piektdiena, janvāris 08, 2010

Mana mīļākā celtne


starpcitu, atceroties Milānu un to burvīgo doma jumtu - radās aktuāls jautājums.

Atzīšos godīgi, neesmu bijusi daudz kur tuvu debesīm un neesmu bijusi daudzās slavenajās baznīcās. Ne Barselonas katedrāli esmu redzējusi, ne Čehijas "kruto" baznīcu, ne Šartras katedrāli. Esmu redzējusi Vestminsteres abatiju, Parīzes Dievmātes katedrāli, un Svētās sirds baziliku Parīzē, Marijas katedrāi Krakovā - varbūt vēl kādu, kas kādam liksies īpaša, bet es pat tādu neatceros...

taču Milānas Doms ir vienīgā celtne, kas man likusi elpai aizrauties. Tas apbrīnojamais darbs, kas ieguldīts tās uzcelšanās, tās neskaitamās cilvēku dzīvības - taču ne jau par procesu ir runa, bet gan par gala rezultātu.
Milānas doms ir burvīgs, un visvairāk, protams man patīk to apbrīnot nevis no malas vai iekšienes, bet no augšas. Man dikti patīk, ka tam var uzkāpt uz jumta un saigāt - tā ir pavisam citādāka pieredze, nekā uzkāpjot kkur un gar maliņu pastaigājot.
tur tik tiešām aizraujas elpa.
Milānā nav nekā diži daudz cita, ko redzēt - tomēr šī viena paša doma dēļ ir vērts uz turieni aizbraukt, zinu, ja vēl kādreiz būšu Milānā - es uzkāpšu atkal augšā un pavadīšu kādu laiku tur uz jumta.

Tas kas radīja interesi ir - kuras ir jūsu apmeklētās iepaidīgākās vietas? Kuras ir tās celtnes vai virsotnes, kas aizrāva elpu un rada vēlmi vēlreiz tās apmeklēt.

Pēc uzbūves līdzīgs laikam ir Ķelnes doms, to esmu redzējusi garām skrienot sen sen, nepievēršot tam lielu uzmanību, bet varbūt arī tas ir burvīgs :)

Nav komentāru: