"pastāsti, kas ir tavi draugi, un es...." jeb cikls no meditācijas

Tas, ko ejot pa ielu pēkšņi atcerējos no meditācijas kursa bija viens interesants (laikam jau psiholoģisks) uzdevums.

Mums bija jāizvēlas esošajā telpā kāds priekšmets, kas mūs uzrunāja, vai gluži pretēji izraisīja nepatiku. Tur bija daudz un dažādu aksesuāru, priekšmetu, lietu utt. un tad mēs kādu laiku sēdējām, skatījāmies uz šo izvēlēto priekšmetu un sākām to aprakstīt. Kāds tas ir, kā izskatās, funkcijas, vai emocijas vai vienalga kas bija prātā tajā brīdī saistībā ar šo konkrēto priekšmetu. tad vēl bija jāiedomājas, ka šis priekšmets runā un man kko saka. tad attiecīgi - kāds būtu mūsu dialogs.

Un tad sekoja pats interesantākais - mēs šo savu "apcerējumu" nolasījām savam blakussēdētājam (būtiski, lai šis cilvēks būtu svešs, nevis labi pazīstams). un Vēlāk šim blakussēdētājam bija uzdevums: it kā atstāstīt šo Tevis rakstīto stāstu, tomēr stāstot to jau ne gluži kā stāstu par konkrēto priekšmetu, bet kā stāstu par tevi pašu, par Tavu personību.

Un jūs nevarat iedomāties, cik daudz svešs cilvēks var citiem par tevi pastāstīt pēc tā, kā tu esi aprakstījis kādu priekšmetu. un cik daudz tajā visā ir atrodamas patiesības, par kuru pat nekad varbūt neesi aizdomājies.

Piem, es izvēlējos vecu, vecu šujmašīnu un mans stāsts bija šāds:
Šī šujmašīna ir ļoti, ļoti veca, kas jau ir paspējusi aprūsēt pa daudzajiem gadiem, tāda visticamāk nav bijusi nemaz manai vecmammai, bet varētu būt saglabājusies no vecvecmammas laikiem. Es pat iztēlojos Rogovkas mājās sēžam pie šīs šujmašīnas vecu, vecu tantiņu ar garu, sirmu bizi - sēžam un šujam. Iztēlojos, kā viņa ar roku griež to šujmašīnas ratu.
Tas koka rāmis šujmašīnai arī ir ļoti vecs, - tādi senajos laikos bija arī galdi, apaļi piedevām.
Uz galda stāv balta, apaļa tamborēta sedziņa un porcelāna tējas servīzes, pilnas ar siltu, tikko plūktu liepziedu tēju.
Mājas, protams, ir Rogovkas mājas, kurās viss ir gaišs, sakopts un ir dzīvība.
šī šujmašīna, ja runātu, man teiktu, lai sāku šūt. Aicinātu mani to darīt. Kad es atrunātos, ka nemāku - tā teiktu, lai mēģinu. un es mēģinātu - griezt ratu un šūt. uz vienkāršas auduma strēmelītes taisīt diegu iedragātu taku.
es tikai šuju un šuju, un man iepatīkas.. un šujmašīna smaida.

un tas, ko šī svešā meitene par mani pastāstīja pēc šī stāsta bija īsumā tāds kopsavilkums:
"Cilvēks, kuram ļoti svarīga ir ģimene - tā pat ir misija. Gan pagātne nozīmīga, gan nākotne. Viegli ņem visus piedāvājumus, izaicinājumus un problēmas. To uztver kā humoru, taču ne vieglprātīgi."

..un es nevarēju nepiekrist nevienam viņas vārdam. tikai kādu mirkli sēdēt ar muti vaļā un domāt - kā gan viņa to uzzināja?

Meditācija

Tā kā esmu pieņēmusi visai pēkšņu un teiktu spontānu, tai pat laikā ilgi lolotu un gaidītu lēmumu - iziet īso meditācijas kursu, tad esmu nolēmusi arī aprakstīt tajā gūtās atziņas.
Gan tādēļ, lai pašai būtu vēlāk, kur parakties krājumos un atcerēties – kas un kā, gan tādēļ, lai kāds varbūt varētu pats pamēģināt ļoti vieglu un vispārīgu meditācijas kursu un gūt priekšstatu un vieglus paņēmienus.

Meditācija I
Pirmajā dienā es aptvēru to, ka meditācija patiesībā nav sēdēšana lotosa pozā ar aizvērtām acīm, tas patiesībā ir kaut kas daudz vairāk.
Mēs nodarbībā nosaucām vairākas versijas par to, kas ir meditācija:
• Prāta atbrīvošana
• Domu sakārtošana
• Ļaut sevī ienākt tukšumam
• Neko nedomāt
• Palīdz atgūt enerģiju
• Palīdz dabūt mieru
• Patiesāk uztveram pasauli
• Emocijas notiek pa īstam
Vārds meditācija ir radies no vārda (mediu?? Iespējams), kurš apzīmē jeb simbolizē centru, kurā tad mēs atbrīvojam prātu un pievēršamies sev.

Izrādās, ka meditēt mēs varam gandrīz visur, un bieži vien neapzināti dažās ikdienas situācijās vai darbos, vismaz es esmu, meditējusi. Var izdalīt vairākus veidus kā mēs varam meditēt.
• Klusums
• Koncentrēšanās
Tā var būt koncentrēšanās un skatīšanās uz dabu, uz skaņām, uz kādu pozitīvu notikumu vai uz ritmu (kādu mantru, lūgšanu skaitīšanu)
• Iztēle
Tā tiek iedalīta pasīvajā un aktīvajā. Pasīvā ir kad, Tu, piemēram klausies mūziku un kko iztēlojies. Savukārt, aktīvā iztēle būtu tā, kad Tu sevi apzināti un mērķtiecīgi domās aizved uz kādu skaistu vietu.
• Darbošanās
Tie ir dažādi darbi, kurus darot Tu novērsies no domām un varbūt pat neko nedomā. Piem, sportošana, krāsošana, mājas uzkopšana, adīšana, pastaiga, zāles pļaušana utt

Kā redzams, ir tik daudz metodes un veidi, kā mēs pat lieki netērējot laiku varam sakārtot savas domas un atbrīvot prātu.

Piezīme. Ja meditējot, pieķeras kāda doma, kas ir pilnīgi saprotams un iespējams, tad galvenais ir ļaut šai domai peldēt vai slīdēt garām kā tādam mākonim, nepievēršot tām uzmanību. Galvenais šo domu neattīstīt tālāk.

Tas īsumā par teorētisko meditācijas daļu, galvenais, ka tas ir mans šī brīža skatījums un izpratne par to.



Tagad nedaudz prakisku veidu.

Elpošana
Mediācijā ļoti svarīga un nozīmīga ir elpošana. Un ir vairāki praktiski paņēmieni kā labāk elpot. Es pieķēros 3 veidiem.
1. Elpošana caur vēderu (šajā elpošanā prasti izsakoties, veders ir jāpiepūš pilns ar gaisu)
Vislabāk, ja fonā skan kāda mierīga un nomierinoša mūzika, bet arī bez tās var iztikt. Jāieņem ērta poza un skaitot dziļi jāievelk elpa pilnu vēderu, tad aiztur elpu ub tad lēnām izelpo. Katram ir savs ritms. Viens ieelojot aizskaitīs tikai līdz 2, cits līdz 4 vai 5. Taču galvenais, ka elpas aizturēšana ir tikpat ilga, cik ieelpa un elpas izelpa ir garāka par ieelpu un izelpu. Piem. Ieelpa 1-2-3, elpas aizturēšana 1-2-3 n izelpa 1-2-3-4. Sākumā, vislabāk tiešām ir mēģināt skaitīt līdzi, vēlāk praktizējot metodi, var skaitīšanu palielināt un procesu darīt ilgāk, un vēl vēlāk var vairs nemaz neskaitīt.
Iesākumā skaitīšana ļoti līdz arī tādēļ, ka skaitot, Tu koncentrējies uz elpošanu un skaitīšanu un tajā brīdī tiešām citām domām vairs nav vietas un laika

2. Elpošana caur degunu (šajā elpošanā arī vajag elpot līdz vēders ir pilns ar gaisu)
Metode ir tāda – aizspied vienu nāsi un pa otru mēģini dziļi līdz galam (vēderam) ievilkt gaisu, un tad, kamēr aizturi elpu, apmaini nāsi un aizspied otru nāsi un visu tikko ieelpoto un aizturēto gaisu, lēnām izelpo pa otru nāsi.
Tā pārmaiņus praktizē ar abām nāsīm.

3. Trešā metode ir standartīgāka – ieelpojam caur nāsīm un izelpojam pa muti.

Visām šīm elpošanām kopīgs ir tas, ka to jādara lēnām, koncentrējoties uz elpošanu un pieelpojot pilnu vēderu. Svarīgi šo elpošanu praktizēt vismaz 3 minūtes, derētu pat 5 minūtes un dienā pa 2 reizēm būtu pat pietikoši. Optimālais, ja pareizi atceros bija 15 min.


Iztēle, kā jau minēju iepriekš ir viens no meditēšanas veidiem. Šeit pieminēšu kādu praktisku uzdevumu, kurā mums palīdzēja pasniedzēja, bet to var izdarīt katrs.
Sāksim atkal ar ķermeņa atbrīvošanu un 3 reizes dziļu ieelpošanu. Un tad tiek aizvērtas acis un klausies, balsī, kas runā. Pasniedzēja stāstīja un Tev tas bija jāiztēlojas.

Iztēlojies durvis pie kurām Tu stāvi un pa kurām Tu izej. Aiz durvīm ir mežs. Pavēro kāds ir šis mežs, ko tu redzi tajā, ko tu dari? Pievērs uzmanību tam kāds ir laiks. Tu ej pa meža taciņu arvien dziļāk mežā, līdz Tu ieraugi priekšā ezeru. Pavēro kāds ir ezers, vai tur kāds ir? Ko tu tur dari? Tad atkal dodies tālāk prom pa mežu, kad nonāc pie kādas sētas, kur tālumā ir māja. Kāda ir sēta? Kas ir pagalmā un kāda ir māja? Un tad dodies tālāk un ieraugi kalnus. Pavēro šos kalnus un dodies tālāk. Un tad tu nokļūsti pie strauta – kāds ir strauts un ko tu dari? Tad dodies atkal tālāk un atkal nonāc mežā, ejot pa mežu Tu nokļūsti pļavā. Un tad Tu ieraugi dzīvnieku. Kas tas par dzīvnieku – ko viņš dara? Ko Tu dari? Nu un tad Tu ej atpakaļ pa mežu uz tām pašām durvīm, ieej iekšā un nokļūsti tur, kur tu tagad esi.
Nobeigumā atkal dziļi ieelpo 3 reizes un tad lēnām vari vērt acis vaļā.

Šis variants, kad ir kāds stāstītājs, kas stāsta ļoti vispārīgas frāzes un viss ir tavas iztēles varā ļoti palīdz darbināt iztēli. Bija ļoti interesanti pēc tam paklausīties visus izfantazētos stāstus, kuriem scenārijs bija viens, bet vizualizācija katram sava. 

Šo metodi var katrs praktizēt pats, ierakstot kādu stāstījumu un pēc tam mēģinot meditēt apsēdies, dziļi ieelpo un klausies stāstītājā. Stāstīt var jebko un iztēloties ar.
Konkrēti šim stāstam, katram no priekšmetiem ir kāda simboliska nozīme. Bet to es varbūt uzreiz nestāstīšu, jo iepriekš zinot simbolus, iztēle var tikt ietekmēta.

Piezīme: Kad prātā ienāk kāda slikta doma, tad iespied/ieknieb ar rādītājpirksta nagu tās pašas rokas īkšķim virs naga. Nedaudz sāpīgi, bet tas novērš domas no sliktā. Esot ļoti efektīva metode.
Piezīme2: Kad ir kāda sāpe (galva sāp, kauli utt), tad iztēlē piesien savu sāpi pie kaut kā – pie autobusa, pie gaisa balona utt, un pēc kāda laika pieķersi sevi, ka patiesībā Tev vairs nesāp. To ar kādreiz būs jāizmēģina.

Rakstīšana. Tā ir vēl viena laba meditācijas, relaksācijas metode – vai nu apsēdies un raksti vienalga, kas ienāk prātā. Vnk raksti, raksti, raksti – haotiski visu pēc kārtas.
Otrs veids ir paņemt sev priekšā kādu priekšmetu, pat visparastāko, un aprakstīt to. Rakstīt katru detaļu, asociācijas, iztēli utt. Uz to brīdi, visticamāk, Tu savas domas atkal būsi novērsis no citām lietām.