palikt

Man kauns, bet es atzīšos ar nosacījumu, ka nesūtīsiet mani uz psiheni.
Nereti mana fantāzija attīsta dažādas šausminošas un traģiskas ainas.

pareiza rīsu vārīšana

Vakar man Aija pastāstīja Taizemiešu gudrību par to kā pareizi jāvāra rīsi. It kā jau katrs cilvēks māk izvārīt rīsus - kas tad tur - iemet ūdenī, uzliec uz uguns un atstāj, lai izvārās. Tomēr esot kādas gudrības kā izvārīt rīsus, lai tie nebūtu izjukuši un būtu perfekti.

es šo gudrību saukšu "2:1"

Gran Torino

izlēmām šovakar nomā paņemt kādu filmu. Tā kā netiku uz nomu - pieprasīju Rūdim kādu komēdiju. šis atnāk ar stulbu komēdiju un Īstvuda filmu "Gran Torino". Nācās skatīties to otro, jo uz stulbu komēdiju prāts pavisam nenesās. Taču rezultātā šī Īstvuda fima arī bija šī vakara lieliskā komēdija, kurā brīžiem smējos līdz asarām. Protams, līdz brīdim, kad sākās filmas nopietnā daļa un līdz brīdim, kad bira asaras. 

Sen nebiju redzējusi tik labu filmu. Filmā gan nācās smieties, gan bīties, gan domāt un pārdomāt, gan raudāt. Un viens moments pat bija tāds, ka neskatoties uz to, ka zinu - tā ir tikai filma, man vēderā viss sagriezās otrādāk no pārdzīvojuma vai satraukuma.

Un Klints Īstvuds man patīk kā vīrietis gados, kā aktieris un kā režisors. :)

P.S. un vismaz tagad zinu, ka Gran Torino ir veca Ford automašīnas marka :D

"Drosmīgie baidās, bet rīkojas"

Agrāk, kad izdzirdēju kādu, kurš ir vīlies kādā no Koelju garadarbiem, es biju pārsteigta, jo šī rakstnieka  darbi, mani vienmēr ir uzrunājuši. Katrā no tiem, es vienmēr esmu atradusi ko ļoti, ļoti īpašu. Taču šoreiz ir citādāk.

99 franki

Viens no Bībeles desmit baušļiem skan: "Netaisi sev tēlus vai dievekļus ... nezemojies to priekšā." Tātad Tevi tāpat kā visus citus, ir pieķēruši nāves grēkā. Un Dieva sods ir visiem zināms: tā ir elle, kurā Tu dzīvo.

manuprāt, šis citāts spilgti atspoguļo to, kas ir mēģināts attēlot šajā grāmatā.

Es, nevis Tu

.kad biju nometnē, viens no pirmajiem noteikumiem skanēja tā: "Kad mēs runājam, tad runājam par sevi, nevis kādu citu."

sākumā nodomāju, ka tas ir domāts, lai mēs analizētu savu rīcību, nevis otra. Tomēr, kad sāka palabot pirmo runātāju - sapratu, kā šis noteikums bija domāts. Un tad arī sapratu, cik ļoti tas attiecas uz mani un vispār uz visiem cilvēkiem.

Bieži, kad mēs runājam jeb kādam stāstam kko par sevi - mēs neizmantojam formu "es", bet gan formu "tu", lai arī runājam par savu dzīvi.

piem. atbrauca Aija un sāka stāstīt par to, ko viņa mācās Madridē, kādas iespējas viņa sev redz te - Latvijā, un kādas tur - Spānijā. Taču stāstījums skanēja apmēram tā: "Tu te mācies vairākus gadus universitātē un ko Tu iemācies - neko. Tur savukārt, tu vari apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
taču vai tad pareizi nebūtu stāstot par sevi izmantot formu ES?
"Es te mācos vairākus gadus universitātē un ko es iemācos - neko. Tur savukārt, es varu apgūt kaut ko dzīvei noderīgu"
piedod, Aija, ja nepareizi pārfrāzēju, bet te man bija doma par to "TU" vārda izmantošanu.

ikdienā tam nepievēršam uzmanību un pat nepamanam, ka tā notiek, bet ja to sāk piefiksēt, tad tas griežas ausīs

Frederiks

..kad izlēmu veidot šo sarakstu ar lietām, kuras gribētu realizēt tuvāko gandrīz 3 gadu laikā - tad iekļāvu sarakstā arī ģimenes pieaugumu. Vnk negribējās lai attaisnojumi un pārlikšana ievelkas mūžīgi. Jāpabeidz skola, jāpastrādā foršajā darbā, jāpārvācas uz lielāku māju utt. tādēl iekļāvu bērniņu arī sarakstā.

atziņas par fotografēšanu

Pagaidām kamēr neapmeklēju nekādus fotokursus, mācos pati. pagaidām no fotobloga fotoskolas lekcijām. un te nu ir dažas atziņas, kuras pašai priekš sevis jāpiefiksē, kaut dažas varbūt ir jau bijušas zināmas.

#96 videokamera

kad skolā bija uzdevums samontēt video filmiņu, sapratu, cik liela vērtība ir video materiālam. tajā ir ne tikai attēls un emocijas, bet arī kustība un skaņa, trūkst tikai smaržas un garšas.

Sapratu, ka gribu iegādāties videokameru. Šī vairāk kā gada laikā vismaz trīs reizes tika uzzināti labākie kameru modeļi, pāris reizes pat ieklīdām interneta veikalos vai parastajos, bet kamera kā netika iegādāta - tā netika.

un Tad vienu dienu iebraucu veikalā un vnk nopirku videokameru :)
tagad tik sāksies filmēšana :D

Kā iegūt melnbaltu bildi fotošopā

Runa nav par fotoaparātu ar melnbalto fotofilmiņu vai fotoattīstīšanu, bet gan to kā no digitāli krāsainas bildes dabūt melnbaltu.

#30 lietus

pirms dažām dienām izkāpjot no mašīnas stiprajā lietū, nepavisam nebija vēlme skriet mājās un slēpties patvērumā, bet gribējās izbaudīt katru lietus lāsi. tik veldzējoša, tik silta, tik skarba, asa un tai pat laikā tik maiga.

Mans Ideālais Lūpu balzāms

Man izrādās ir visideālākais lūpu balzāms uz pasaules - un nevis tāpēc, ka pati to taisīju, bet tāpēc, ka tas lieliski palīdz lūpām.

Jau otro reizi to izmantoju, kad lūpas ir galīgi sasprēgājušas un lūpu kaktiņi pušu. Un nākamajā dienā lūpas ir ideālā stāvoklī.

Ja nu kādam interesē šī lūpu balzāma recepte, tad tā ir pavisam vienkārša:

Divas bildes vienā

beidzot iemācījos, kā fotošopā vienā bildē salikt blakus divas bildes :)

Atskaite

Jocīgi. Vakar secināju, ka atlikuši tieši divi gadi, lai piepildītu savus lielos sapņus un mazās apņemšanās. Izlēmu, ka vajag uztaisīt nelielu atskaiti par paveikto.
šodien veidojot atskaiti - secinu, ka šī ir mana 100. ziņa šajā blogā

ĢIMENES DZĪVES GUDRĪBA kopā ar mūku, kurš pārdeva savu farrari

Beidzot izlasīju grāmatu, kas ilgu laiku stāvēja manā plauktā un gaidīja, kad es tai saņemšos. un tagad, kad esmu to izlasījusi - gaidu es, kad pienāks tas brīdis, kad grāmatu gribēsies atkal un atkal pārlapot.

Grāmatu ir sarakstījis Robins S. Šarma, kas ir sarakstījis arī slaveno grāmatu "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari". Patiesībā šī grāmata man paskaidroja kādēļ iepriekšējā grāmatā mūks pārdeva savu ferarri, taču tas nav būtiski.

Mācības, ko šī grāmata sniedz ir ģeniālas, jo tās ir vienkāršas.

# 23 brauciens pa Rīgas kanālu

Tikko parādījās tāda kanāla laiviņa, kas sākumā (man liekas) piederēja Stockmann, tā man bija pilnīgi skaidrs, ka gribu ar to izbraukt. Protams, kā vienmēr dienas iet un skrien un nekas nav izdarīts. Tādēļ šī burvīgā kanāla laiviņa iekļuva manā 101 lietas sarakstā, ar cerību, ka tas būs par motivatoru, to tiešām izbaudīt :)

Tā kā mammai un brālim bija jādomā dzimšanas dienas dāvana un man nepatīk tās lietas un priekšmeti, bet drīzāk sajūtas - tad likās, ka ir īstais brīdis izbaudīt braucienu pa kanālu.

Saldēti spināti

Biju te kādu laiku atpakaļ ielikusi spinātus saldētavā, lai uzzinātu vai var ziemai sasaldēt. Nav vērts!

ATDODU

tā, kā turpinu ar racionālu prātu ieviest kārtību manās mājās, tad šodien pieķēros pie kosmētikas plauktiņa sakārtošanas. tik atvieglota tagad jūtos, jo ļoti daudz ko varēju izmest jau ārā. tik daudz vecu un nederīgu lietu.

Taču ir dažas lietas, kuras žēl mest ārā, jo ir vēl lietojamas, bet es saprotu, ka tāpat turpināšu lietot tikai to, ko lietoju. Līdz ar to žēl mest ārā, un iedomājos, ka varbūt kādam citam var noderēt kaut kas no tā.

par gēniem

Nācās dzirdēt tādu informāciju, par kuru joprojām esmu neizpratnē. Nesaprotu - ticēt vai nē? :D

esot ģenētiski pierādīts, ka vīrietis ar kuru sieviete zaudē nevainību ietekmējot viņas gēnus un arī pēcnācējus.