Talka

Atceros bērnību, rudenī vai pavasarī bija brīvdienas, kad nācās agri celties, vilkt virsū vecās, netīrās drēbes, lai dotos palīdzēt lauku darbos. Vislabāk atmiņā stāv rudens kartupeļu talkas, kad nācās rāpot pa uzrušināto melnzemi un lasīt kartupeļus, pa vienam liekot iekšā spainī un tā bezgalīgi - kartupeli pēc kartupeļa, spaini pēc spaiņa, vagu pēc vagas.
Kad likās, ka tik daudz jau izdarīts, izrādās, ka pat vaga nav pusē vēl, un tā atkal un atkal.
Toreiz tās likās tīrās mocības. Taču gadiem ejot, laikam bija svarīgākas lietas par talkām un tās izzuda.
Tagad ar tiem rudens darbiem, kartupeļu un citām lauku darbu talkām man saistās nostaļģiskas atmiņas. Gribētos to visu vēlreiz izbaudīt. Tādēļ arī vēlmju sarakstā parādījās punkts - kartupeļu talka. Nebija gan obligāti kartupeļu talkai tai jābūt, vnk nezināju kā īsumā aprakstīt talku, kas nebūtu lielā pavasara tīrīšanas talka, bet gan šāda - rudens ražas novākšanas talka.
Tā nu kādu dienu, kad bijām aizbraukuši līdz laukiem, pēc Mēness kalendāra iekrita diena, kad janovāc sīpoli un es tiku pie savas rudens ražas talkas. Rāvām sīpolu pēc sīpola, vagu pēc vagas - vairākas kaudzes ar sīpoliem, kurus vēlāk vajadzēja apgriezt un salikt maisos vai ķerrā.
Šoreiz, protams, vagas nelikās tik garas un nebeidzamas - varbūt tāpēc, ka tādas arī nebija, taču gandarījuma sajūta, kas pārņem pēc padarīta darba ir fantastiska... un darbi svaigā gaisā ar nostaļģisku piesitienu ir jo īpaši patīkami :)
Tā nu - uzskatu, ka savu 10. punktu "kartupeļu talka" varu droši atzīmēt kā izpildītu - vienkārši tāpēc, ka mazliet nepareizi tas bija ierakstīts :)