pirmdiena, septembris 17, 2012

PIRMS ES AIZEJU GULĒT

Pēdējā laikā ir sanācis lasīt ne tikai vienkāršus un parastus romānus, bet katru ar savu sfecifiku un rozīnīti. Arī te tāds bija.
Šo S. Dž. Votsona grāmatu ar pirmo piegājienu neizdevās lasīt, jo grāmatas galvenais vadmotīvs ir sieviete ar amnēziju, kas katru rītu mostas un neko no vakardienas un iepriekšējām dienām neatceras, nepazīst savu vīru, utt... Nespēju iesākt lasīt šo grāmatu un pilnībā tai pieslēgties, jo, savulaik, redzētā filma "50 pirmie randiņi" neļāva man iztēloties to, kas ir grāmatā - viss, ko es lasīju, domās veda mani pie filmas kadriem. Taču ar otro piegājienu, atmiņas par filmu izdevās atslēgt un pilnībā nokļūt grāmatas varā. Stāsts nav tikai par to, ka sieviete no rīta neko neatceras no savas iepriekšējās dzīves un vīrs nu dara visu, lai liktu viņai justies droši, stabili un tikt skaidrībā ar notiekošo situāciju, stāsts ir par kaut ko daudz, daudz vairāk... Tas ir īsts psiholoģiskais trillers - brīdī, kad sākas sasprindzinājums, tas nepazūd līdz pat pēdējām lapām... tik daudz jautājumu, tik daudz neziņas un pavērsieni, kas pārsteidz.

3 komentāri:

kores teica...

Paldies, ka padomāji par mani un neatklāji visu sīkāk :)

agnese teica...

šito Tu ar nebiji lasījusi??? :o

kores teica...

man ļoti patika šī grāmata. Izrāvu baigi ātri, līdz pat 4 naktī lasīju, tik ļoti aizrāva :)